Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.

Mana pirmā izglītība ir mūzika. Deviņdesmito gadu vidū es reizēm braucu uz Vāciju, kopā ar kolēģiem muzicēt. Tolaik tas bija interesanti un pamācoši. Taču kāda lieta no tā laika man ir labi palikusi atmiņā: ilgā gaidīšana autobusā uz robežām, un smagā sajūta, ka esi ieradies no nekurienes, no kādas “otrās Eiropas”, kura atrodas “kaut kur tur”, bijušajā PSRS, starp Krieviju un Poliju. Tas bija laiks, kad es sāku nojaust: tā turpināties nevar, un Latvijai ar laiku ir jāatrodas Eiropas kodolā.

Otrreiz es devos uz Vāciju 2001. gadā – studēt filozofiju. Tur es pārliecinājos, ka dalība Eiropas Savienībā mums nozīmē ne tikai naudu, bet, vissvarīgākais, iespēju spēlēt pasaules valstu augstākajā līgā. Tā joprojām ir mana pārliecība: Latvijai ir jābūt augstākās līgas valstij gan drošībā un ekonomikā, gan izglītībā un inovācijās.

Tagad, kad man nāk pāri četrdesmit, es arvien biežāk salīdzinu savu šķietami neseno jaunību ar šodienas jauniešu dzīvi. Atšķirības ir diezgan uzskatāmas. Mūsu jaunieši dzīvo atvērtā Eiropā un pasaulē, ar tās daudzajām iespējām un izaicinājumiem. Skaidrs, ka līdz ar šo atvērtību nāk arī jauni izaicinājumi un atbildība: būt adekvātiem 21. gadsimtam, vienlaikus kopjot mums svarīgāko – mūsu valodu, kultūru, vēsturisko atmiņu.

Eiropa šodien atrodas krustcelēs. Tās ir krustceles starp atvērtību un noslēgtību. Vai nu mēs ejam uz priekšu Eiropas integrācijā, labojot pieļautās kļūdas, vai arī mēs sākam būvēt jaunas sienas, vairojam neuzticēšanos un nojaucam visu iepriekš sasniegto.

Protams, ir virkne nepārprotamu kļūdu, kuras Eiropai jālabo – gan efektīvas robežu kontroles, gan sociālās nevienlīdzības, gan citās jomās. Taču vēl bēdīgāk, ka šodien sevi daudz kur piesaka politiķi, kuri vēlas sagraut to, ko paši nav būvējuši, kuri tirgojas ar bailēm un sazvērestības teorijām, lai tikai ieriebtu Eiropai – beigu beigās, ieriebjot paši sev un saviem vēlētājiem, par lielu prieku Eiropas nelabvēļiem visur pasaulē.

Pret to, manuprāt, ir jāvēršas katram Latvijas patriotam. Un arī man tas nav vienalga – vispirms jau tādēļ, ka es jūtu personisku atbildību pret saviem bērniem, pret saviem studentiem, pret visu jaunāko paaudzi, kura ir pelnījusi dzīvot labāk, nevis sliktāk, nekā mēs. Eiropas Savienība spēs efektīvāk kalpot Latvijas nacionālajām interesēm, ja mēs nevairīsimies pielikt arī savu roku Eiropas nākotnes veidošanā.

Tādēļ es kopā ar liberāli demokrātisko apvienību Attīstībai / Par lūgšu jūsu mandātu darbam Eiropas Parlamentā.

Lai varētu godam jūs pārstāvēt, es vēlos uzklausīt, sarunāties, diskutēt ar ikvienu - ar tiem, kas ir PAR, un arī ar tiem, kas ir PRET. Tādēļ - uz tikšanos!

Novērtē šo rakstu:

27
199

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...