Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts
Monika Zīle, Latvijas Mediji30.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas gājienam. Prokremliski noskaņotais politiskais spēks līdz šim jau savācis virkni drošības iestāžu aizrādījumu par Latvijas valstij naidīgiem izteicieniem un darbībām, tāpēc, laipojot starp savu atbalstītāju noskaņu apkalpošanu un partijas slēgšanas risku, LKS jau paziņojusi, ka šoreiz nebūs uzstājīgu aicinājumu pulcēties - tikai datums un laiks, līdzdalība katra paša ziņā.
Protams, gājienam vēl jāsaņem šajos gadījumos nepieciešamā atļauja. Bet gan jau LKS, būdama gana rūdīta protestētāja, rēķinās ar divējādu iznākumu un atteikumam pretī liks kādu citu, varbūt vēl skaļāku un izaicinošāku, okupekļa aizstāvēšanas soli.
Tomēr nav prāta darbs prognozēt pagaidām nenotikušo, kamēr valdošajā koalīcijā turpinās verbāla šausmināšanās par 9. un 10. maijā piedzīvoto un neviens no latvisko partiju četrinieka nav saņēmies paziņojumam, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts. Vārdusakot, mironis, kura elpināšanas un augšāmcelšanas mēģinājumi būs tukša rosība un naudas tērēšana. Arī pēdējā laikā profesionālo politologu bieži piesauktā politiskā nācija, kuras veidošanai Latvijā tagad vajadzētu ķerties klāt no visa spēka, diemžēl ir kārtējais bezveida tēls: gan Frankenšteins, gan Saulcerīte.
Toties nesenie smagās patiesības mirkļi iezīmē ceļu, kurā valstij vajadzēja iet jau vismaz pirms gadiem divdesmit, - tā ir izglītība latviešu valodā valsts finansētajās skolās un bērnudārzos, atvēlot līdzekļus mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām un kultūras projektiem. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) tāds virziens dažam Latvijas minoritāšu augsta ranga aizstāvim likās pārāk radikāls un draudēja aizkavēt pievienošanos ES saimei, bet vēlākais ir tikai valdošo politisko speķu neizlēmības sekas. Austrumu virzienā nemitīgi lūkojoties un baidoties "kādu" aizvainot, izčubināts sabiedrības slānis, kuram piederošie nebaidās rakstīt sociālajos tīklos, ka okupekļa nojaukšanas atbalsta gājienu 20. maijā "derētu aizslaucīt ar mīnmetēju".
Demisionēt piespiestā iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/ Par") savam pēcnācējam atstāja neapskaužamu mantojumu. Tomēr, lai cik absurdi izklausītos, ir uzteicams viņas kūtrums pret latviešiem, latvisko un Latvijas valsti vērstā naida apkarošanā. Jo beidzot ļoti skaidri parādīja, kāda patiesībā izskatās trīsdesmit gadus no tīra gaisa un par lielu naudu būvētā sabiedrības integrācijas pils. Tur Ukrainā dzīvību zaudējušo piemiņas dienā dzied "Katjušu", rāda uguņošanas priekšnesumus un piekauj Krievijas impērisko agresiju nosodošos. Tāda šobrīd dzīves īstenība.
Bet visiem politiskajiem spēkiem, kuri lūkojas uz 14. Saeimas deputātu krēsliem, vēlēšanu kampaņas laikā jābūt gataviem lietišķi runāt par sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Kā liecina daudzu attīstītu valstu pieredze, labklājības līmeņa reāla paaugstināšana veicina valstij lojālās sabiedrības daļas pieaugumu daudz veiksmīgāk nekā iluzori teorētiski sadraudzināšanas projekti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
