Politiķi atļaujas izteikt viedokli par žurnālistiem, tā ir kūdīšana un nav pieņemama, viedokli drīkstam izteikt tikai mēs
Iļja Kozins*25.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
18. augustā pie Prezidenta pils un pēc tam arī pie Brīvības pieminekļa un Ministru kabineta notika pikets, kur cilvēki pauda neapmierinātību ar valdības darbu un iebilda obligātai vakcinācijai atsevišķās jomās. Cilvēkus uz pasākumu aicināja partijas “Likums un kārtība” dibinātājs Aldis Gobzems. Mēs – žurnālisti, pildot savus profesionālos pienākumus, cieņpilni atspoguļojām šo pasākumu.
Pasākuma laikā Gobzems vairākas reizes pauda viedokli, ka mediji melo. Piemēram, pie Ministru kabineta viņš teica tā:
“Ja Latvijas Televīzija, Delfi vai Tvnets neuzrakstīs patieso skaitli, tad es apsolu, ka dienā, kad pie varas būsim mēs, šīs mediju, īstenībā PR organizācijas, viņām pirmajā dienā visām tiks atņemts valsts finansējums. Tā ir jūsu nauda, cilvēki. Viņu meliem ir jāpieliek punkts. Viņi sen vairs nekalpo tautai. Viņi ir PR aģentūras varai, kura ir nostājusies pret jums, mīļie cilvēki. Viņi melo katru dienu”.
Šo pasāžu Gobzems noslēdza ar draudiem. Proti, ja mēs nenoziņosim “patieso dalībnieku skaitu”, mums būšot jārēķinās ar sekām.
Es netaisnošos. Varu tikai pārliecinoši teikt, ka mēs objektīvi atspoguļojām pasākumu. Mēs – žurnālisti – katru dienu rēķināmies ar savas rīcības sekām, jo mēs, atšķirībā no dažiem politiķiem, atbildam par saviem vārdiem. Bet vai atbild politiķi par savu izteikumu izraisītajām sekām?
Un sekas bija šādas. Portāla “Delfi” žurnālists Jānis Sildniks vadīja pasākuma videotiešraidi. Gobzems uz viņu rādīja ar pirkstu, kad runāja par medijiem kā “varas PR kantoriem”, tādējādi kūdot sanākušos cilvēkus pret žurnālistu.
Citu nepatīkamu situāciju piedzīvoja Vadima Radionova veidotā YouTube kanāla “I grjanul Grem” jaunā korespondente Anastāsija Liskina. Arī viņa vadīja pasākuma videotiešraidi. Kad kādai pasākuma dalībniecei žurnāliste uzdeva jautājumu, kāpēc viņa apmeklē piketu, blakus stāvošais, stipri iereibušais un agresīvais vīrietis sāka raut ārā telefonu no korespondentes rokām. Par laimi, šis incidents ātri vien izbeidzās, iesaistoties citai kolēģei.
Visbeidzot mans kolēģis Māris Klūga LTV Ziņu dienesta tiešraides laikā no Ministru kabineta piedzīvoja situāciju, kad vairāki cilvēki iegāja kadrā tiešraides laikā, sāka bļaustīties un traucēt viņa darbu. Tādas ir viena
politiķa paziņojumu un aicinājumu sekas. Tie laiki, kad mēs paudām tikai “asu nosodījumu” par politiķu rīcību pret medijiem – ir beigušies. Politiķu izvērstā iedzīvotāju kūdīšana pret medijiem ir tulkojama kā politisks spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem. Taču tas mūs neapturēs. Mūsu misija ir objektīvi atspoguļot apkārtējo realitāti. To mēs darījām, darām un darīsim arī turpmāk.
* Latvijas Žurnālistu asociācijas vārdā
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
