Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022.gada 10.februārī 13.Saeima labas gribas vadīta pieņēma likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai” ar mērķi, balstoties uz faktu, ka holokausta laikā tika iznīcināta lielākā daļa no pirmskara Latvijas ebreju kopienas, apzinoties, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā nacistiskā režīma īstenoto holokaustu un padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, bet apliecinot Latvijas valsts labo gribu likvidēt vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas Latvijas teritorijā radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta dēļ un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā, atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu Latvijas ebreju kopienai, atlīdzinot īpašuma tiesību atjaunošanas procesa ietvaros neatgūtā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. 

Likuma uzdevums ir noteikt tiesiskus priekšnoteikumus attiecībā uz atlīdzinājumam no valsts pamatbudžeta izmaksājamo finanšu līdzekļu apmēru, to izmaksāšanas kārtību un termiņiem, kā arī šo līdzekļu izmantošanas mērķiem.

Ar šo soli 13.Saeima ir parādījusi, ka spēj uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus.

Ir kāds visiem Latvijas iedzīvotājiem ļoti sasāpējis jautājums, kas saistīts ar hipotekāro kredītu burbuli, kura risināšanai līdz šim nav pieticis politiskās apņēmības un drosmes, kas radījis būtisku zaudējumu Latvijas tautsaimniecībai un kura risinājumu vairs nevar atlikt. Lūdzam deputātus arī šajā jautājumā izrādīt savu labo gribu un pieņemt atbildīgu lēmumu par atlīdzinājumu tiem, kas cietuši no kredītu burbuļa, paliekot bez mājokļa un ar smagu kredītu nastu.

Šāda situācija radās ne bez valsts līdzdalības:

1] Saskaņā ar 19.05.1992. likuma „Par Latvijas Banku” 3. pantu Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī. (01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.).

Ar cenu ekonomikā saprot kādas preces, pakalpojuma vai aktīva vērtības izteiksmi naudas vienībās.

Cenas sauc par stabilām, ja caurmērā laika gaitā tās ne pieaug (kā tas notiek inflācijas periodos), ne arī samazinās (kā tas notiek deflācijas periodos). Piemēram, ja par 50 eiro iespējams iegādāties aptuveni tādu pašu patēriņa grozu kā pirms gada vai diviem, var teikt, ka vispārējais cenu līmenis ir stabils.

Lai precizētu cenu stabilitātes mērķi, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padome ir pieņēmusi cenu stabilitātes definīciju: "Cenu stabilitāte ir saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) jeb inflācijas pieaugums līdz 2% gadā." Cenu stabilitāte ir vidēja termiņa mērķis. ECB ir arī paziņojusi, ka deflācija, t.i., SPCI samazināšanās, nav uzskatāma par cenu stabilitāti.

Latvijas Banka šo savu uzdevumu nav izpildījusi, kā rezultātā tieši kredītu ņēmējiem ir radīti milzīgi zaudējumi.

2] Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 34.pantu Banka kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 54.pantu Banka, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.

Ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ir noteikta aizsardzība patērētājiem, kas praksē nedarbojas, bet neviens likums neaizsargā juridiskas personas un tiesas strīdos ar kredītiestādēm lemj par labu bankā. LR tiesu tiesneši pat vada seminārus banku darbiniekiem par tiesu praksi parādsaistību lietās – kādas kļūdas tiek pieļautas līgumos, kuru dēļ tiesa pieņem negatīvu lēmumu kredītiestādei.

3] 10.09.1998. likumu "Hipotekāro ķīlu zīmju likums", kurā ar melnu uz balta rakstīts, ka ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.) 15.pants. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.). 09.12.2002. MK noteikumi Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai" ("LV", 185 (2760), 18.12.2002.) [spēkā ar 01.12.2003.]

Sertifikātu, kas apliecina personas kvalifikāciju profesionāli noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību, izsniedz sertificēšanas institūcijas, kuras pēc Finanšu ministrijas ieteikuma ir pilnvarojis Ministru kabinets (turpmāk — sertificēšanas institūcija). Sertificēšanas institūcijai jābūt akreditētai Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā saskaņā ar standarta LVS-EN-45013 prasībām.

