Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, gan saasinās cīņa izglītības jomā, gan pieaug mediju interese par sagaidāmo līdzdalību balsošanā. Manā pieredzē šie abi ir savijušies kopā, un konspektīvi aprakstīšu kādu procesu triju gadu garumā, lai akcentētu dziļākas problēmas saistībā ar Latvijas pārvaldību.

To, ka augstākā izglītība un zinātne Latvijā ir nepietiekami finansēta, īsti neapstrīd neviens. Atbilstoši "Eurostat" datiem 2019. gadā Latvija augstākajai izglītībai atvēlēja 0,8 procentus no iekšzemes kopprodukta. Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs ir 1,2 procenti no IKP. Šo dižķibeles cirsto robu aizziest centās Saeima, 2011. gadā grozot Augstskolu likuma (AL) 78. pantu un nosakot, ka valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai ir jāpalielina par 0,25% no IKP, līdz tas sasniedz 2% no IKP.

Ilgus gadus šī likuma norma tika ignorēta. 2008. gadā valsts budžetā augstākajai izglītībai bija piešķirti aptuveni 202 miljoni eiro, bet 2021. gada budžetā – aptuveni 118 miljoni. Ierēdņi atrunājas, ka studējošo skaits šajā laikā ir sarucis par trešdaļu. Taču viņi eleganti aizmirst, ka patēriņa cenas laikā starp 2008. gada janvāri un 2021. gada janvāri ir pieaugušas par vairāk nekā 26%.

Sanākot 13. Saeimai un tai uzsākot darbu pie 2019. gada valsts budžeta, es atļāvos pieņemt, ka ne visi Saeimas deputāti ir informēti par šo likuma normu, un nosūtīju vēstules Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram (Attīstībai/Par) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājam Arvilam Ašeradenam (Jaunā Vienotība - attēlā), atgādinot par AL 78. pantu un lūdzot informēt mani par darbībām, kuras veiks katra komisija, lai nodrošinātu Augstskolu likumā noteikto prasību ievērošanu jau 2019. gadā. Ašeradena kungs vispār neatbildēja, bet Bondara kungs atsūtīja apsolījumu pievērst pastiprinātu uzmanību šim jautājumam. Komisiju debatēs nemanīju, ka šis jautājums 2019. gadā vispār tiktu cilāts, un nekādas vēstules par abu komisiju darbībām nesaņēmu.

Pēc tam sagadījās tā, ka 2019. gada rudenī 31 Saeimas deputāts iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot 2019. gada valsts budžeta likuma atbilstību Satversmei tieši tāpēc, ka nav ievērots Augstskolu likumā noteiktais augstākās izglītības finansējuma palielinājums. Tomēr Sanitas Osipovas vadītā Satversmes tiesa (ST) nolēma nostāties Ministru kabineta pusē un nesaskatīja Satversmes pārkāpumus šajā gadījumā. Vēl vairāk – tiesa savu spriedumu formulēja tādā veidā, kas faktiski aizliedza Saeimai uzlikt jebkādus finansiālus pienākumus Ministru kabinetam. Tas ir kliedzošs parlamentāras republikas principu pārkāpums, pret kuru ar savu atsevišķo viedokli protestēja tikai ST tiesnesis Artūrs Kučs. Un tam nav ne par matu mazāk tālejoša nozīme kā zināmajam ST lēmumam par ģimenēm.

Šis spriedums iezīmīgs arī ar to, ka Satversmes tiesa faktiski akceptēja Mārtiņa Bondara konstitucionālo inovāciju, likumdošanas normas sadalot "priekšvēlēšanu normās" un "valdīšanas normās". Neesot jāsagaida, ka pirmās tiks pildītas, bet otrās atspoguļojot reālās iespējas piešķirt finansējumu. Lūgta skaidrot, kā praksē ir nošķirami šie divi normu veidi, ST priekšsēdētāja Sanita Osipova 2020. gada novembrī izvēlējās paslēpties aiz ST reglamenta un atbildi pēc būtības nesniedza.

2021. gada vasarā energoresursu cenas pasaules tirgū sāka strauji pieaugt. Tomēr tas nekādi neatspoguļojās Ministru kabineta sagatavotajā 2022. gada valsts budžeta projektā, neraugoties uz to, ka Augstskolu likumā ir noteikts, ka augstskolas finansē to dibinātāji. Ņemot vērā šo MK kļūdu, nosūtīju vēstuli gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, aicinot šo problēmu novērst.

Redzot, ka Saeima, pieņemot valsts budžetu, neizlaboja šo kļūdu, 2021. gada novembra beigās nosūtīju vēl vienu vēstuli – katram (!) valdošās koalīcijas partiju pārstāvim Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, lūdzot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Vai Jūs esat iepazinies ar iepriekš pieminētajiem dokumentiem – Augstākās izglītības padomes atzinumu un Rektoru padomes vēstuli?

Kāpēc Jūs neiesniedzāt grozījumus likumprojektā par 2022. gada valsts budžetu, paredzot finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai?

Vai, Jūsuprāt, Saeimai un Ministru kabinetam ir juridiski saistoša Augstskolu likuma 77. panta norma par dibinātāja atbildību par augstskolas darbības finansēšanu? Ja tā ir saistoša, ko Jūs kā Saeimas deputāts darījāt, lai 2022. gada valsts budžetā paredzētu papildu finansējumu valsts augstskolām strauji pieaugošajiem komunālajiem maksājumiem?

