Politiķi atļaujas izteikt viedokli par žurnālistiem, tā ir kūdīšana un nav pieņemama, viedokli drīkstam izteikt tikai mēs
Iļja Kozins*25.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
18. augustā pie Prezidenta pils un pēc tam arī pie Brīvības pieminekļa un Ministru kabineta notika pikets, kur cilvēki pauda neapmierinātību ar valdības darbu un iebilda obligātai vakcinācijai atsevišķās jomās. Cilvēkus uz pasākumu aicināja partijas “Likums un kārtība” dibinātājs Aldis Gobzems. Mēs – žurnālisti, pildot savus profesionālos pienākumus, cieņpilni atspoguļojām šo pasākumu.
Pasākuma laikā Gobzems vairākas reizes pauda viedokli, ka mediji melo. Piemēram, pie Ministru kabineta viņš teica tā:
“Ja Latvijas Televīzija, Delfi vai Tvnets neuzrakstīs patieso skaitli, tad es apsolu, ka dienā, kad pie varas būsim mēs, šīs mediju, īstenībā PR organizācijas, viņām pirmajā dienā visām tiks atņemts valsts finansējums. Tā ir jūsu nauda, cilvēki. Viņu meliem ir jāpieliek punkts. Viņi sen vairs nekalpo tautai. Viņi ir PR aģentūras varai, kura ir nostājusies pret jums, mīļie cilvēki. Viņi melo katru dienu”.
Šo pasāžu Gobzems noslēdza ar draudiem. Proti, ja mēs nenoziņosim “patieso dalībnieku skaitu”, mums būšot jārēķinās ar sekām.
Es netaisnošos. Varu tikai pārliecinoši teikt, ka mēs objektīvi atspoguļojām pasākumu. Mēs – žurnālisti – katru dienu rēķināmies ar savas rīcības sekām, jo mēs, atšķirībā no dažiem politiķiem, atbildam par saviem vārdiem. Bet vai atbild politiķi par savu izteikumu izraisītajām sekām?
Un sekas bija šādas. Portāla “Delfi” žurnālists Jānis Sildniks vadīja pasākuma videotiešraidi. Gobzems uz viņu rādīja ar pirkstu, kad runāja par medijiem kā “varas PR kantoriem”, tādējādi kūdot sanākušos cilvēkus pret žurnālistu.
Citu nepatīkamu situāciju piedzīvoja Vadima Radionova veidotā YouTube kanāla “I grjanul Grem” jaunā korespondente Anastāsija Liskina. Arī viņa vadīja pasākuma videotiešraidi. Kad kādai pasākuma dalībniecei žurnāliste uzdeva jautājumu, kāpēc viņa apmeklē piketu, blakus stāvošais, stipri iereibušais un agresīvais vīrietis sāka raut ārā telefonu no korespondentes rokām. Par laimi, šis incidents ātri vien izbeidzās, iesaistoties citai kolēģei.
Visbeidzot mans kolēģis Māris Klūga LTV Ziņu dienesta tiešraides laikā no Ministru kabineta piedzīvoja situāciju, kad vairāki cilvēki iegāja kadrā tiešraides laikā, sāka bļaustīties un traucēt viņa darbu. Tādas ir viena
politiķa paziņojumu un aicinājumu sekas. Tie laiki, kad mēs paudām tikai “asu nosodījumu” par politiķu rīcību pret medijiem – ir beigušies. Politiķu izvērstā iedzīvotāju kūdīšana pret medijiem ir tulkojama kā politisks spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem. Taču tas mūs neapturēs. Mūsu misija ir objektīvi atspoguļot apkārtējo realitāti. To mēs darījām, darām un darīsim arī turpmāk.
* Latvijas Žurnālistu asociācijas vārdā
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
