Politiķi atļaujas izteikt viedokli par žurnālistiem, tā ir kūdīšana un nav pieņemama, viedokli drīkstam izteikt tikai mēs
Iļja Kozins*25.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
18. augustā pie Prezidenta pils un pēc tam arī pie Brīvības pieminekļa un Ministru kabineta notika pikets, kur cilvēki pauda neapmierinātību ar valdības darbu un iebilda obligātai vakcinācijai atsevišķās jomās. Cilvēkus uz pasākumu aicināja partijas “Likums un kārtība” dibinātājs Aldis Gobzems. Mēs – žurnālisti, pildot savus profesionālos pienākumus, cieņpilni atspoguļojām šo pasākumu.
Pasākuma laikā Gobzems vairākas reizes pauda viedokli, ka mediji melo. Piemēram, pie Ministru kabineta viņš teica tā:
“Ja Latvijas Televīzija, Delfi vai Tvnets neuzrakstīs patieso skaitli, tad es apsolu, ka dienā, kad pie varas būsim mēs, šīs mediju, īstenībā PR organizācijas, viņām pirmajā dienā visām tiks atņemts valsts finansējums. Tā ir jūsu nauda, cilvēki. Viņu meliem ir jāpieliek punkts. Viņi sen vairs nekalpo tautai. Viņi ir PR aģentūras varai, kura ir nostājusies pret jums, mīļie cilvēki. Viņi melo katru dienu”.
Šo pasāžu Gobzems noslēdza ar draudiem. Proti, ja mēs nenoziņosim “patieso dalībnieku skaitu”, mums būšot jārēķinās ar sekām.
Es netaisnošos. Varu tikai pārliecinoši teikt, ka mēs objektīvi atspoguļojām pasākumu. Mēs – žurnālisti – katru dienu rēķināmies ar savas rīcības sekām, jo mēs, atšķirībā no dažiem politiķiem, atbildam par saviem vārdiem. Bet vai atbild politiķi par savu izteikumu izraisītajām sekām?
Un sekas bija šādas. Portāla “Delfi” žurnālists Jānis Sildniks vadīja pasākuma videotiešraidi. Gobzems uz viņu rādīja ar pirkstu, kad runāja par medijiem kā “varas PR kantoriem”, tādējādi kūdot sanākušos cilvēkus pret žurnālistu.
Citu nepatīkamu situāciju piedzīvoja Vadima Radionova veidotā YouTube kanāla “I grjanul Grem” jaunā korespondente Anastāsija Liskina. Arī viņa vadīja pasākuma videotiešraidi. Kad kādai pasākuma dalībniecei žurnāliste uzdeva jautājumu, kāpēc viņa apmeklē piketu, blakus stāvošais, stipri iereibušais un agresīvais vīrietis sāka raut ārā telefonu no korespondentes rokām. Par laimi, šis incidents ātri vien izbeidzās, iesaistoties citai kolēģei.
Visbeidzot mans kolēģis Māris Klūga LTV Ziņu dienesta tiešraides laikā no Ministru kabineta piedzīvoja situāciju, kad vairāki cilvēki iegāja kadrā tiešraides laikā, sāka bļaustīties un traucēt viņa darbu. Tādas ir viena
politiķa paziņojumu un aicinājumu sekas. Tie laiki, kad mēs paudām tikai “asu nosodījumu” par politiķu rīcību pret medijiem – ir beigušies. Politiķu izvērstā iedzīvotāju kūdīšana pret medijiem ir tulkojama kā politisks spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem. Taču tas mūs neapturēs. Mūsu misija ir objektīvi atspoguļot apkārtējo realitāti. To mēs darījām, darām un darīsim arī turpmāk.
* Latvijas Žurnālistu asociācijas vārdā
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