No kādiem līdzekļiem valsts dibinātās augstskolas 2022. gadā varēs nosegt strauji pieaugošos maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā ļoti zemo publiskā finansējuma līmeni augstskolām?

Cik lielā mērā, Jūsuprāt, līdz nākamā gada oktobrim būs izpildīts Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijas 127. un 130. punkts?

Vai, kad un kādos apstākļos valsts dibinātās augstskolas, Jūsuprāt, var rēķināties ar finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai?

Pēc ilgākām vai īsākām pārdomām saņēmu dažādus varonības, bezpalīdzīguma un apņēmības kokteiļus, verbāli apliecinot augstākās izglītības nozīmi un nemitīgās rūpes par to, atgādinot valdošās koalīcijas lomu budžeta veidošanā, apelējot pie manām profesionālajām zināšanām par politisko procesu Latvijā un iemaņām augstskolu vadībā, bet aizmirstot, ka šādi jautājumi varēja rasties ķīmiķim Pēterim Bērziņam. Tomēr ne Arvils Ašeradens (JV), ne Aigars Bikše (AP), ne Anda Čakša (JV), ne Ritvars Jansons (NA), ne Linda Medne (JKP) nesniedza nekādas atbildes, neraugoties ne uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, ne uz Ašeradena, ne Bikšes kunga rakstiskiem solījumiem atbildēt.

Tā kā bija kovidcīņas radīto ierobežojumu laiks, kad klātienes tikšanās nebija iespējamas, lūdzu administratīvo tiesu uzlikt minētajiem deputātiem par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības. Rajona administratīvā tiesa ļoti prognozējami atsaucās uz Augstākās tiesas 2011. gadā iedibināto precedentu (lieta Nr. SKA‑986/2011) un manu lūgumu noraidīja. Manas cerības uz Augstākās tiesas senatoru saprātu izrādījās nepamatotas, jo arī senatores Veronika Krūmiņa, Jautrīte Briede un Lauma Paegļkalna ignorēja kā juridiskos argumentus, tā kovidcīņas ierobežojumu ietekmi uz saziņu ar Saeimas deputātiem un lēma, ka mana blakus sūdzība nemaz nav skatāma, jo ir "acīmredzami nepamatota". Vairāk pieredzējušie lasītāji atminēsies, ka Krūmiņa un Briede bija tās AT senatores, kas neuzskatīja pozitīvisma kampaņas radītos vēlētāju gribas kropļojumus par tik lieliem, ka būtu jārīko atkārtotas Saeimas vēlēšanas 2006. gadā. Tagad Briedes kundze ir nule iecelta par Satversmes tiesas tiesnesi.

Precizitātes labad piebildīšu, ka ar jautājumu par valsts kā augstskolu dibinātājas finansiālo atbildību 2021. gada novembrī vērsos arī pie Izglītības un zinātnes ministrijas, kura spēja vien atsaukties uz 30 miljoniem ES struktūrfondu naudas, kas pēdējos piecos gados novirzīti nezināmas platības telpu nezināma energoefektivitātes līmeņa sasniegšanai, cerot, ka nezināmā stadijā esošie siltināšanas projekti kompensēs energoresursu cenas kāpumu.

Dažādus apzīmētājus iesaistīto personu rīcībai katrs var izvēlēties atbilstoši savai iztēlei un izglītības līmenim. Taču fakti šai procesā ir skaidri: politiķi ilgstoši nepilda ne likuma normas, ne savas apņemšanās; daļa Saeimas deputātu nespēj vai nevēlas skaidrot savu rīcību; tiesu vara atbalsta politiķu izvairīšanos no savas rīcības skaidrošanas.

Politiķu un tiesnešu tuvredzība un augstprātība apvienojumā ar "sadarbības padomes" šauro lēmēju loku un Saeimas frakciju disciplīnu rada smacējošu gaisotni valstī. Tiek grauta pārstāvnieciskā demokrātija, vairota sabiedrības atsvešināšanās no politikas un atbrīvots laukums populistu darbībai.

Savā ziņā es empīriski apstiprināju un paplašināju priekšstatus par lēmumu pieņemšanas procesu, kas bija radušies agrāk, arī strādājot pie pētnieciskā projekta par Latvijas koalīcijām. Tomēr šī pilsoniskā aktīvisma epizode man nešķiet nejēdzīga laika tērēšana. Tādām epizodēm ir jābūt vairāk. Arī tāpēc, lai vingrinātu pilsoņu līdzdalības prasmes, kuru atrofijas gadījumā demokrātija izčākst. Arī tāpēc, lai mūsu līderiem katra prasība neraisītu histēriskus pārmetumus par ultimātu vai šantāžu. Arī tāpēc, lai radinātu tautas priekšstāvjus skaidrot savu rīcību tautai, kuru tie sakās pārstāvam.

Tomēr daži jautājumi manī gruzd. Vai par pašreizējās raudzes valsts pārvaldes pakalpojumiem es gribu maksāt nodokļus? Vai pašreizējās institūcijas ir pelnījušas manu uzticēšanos? Vai vēl vienas bezpalīdzīgas Saeimas izvēlē man ir jēga piedalīties?

Novērtē šo rakstu:

82
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...