
Politiķis Šlesers noslīks uzņēmēja "ūdensfrontē"
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK03.06.2025.
Komentāri (115)
Pret veiksmi ieroču nav, un tāpēc mums jāsāk rēķināties, ka nedēļas beigās Ainars Šlesers uz samērā balta buldozera iebrauks Rātsnamā.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vadonis, protams, visā sev rožainajā ainā, ko pieteica SKDS vēlēšanu prognoze Rīgai, saskata tikai un vienīgi paša nopelnus. Taču – kaut negribēti, bet cītīgi – šos varbūtējos panākumus pārsvarā kaldināja viņa politiskie pretinieki.
Lauvas tiesa "nopelnu" pienākas Evikas Siliņas valdībai, "Vienotībai" un sevi pārvērtējušam Vilnim Ķirsim. (Tiesa, viņš tikai mīcīja tos mālus, kādi Rīgas domē pēc Mārtiņa Staķa demisijas bija pa rokai.) Tieši valstsvaras pašapmierinātais tizlums rada Šleseram vajadzīgo fonu. Uz tā viņš ar "uzsildīto zupu" – nodrāzto dižošanos par to, cik varens uzņēmējs un ministrs kaut kad bijis, – daļai rīdzinieku pēkšņi izskatās pēc uzticību pelnoša rīcībpolitiķa.
Buldozervīram pakalpo arī "krievu" politiskā spārna šķelšanās un savstarpējais naids. Tas, kā rūgti izteicās kāds viņa konkurents, balsu vākšanā padara Šleseru par Rīgas domes vēlēšanu "galveno krievu". Nekur nav zudis antivakseru patoss. Šie cilvēki (vai daļa no viņiem, jo savu tiesu gribas arī Jūlijai Stepaņenko) ar balsojumu par Šleseru centīsies pierādīt valstsvarai un "vakcinētajam aitu baram", kuru pusē ir taisnība un revanšs. Ir galu galā naiva pārliecība daudzos cilvēkos, ka trampisms, lai cik provinciāli tēlots, tagad būs "ģenerālā līnija".
"Rīdzenē" ierakstīto sarunu skandāls? Ak, tas jau bija tik sen un vairs nav taisnība... Šajās vēlēšanās veiksme ir Šlesera draudzene, pārklājot viņu ar politisko teflonu. Ticis mēģināts atgādināt krievvalodīgajiem rīdziniekiem par izvairīšanos no solītā atbalsta Krievijas pensionāriem, par LPV sadarbību ar Nacionālo apvienību. Latviskiem vēlētājiem – par partijas runasvīru dedzīgo Putina slavēšanu un Ukrainai sniegtā atbalsta pelšanu nedēļu pirms Krievijas iebrukuma. Nu un, "hū kērz?"...
Kārtējā sajūsmināto vēlētāju pašapmāna lavīna šķiet neapturama. Kaut kad, protams, atkal būs pilsoniskas paģiras, bet vēlēšanu rezultātus tās neatcels. Tādēļ interesantākās lietas sāksies jaunnedēļ. Ja piepildīsies SKDS aptaujā uzrādītā tendence, Šlesera saraksta varbūtējā līderība varētu hipnotizēt citas partijas. (Piemēram…) To domnieki mestos pieteikties viņa vadītā koalīcijā, alternatīvas nemeklējot – nedod D#vs, konkurenti apsteigs!
Kaut apzinos šādu pūliņu bezjēdzīgumu, tomēr vēlos topošos rātskungus brīdināt no tik kļūmīga soļa. Kā jau poētiski izteicos virsrakstā: ticis pie kaut kādas varas Rīgas domē, Šlesers pilnībā ļausies apsēstībai ar "Waterfront" projektu un tā rezidenču varbūtējo pircēju pievilināšanu, iznīcinot sevi kā politiķi. Pie viena – nobendējot karjeras arī tiem domniekiem un frakcijām, kas steigšus sasēdīsies viņa kamanās.
Atļaušos kategorski (lai pats nenoslīktu argumentācijā) apgalvot: Andrejsala ir Šlesera – iespējams, arī viņa biznesa partnera Andra Šķēles – freidiskā trauma. Vērtīga zeme pilsētas centrā, ko izdevies sagrābt, bet nekādi nesanāk pienācīgi attīstīt. Nepārtraukts atgādinājums lietišķajām aprindām, ka nemaz neesi tik vizionārs un prasmīgs uzņēmējs, par kādu iztaisies. (Mākoņtēvam līdzīgs "čemodāns bez roktura" bija savam advokātam atņemtā teritorija Buļļuciemā, kurā datorgrafiskās bildītēs tika solīts grandiozs nekustamo īpašumu projekts ar jahtu piestātnēm.)
Tikmēr savu īpašnieku labo vārdu – kā reāli veiksmīgs un valsts cildināts bizness – spodrina "Latvijas Finieris" (Uldis Biķis), "Mikrotīkls" (Džons Tallijs un Arnis Riekstiņš), "SAF Tehnika" (brāļi Bergi), "Firma Madara 89" (Egils Butka) un citi. Arī tādēļ Šlesera apsēstība ar datora uzburto "Dubaju pie Daugavas" līdzinās faraonu aizrautībai ar piramīdām – vēlme dziļi atstāt savas pēdas vēsturē.
Līdzīgs – tikai daudz necilākos mērogos, tāpēc piemirsies – ekscess jau piedzīvots Jūrmalā. Iespējams, no kādreizējā domes priekšsēdētāja vietnieka Māra Dzenīša būtu izveidojies veiksmīgs un ilggadējs municipālpolitiķis. Viņā noteikti tam bija pietiekams potenciāls.
Taču Dzenītim bija apsēstība – ideja pie Vaivaru pludmales celt slēgtu un visu gadu strādājošu slēpju nobraucienu trasi ("kā Dubajā"). Viņa iecere tika noprotestēta. Zinošiem ļaudīm tad bija lielas aizdomas, ka zaļoksnais uzņēmējs ievilināts "lohotronā": še tev jau gatavs projekts un kredītlīnija celtniecībai, tikai paraksti līgumu! Sabiedrības sašutums droši vien paglāba viņu no parādu jūga un zemes zaudēšanas. Taču Dzenītis to jūrrmalniekiem nebūs piedevis joprojām.





Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.