Politiķu plāns samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī ir absurds – dāvana darba devējiem uz darbinieku rēķina
Toms Kreicbergs08.09.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Jau sen nestrādāju pensiju nozarē – bet šis nav okei. Politiķu plāns samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī ir absurds. Mēs paši sev šaujam kājā.
Klasiskā vecuma pensija ir bankrotējis jēdziens. Mēs maksājam sociālās iemaksas – un tās tiek izmantotas, lai izmaksātu pensijas šodienas pensionāriem. Uz papīra mums veidojas 1. pensiju līmeņa “kapitāls”. Bet šis “kapitāls” ir fikcija. Reāla uzkrājuma nav. Tas ir pliks valsts solījums – nākotnē pensiju maksās arī mums.
Šim solījumam nav seguma. Pensionāru paliek vairāk. Strādājošo mazāk. Tad kas mums nākotnē maksās pensiju?
Situāciju glābj 2. pensiju līmenis. 6% Tavas algas uzkrājas 2. pensiju līmenī (2PL). Šī nauda tiek ieguldīta reālos finanšu instrumentos Tavā pensiju kontā. Demogrāfija to neapdraud.
Tagad politiķi grib pārvirzīt daļu no 2PL iemaksām (reāls uzkrājums) uz 1. pensiju līmeni (fikcija). Citiem vārdiem sakot – nekrāt nākotnei, tērēt šodien. Tas ir prasts populisms, kas man liek vilties politiķos, par kuriem es balsoju.
Tikpat slikti – ideja mazināt 2PL iemaksas, lai mazinātu darbaspēka nodokļus. Sauksim lietas īstajos vārdos – šī ir dāvana darba devējiem uz darbinieku rēķina. Forši, vai ne?
Ja Tev šis neliekas okei, runā par to. Dalies ar šo ierakstu. Stāsti draugiem, paziņām un sev pazīstamiem politiķiem. Šis absurds ir jāaptur.
P.S. Politiķi apgalvo, ka 1. pensiju līmenis (1PL) uzrāda “labākus rezultātus” nekā 2. pensiju līmenis. Bet par kādiem rezultātiem ir runa?
1. pensiju līmenim nav rezultātu, jo nav reāla uzkrājuma. Tas ir tikai valsts solījums nākotnē maksāt tev pensiju.
Ja 1PL kapitāls tiek palielināts, tas tikai nozīmē, ka valsts sola nākotnē maksāt vairāk. Solīt var visu, ko iegribas. Kaut vai pareizināt nākotnes pensijas ar divi. Bet, ja solījumam nav seguma, tie ir tukši vārdi.
Kontrastā – 2. pensiju līmeņa kapitāls ir reāla nauda, kas pieder katram no mums. Un 2PL peļņa ir reāla peļņa.
P.P.S. Norāde uz interešu konfliktu: kaut jau sen nestrādāju INDEXO, man vēl pieder zināms skaits INDEXO akciju. Ir manās interesēs, lai šim pensiju pārvaldes uzņēmumam iet labi. Tajā pašā laikā – šī ir pirmā reize pēdējos gados, kad publiski iesaistos pensiju apspriedē. Jo šis nav okei.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