Nekustamo īpašumu cenu pieaugums ir tieši saistīts ar kredītu izsniegšanas apjoma pieaugumu un nekustamo īpašumu cenu kritums ir tieši saistīts ar kreditēšanas apjoma samazināšanos, kas liecina, ka finanšu instruments, kas tieši ietekmēja nekustamo īpašumu cenas ir banku īstenotā kreditēšanas politika.

Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība šo jautājumu aktualizēja jau 2009.gadā un 2012.gadā sniedza savu viedokli Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēdē, kurā tika nolemts uzdot arodbiedrībai iesniegt savus priekšlikumus likumu grozījumiem, kas novērstu cilvēku tiesību pārkāpumus parādu piedziņas procesā, lai neveidotos situācija, ka parādniekam netiek atstāti izdzīvošanai nepieciešamie līdzekļi ne pašam, ne apgādībā esošajām personām un šie cilvēki faktiski kļūst par sociālo pabalstu lūdzējiem un saņēmējiem.

Esam veikuši pētījumu par esošo situāciju, analizējuši cēloņseku sakarības un nosūtījuši arī Saeimai savus priekšlikumus šī jautājuma risināšanai. Diemžēl līdz šim šis jautājums nav atrisināts, un likumdevēju piedāvātie risinājumi nav bijuši atbilstoši situācijai valstī:

1] Piemēram, 09.07.2020. grozījumi Kredītiestāžu likuma 88.pantā, kas stājas spēkā 04.08.2020. ir tikai darbības imitācija, jo faktiski šie grozījumi nestrādā:  
Grozījumi Kredītiestāžu likuma 88.pantā būtu iedzīvotāju interesēs, ja tie būtu šādā redakcijā:

“88. Kredītiestāde kā kreditors vienpusēji pilnā apmērā dzēš tādas aizdevuma (kredīta) saistības fiziskajām un juridiskām personām, kuras nav izpildītas ekonomiskās lejupslīdes dēļ (turpmāk — saistības) un atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
1) aizdevuma (kredīta) līgums slēgts starp kreditoru un fizisko un juridisko personu;
2) saistības nodibinātas ar aizdevuma (kredīta) līgumu, kas nodrošināts ar ķīlu;
3) parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto īpašumu.”

2] Maksātnespējas likums ir radīts tikai maksātspējīgiem cilvēkiem, kas nevēlas turpināt pildīt savas saistības, bet personas, kuras palikušas bez darba un iztikas līdzekļiem, savu maksātnespēju šobrīd pieteikt nevar, jo viņiem nav 2 minimālo algu, ko samaksāt kā depozītu maksātnespējas administratoram, un 70 eiro, ko samaksāt valstij, kā arī nav iespēju samaksāt 1/3 no minimālās algas ik mēnesi saistību dzēšanas procedūras laikā. Līdz ar to ļoti daudziem ir neizpildāmas saistības un mazo ienākumu dēļ viņi nevar dzēst savas saistības, izmantojot maksātnespējas procesu. Vēršam uzmanību, ka minimālās algas saņēmējam uz rokas tiek izmaksāti 418.00 eiro mēnesī. Maksātnespējas procesā noteikts, ka kreditoriem maksājamā summa nedrīkst būt mazāka par 1/3 no minimālās algas-500 eiro (500:3=166,67 eiro).

Tas nozīmē, ka šim cilvēkam izdzīvošanai paliek 251,33 eiro, kas nav pietiekami, lai izdzīvotu (īrētu dzīvokli, ēstu, apģērbtos, nokļūtu no mājām uz darbu un atpakaļ). Ja maksātnespējas procesu iet fiziska persona, kurai ir 2 apgādājamie, tad viņiem visiem trim ir jāizdzīvo ar 280,83 eiro mēnesī (447.50-166.67=280,83 eiro) (93,61 eiro katram), tas ir ievērojami mazāk par nepieciešamo iztikas minimumu- 423,27 eiro mēnesī vienai personai. (https://www.la.lv/iztikas-minimums-vai-joprojam-saistoss) Fiziskām personām ar tik maziem ienākumiem nav iespējams sakrāt arī divas minimālās algas (1000 eiro), ko iemaksāt maksātnespējas depozītā, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Uzskatam, ka arī maksātnespējas procesā būtu jāsaglabā šai personai minimālā alga un minimālās algas saņēmējs būtu atbrīvojams no depozīta iemaksas.

