Politiķi atļaujas izteikt viedokli par žurnālistiem, tā ir kūdīšana un nav pieņemama, viedokli drīkstam izteikt tikai mēs
Iļja Kozins*25.08.2021.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
18. augustā pie Prezidenta pils un pēc tam arī pie Brīvības pieminekļa un Ministru kabineta notika pikets, kur cilvēki pauda neapmierinātību ar valdības darbu un iebilda obligātai vakcinācijai atsevišķās jomās. Cilvēkus uz pasākumu aicināja partijas “Likums un kārtība” dibinātājs Aldis Gobzems. Mēs – žurnālisti, pildot savus profesionālos pienākumus, cieņpilni atspoguļojām šo pasākumu.
Pasākuma laikā Gobzems vairākas reizes pauda viedokli, ka mediji melo. Piemēram, pie Ministru kabineta viņš teica tā:
“Ja Latvijas Televīzija, Delfi vai Tvnets neuzrakstīs patieso skaitli, tad es apsolu, ka dienā, kad pie varas būsim mēs, šīs mediju, īstenībā PR organizācijas, viņām pirmajā dienā visām tiks atņemts valsts finansējums. Tā ir jūsu nauda, cilvēki. Viņu meliem ir jāpieliek punkts. Viņi sen vairs nekalpo tautai. Viņi ir PR aģentūras varai, kura ir nostājusies pret jums, mīļie cilvēki. Viņi melo katru dienu”.
Šo pasāžu Gobzems noslēdza ar draudiem. Proti, ja mēs nenoziņosim “patieso dalībnieku skaitu”, mums būšot jārēķinās ar sekām.
Es netaisnošos. Varu tikai pārliecinoši teikt, ka mēs objektīvi atspoguļojām pasākumu. Mēs – žurnālisti – katru dienu rēķināmies ar savas rīcības sekām, jo mēs, atšķirībā no dažiem politiķiem, atbildam par saviem vārdiem. Bet vai atbild politiķi par savu izteikumu izraisītajām sekām?
Un sekas bija šādas. Portāla “Delfi” žurnālists Jānis Sildniks vadīja pasākuma videotiešraidi. Gobzems uz viņu rādīja ar pirkstu, kad runāja par medijiem kā “varas PR kantoriem”, tādējādi kūdot sanākušos cilvēkus pret žurnālistu.
Citu nepatīkamu situāciju piedzīvoja Vadima Radionova veidotā YouTube kanāla “I grjanul Grem” jaunā korespondente Anastāsija Liskina. Arī viņa vadīja pasākuma videotiešraidi. Kad kādai pasākuma dalībniecei žurnāliste uzdeva jautājumu, kāpēc viņa apmeklē piketu, blakus stāvošais, stipri iereibušais un agresīvais vīrietis sāka raut ārā telefonu no korespondentes rokām. Par laimi, šis incidents ātri vien izbeidzās, iesaistoties citai kolēģei.
Visbeidzot mans kolēģis Māris Klūga LTV Ziņu dienesta tiešraides laikā no Ministru kabineta piedzīvoja situāciju, kad vairāki cilvēki iegāja kadrā tiešraides laikā, sāka bļaustīties un traucēt viņa darbu. Tādas ir viena
politiķa paziņojumu un aicinājumu sekas. Tie laiki, kad mēs paudām tikai “asu nosodījumu” par politiķu rīcību pret medijiem – ir beigušies. Politiķu izvērstā iedzīvotāju kūdīšana pret medijiem ir tulkojama kā politisks spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem. Taču tas mūs neapturēs. Mūsu misija ir objektīvi atspoguļot apkārtējo realitāti. To mēs darījām, darām un darīsim arī turpmāk.
* Latvijas Žurnālistu asociācijas vārdā
Seko mums 
Un tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Šā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Pensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
