Politiķi atļaujas izteikt viedokli par žurnālistiem, tā ir kūdīšana un nav pieņemama, viedokli drīkstam izteikt tikai mēs
Iļja Kozins*25.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
18. augustā pie Prezidenta pils un pēc tam arī pie Brīvības pieminekļa un Ministru kabineta notika pikets, kur cilvēki pauda neapmierinātību ar valdības darbu un iebilda obligātai vakcinācijai atsevišķās jomās. Cilvēkus uz pasākumu aicināja partijas “Likums un kārtība” dibinātājs Aldis Gobzems. Mēs – žurnālisti, pildot savus profesionālos pienākumus, cieņpilni atspoguļojām šo pasākumu.
Pasākuma laikā Gobzems vairākas reizes pauda viedokli, ka mediji melo. Piemēram, pie Ministru kabineta viņš teica tā:
“Ja Latvijas Televīzija, Delfi vai Tvnets neuzrakstīs patieso skaitli, tad es apsolu, ka dienā, kad pie varas būsim mēs, šīs mediju, īstenībā PR organizācijas, viņām pirmajā dienā visām tiks atņemts valsts finansējums. Tā ir jūsu nauda, cilvēki. Viņu meliem ir jāpieliek punkts. Viņi sen vairs nekalpo tautai. Viņi ir PR aģentūras varai, kura ir nostājusies pret jums, mīļie cilvēki. Viņi melo katru dienu”.
Šo pasāžu Gobzems noslēdza ar draudiem. Proti, ja mēs nenoziņosim “patieso dalībnieku skaitu”, mums būšot jārēķinās ar sekām.
Es netaisnošos. Varu tikai pārliecinoši teikt, ka mēs objektīvi atspoguļojām pasākumu. Mēs – žurnālisti – katru dienu rēķināmies ar savas rīcības sekām, jo mēs, atšķirībā no dažiem politiķiem, atbildam par saviem vārdiem. Bet vai atbild politiķi par savu izteikumu izraisītajām sekām?
Un sekas bija šādas. Portāla “Delfi” žurnālists Jānis Sildniks vadīja pasākuma videotiešraidi. Gobzems uz viņu rādīja ar pirkstu, kad runāja par medijiem kā “varas PR kantoriem”, tādējādi kūdot sanākušos cilvēkus pret žurnālistu.
Citu nepatīkamu situāciju piedzīvoja Vadima Radionova veidotā YouTube kanāla “I grjanul Grem” jaunā korespondente Anastāsija Liskina. Arī viņa vadīja pasākuma videotiešraidi. Kad kādai pasākuma dalībniecei žurnāliste uzdeva jautājumu, kāpēc viņa apmeklē piketu, blakus stāvošais, stipri iereibušais un agresīvais vīrietis sāka raut ārā telefonu no korespondentes rokām. Par laimi, šis incidents ātri vien izbeidzās, iesaistoties citai kolēģei.
Visbeidzot mans kolēģis Māris Klūga LTV Ziņu dienesta tiešraides laikā no Ministru kabineta piedzīvoja situāciju, kad vairāki cilvēki iegāja kadrā tiešraides laikā, sāka bļaustīties un traucēt viņa darbu. Tādas ir viena
politiķa paziņojumu un aicinājumu sekas. Tie laiki, kad mēs paudām tikai “asu nosodījumu” par politiķu rīcību pret medijiem – ir beigušies. Politiķu izvērstā iedzīvotāju kūdīšana pret medijiem ir tulkojama kā politisks spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem. Taču tas mūs neapturēs. Mūsu misija ir objektīvi atspoguļot apkārtējo realitāti. To mēs darījām, darām un darīsim arī turpmāk.
* Latvijas Žurnālistu asociācijas vārdā
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