Lūdzam izskatīt iespēju pārskatīt saistību dzēšanas procedūras termiņu, jo uzskatam, ka ir neiespējami izdzīvot pat gadu ar ienākumiem 251,33 eiro mēnesī, tāpēc lūdzam izskatīt iespēju samazināt saistību dzēšanas procedūras termiņu, kā tas ir Anglijā, un noteikt, ka saistību dzēšanas termiņš ir 6 mēneši, un, ja personas ienākumi nepārsniedz minimālo algu, tad nav jāmaksā valsts nodeva par maksātnespējas procesa uzsākšanu, nav jāiemaksā 2 minimālās algas maksātnespējas depozītā, kā arī nav jāveic maksājumi saistību dzēšanas procedūras laikā, lai nodrošinātu, ka maksātnespējīgā persona ātrāk atgriežas ekonomikas apritē un maksā valstij nodokļus.

3] 01.01.2022.stājas spēkā  “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”. Arī šis likums ir aktīvas darbības imitācija, jo,  ievērojot Civilprocesa likuma 594.noteikumus, nav iespējama piedziņa no parādniekiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru uz katru apgādājamo bērnu, jo parādniekam ir jāsaglabā darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Tā nav laba prakse, kad likumi tiek pieņemti tikai skata pēc, bet bez reāla labuma iedzīvotājiem. Tautsaimniecība nevar veiksmīgi attīstīties, ja to bremzē parādu nasta. Pasaulē ir vispārpieņemta prakse, kad ik pēc 7 gadiem tiek dzēstas neizpildāmas saistības. Šobrīd Latvijā ir cilvēki, kuriem jau 2009.gadā ir izsolēs pārdoti īpašumi, kuri kalpoja kā kredīta nodrošinājums, un vēl ir palikušas saistības pēc šo ieķīlāto īpašumu pārdošanas. Līdzšinējais dialogs par Maksātnespējas likuma grozījumiem liecina, ka kreditoru un piedzinēju intereses tiek vērtētas augstāk par cilvēku, tai skaitā bērnu tiesībām uz iztikas līdzekļiem. Respektīvi, jebkurš līgums tiek vērtēts augstāk par vecāku pienākumu, kas tam ir uzlikts ar likumu. Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības). Līdz šim iedzīvotājiem tiek uzspiesti komercbanku pakalpojumi un nekādā veidā netiek ierobežota komercbanku visatļautība.
Ir pēdējais laiks, lai Saeima izrādītu labo gribu, ka var pieņemt likumus atbilstoši iedzīvotāju interesēm.

Vēlamies norādīt, ka 25.09.2014. Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas liek bankām kompensēt kredītņēmējiem kredīta maksājumu pieaugumu, tostarp saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības samazināšanos. Bankām var klāties plāni, jo kompensāciju kopējais apjoms tiek lēsts ap 3 miljardiem eiro. Liela daļa Ungārijas iedzīvotāju kopš 2000. gada ir ņēmuši aizdevumus ārvalstu valūtās - galvenokārt Šveices frankos, jo tas bija izdevīgi zemo procentu likmju dēļ. Taču, forinta vērtībai samazinoties, ir palielinājušies kredītmaksājumi, un daudzi kredītņēmēji vairs nespēj pildīt savas saistības.

Arī Latvijas likumdevējiem būtu jāņem piemērs no citu valstu likumdevējiem savas valsts iedzīvotāju interešu aizstāvībā.

Skatoties Statistikas pārvaldes apkopotos datus kontekstā ar Tiesu izpildītāju apkopoto statistiku, redzam ļoti negatīvu tendenci. Ir acīmredzama sakarība starp valsts politiku un parādu piedziņas lietu skaita pieaugumu. Iedzīvotāju ienākumi nepalielinās, bet izdevumi savukārt ir ievērojami palielinājušies, kā rezultātā šie cilvēki vairs nespēj izpildīt savas saistības. Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības. Kā rezultātā parādu piedziņas lietas, kur lielu daļu no piedzenamās summas sastāda tiesu izpildītāju atlīdzība, kaudzēs gulstas uz tiesu izpildītāju galdiem. Valsts atbalsta tādu parādu piedziņas politiku, kas gan ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, kad parādniekam netiek atstāts iztikas minimums ne pašam, ne apgādājamajiem, kā rezultātā veidojas jauni parādi par saņemtajiem pakalpojumiem, tsk. komunālajiem maksājumiem, un jaunas parādu piedziņas lietas.  Veidojas tāda situācija, ka, neievērojot Civilprocesa likuma 571.pantu, arī bērniem ir jāmaksā vecāku parādi un nodokļu atvieglojumi, ko valsts ir atvēlējusi par apgādībā esošajām personām, gala rezultātā nonāk pie piedzinējiem.

Apkopojot šos skaitļus, redzams, ka personai, kurai nav apgādājamo, kas saņem minimālo algu, ikdienas izdzīvošanai ir 20,09 EUR/dienā. Konkrētajā gadījumā strādājošais par savu darbu nesaņem valstī noteikto iztikas minimumu.  Ja šī persona nolemj iziet maksātnespējas procesu un ik mēnesi kreditoriem jāsamaksā 30% no ienākumiem, tad  ikdienas izdzīvošanai paliek 14,63 EUR/dienā, kaut gan iztikas minimums ir 21,17 EUR/dienā.

Personai, kurai ir apgādājamais, kas saņem minimālo algu, ikdienas izdzīvošanai 2 personām ir 22,38 EUR/dienā. Ja šī persona nolemj iziet maksātnespējas procesu un tai ik mēnesi kreditoriem jāsamaksā 30% no ienākumiem, tad  ikdienas izdzīvošanai 2 personām paliek 15,66 EUR/dienā. Katram 7,83 EUR/dienā.

Personai, kurai ir 2 apgādājamie, kas saņem minimālo algu, ikdienas izdzīvošanai 3 personām ir 22,38 EUR/dienā. Ja šī persona nolemj iziet maksātnespējas procesu un tai ik mēnesi kreditoriem jāsamaksā 30% no ienākumiem, tad  ikdienas izdzīvošanai 3 personām paliek 15,66 EUR/dienā. Katram 5,22 EUR/dienā.

Personai, kurai ir 3 apgādājamie, kas saņem minimālo algu, ikdienas izdzīvošanai 4 personām ir 22,38 EUR/dienā. Ja šī persona nolemj iziet maksātnespējas procesu un tai ik mēnesi kreditoriem jāsamaksā 30% no ienākumiem, tad  ikdienas izdzīvošanai 4 personām paliek 15,66 EUR/dienā. Katram 3,91 EUR/dienā.

Šobrīd piedāvātais maksātnespējas process nav glābiņš cilvēkiem, kuriem vispirms atņēma iespēju strādāt un izpildīt saistības, tad atņēma mājokli un uzkāra kaklā parādu nastu, tā ir atklāta ņirgāšanās par cilvēkiem, kuriem faktiski ir izkrāpts īpašums. Neviens pat ar pušplēstu vārdu nepiemin, ka atbildība būtu jāuzņemas tiem, kas nolēma samazināt strādājošo algas vai likvidēt darba vietas, īpašumu vērtētājiem, politikas virzītājiem, kas noveda pie nekustamo īpašumu burbuļa un tā plīšanas. Tā vietā, lai ierobežotu komercbankas un novērstu kredītu burbuļa atkārtotu pūšanu, nosakot “nolikto atslēgu principu”, nepārtraukti tiek piedāvāti jauni veidi kā paņirgāties par cilvēkiem, kas savu mājokli ir iegādājies, ņemot kredītu.

Valdība veido visādas darba grupas demogrāfijas veicināšanai, bet tajā pašā laikā, nekas netiek darīts, lai pasargātu tos bērnus, kuru vecāki ir iekrituši banku izliktajos slazdos, kļuvuši par upuriem komercbanku pūstajiem kredītu burbuļiem, gluži pretēji, šiem cilvēkiem papildus banku %, tiek uzkrauti arī nesamaksājami tiesāšanās izdevumi un zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības.

Likumdevējs ir spēris soli uz priekšu un tā vietā, lai ievērotu Civilprocesa likuma571.panta un 1.pielikuma noteikumus un saglabātu katram apgādībā esošajam bērnam minimālo algu, šobrīd spēkā ir grozījumi, kas nosaka saglabāt 15 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu, kas ir 75 EUR/mēnesī vai 3,75 EUR/dienā, kas ir 5,6 reizes mazāk par iztikas minimumu - 21,17 EUR/dienā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta 5.daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.

Šeit veidojas zināmas pretrunas ne tikai ar valsts likumiem, bet arī cilvēktiesību normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Bez mājokļa un iztikas līdzekļiem mūsu klimata apstākļos cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta ļoti īsā laikā. Uzskatam, ka šajā gadījumā, neatstājot cilvēkiem iztikas minimumu, ir pārkāptas šo cilvēku tiesības uz dzīvību, kā arī šādā attieksmē pret viņiem ir pārkāptas morāles un ētikas normas.

Lieki teikt, ka cilvēki, kam netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī vai izbraukt no tās.

Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).

Esam izpētījuši citu ES valstu pieredzi parādu piedziņas jomā, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni. Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs. Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūcija par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā (2012/2293(INI)) aicina neveikt piedziņu no personām, kam ir atņemta ķīla.

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā parādu piedziņa pēc izpildījuma atgādina nāves sodu, kas ir necivilizēti un diez vai no mirušajiem vai aizbraukušajiem parādniekiem (pareizāk būtu saukt šos cilvēkus par komercbanku negodīgas komercprakses upuriem) varēs ko piedzīt.

Lūdzam arī šā jautājuma risināšanai atrast labo gribu, pārtraukt vajāt cilvēkus, kam  ir atņemti ieķīlātie īpašumi.

Tāpēc mēs aicinām izrādīt labo gribu un ievērot Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā (2012/2293(INI)), aizsargājot tos cilvēkus, kuru saistības ir bijušas nodrošinātas ar ķīlu. Tāpat noteikt saprātīgu termiņu, cik ilgi var vilkties parādu piedziņa, lai iespējami veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos Latvijas tautsaimniecības attīstībā.  Šajā gadījumā labās gribas izrādīšana valstij nemaksātu neko, bet nestu ievērojamus uzlabojumus un palielinātos ienākumi no iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem.

Ieviešot dzīvē Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā (2012/2293(INI)), vienlaicīgi varētu atrisināt arī jautājumu par zaudējumu atlīdzību kredītņēmējiem, jo daudzi kredītņēmēji, iegādājoties kredītā mājokli, veica pirmo iemaksu ~30% apmērā un šo naudu zaudēja. Protams, būtu godīgi, ja komercbankas atlīdzinātu šos zaudējumus, bet līdz šim deputātiem nav bijusi ne gribēšana, ne interese risināt šo sāpīgo jautājumu. Ja deputāti nevēlas likt komercbankām segt zaudējumus, ko tās nodarījušas Latvijas iedzīvotājiem, tad  šo zaudējumu atlīdzība būtu jāuzņemas valstij.

Šo summu, kas būtu 30% no kopējā izsniegto kredītu apjoma,  varētu novirzīt sociālo mājokļu būvei, kuros nodrošinātu mājokli tiem kredītņēmējiem, kuru mājoklis ir atsavināts parāda dzēšanai.

Novērtē šo rakstu:

90
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....