Politiskais cinisms: Meroni sabiedrotie izraisa ogļu putekļu katastrofu Ventspilī, lai tajā varētu vainot pilsētas domi, kurā... paši ir deputāti

Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis paudis pārliecību, ka “smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam kā [...] domes priekšsēdētājam un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājam jābūt atbildīgam par to, kas ostā notiek. [...] Kā mēs esam nonākuši pie tā, ka nevaram logus atvērt?” - Landmanis šādi izsakās LETAi, turpinot ar melīgu apvainojumu, mestu svešu biznesu virzienā: “Pilsētā ir virkne citu uzņēmumu, kas rada kaitējumu videi un cilvēkiem”.

Savukārt Ģirts Valdis Kristovskis intervijā Meroni grupējuma uzturētajam ventspilniekam.lv izteicies šādi: “Iedzīvotājiem [pilsētas] svētku sajūtu bojā karstuma ietekmē reizumis palielinātā putekļu koncentrācija un naftas produktu pārkraušanas smaku virmošana gaisā. Par to ne mazums pēdējās dienās tiek runāts medijos.”

Pats saņēmis desmittūkstošus no piesārņotājiem

Aivis Landmanis domē nav pirmo sasaukumu. 2013. gadā ievēlēšanas brīdī viņš strādāja A/S Kālija Parks par “komercdarbības konsultantu”. Kālija Parks ir viens no tiem uzņēmumiem, kurā jau gadiem ogļu kalni stāv zem klajas debess un no kuriem nāk Ventspili piesārņojošie putekļi. Strādājot par “konsultantu”, A. Landmaņa biznesa padomi Kālija Parkam sekmes tomēr neatnesa. Tieši pretēji: kālija terminālā kravu apjoms kritās gadu no gada, kamēr A. Landmanis no tā saņēma apaļus 3000 latus mēnesī. 2014. gadā šī summa veidoja 4268 eiro mēnesī jeb 51 223 eiro gadā, savukārt gadu vēlāk no Kālija Parka saņemti 40,6 tūkstoši uz rokas (pēc nodokļu nomaksas). Darbinieku skaits Kālija Parkā samazinājies no 145 strādājošajiem līdz 10 (!!!) nodarbinātajiem.

Kāds tad bija “komercdarbības konsultanta” A. Landmaņa acīmredzamais padoms Kālija Parkam, lai tas neizlaistu garu? Laikā, kad A. Landmanis “konsultēja” kompāniju, tā no kālija minerālmēslu pārkraušanas pārgāja uz dzīvības vilkšanu, iznomājot daļu savas teritorijas ogļu kalnu uzglabāšanai nesegtā veidā.

Brīdī, kad pārkrautais kālija apjoms terminālā nokritās līdz visu laiku absolūti sliktākajam rādītājam - 120 tūkstošiem tonnu visa 2014. gada garumā, A. Landmanis beidzot no komercdarbības konsultanta posteņa tika atbrīvots. Un notika brīnums: nākamajā gadā, kolīdz A. Landmanis bija beidzis sniegt Kālija Parkam konsultācijas komercdarbībā, kravu apjoms trīskāršojās, līdz sasniedza 380 tūkstošus tonnu!

Diemžēl pieaugums nesasniedza kādreizējos 5,5 miljonus tonnu gadā: Kālija Parks pēdējos gados turpina pārkraut zem ceturtdaļmiljona tonnu gadā. Tāpēc starp specializēto, slēgto kālija terminālu un Ventas upes akvatoriju turpina krāties ogļu grēdas. Jāatgādina, ka tas ir prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni, kurš pirms 10 gadiem savā kontrolē pārņēma gan Kālija Parku, gan jauno, slēgto akmeņogļu terminālu (no kura neceļas nekādi putekļi, lai cik daudz tas nepārkrautu), gan putēšanā visvairāk vainoto A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO). Pietiek jau aprakstīja, kā VTO neielaida savā teritorijā ne iedzīvotāju delegāciju, ne Ventspils vicemēru Didzi Ošenieku.

Pilsētnieki arvien vairāk ir pārliecināti, ka ogļu kaudžu putināšana notiek speciāli, lai ieriebtu iedzīvotājiem: Ģ. V. Kristovska pieminētajos pilsētas svētkos 20. jūlijā ogļu kaudžu pārkraušana kuģī sākās tieši tad, kad Ostas ielas promenādē notika starptautisks pasākums Kurland Bike Meet, kas pulcēja motobraucēju tūkstošus no visām Baltijas jūras valstīm.

Saskaņā ar valsts amatpersonas deklarāciju, tagad A. Landmanim 51,6 tūkstošus eiro gadā maksā vairs ne Kālija Parks, bet gan SIA Ventspils Port Services - vēl viens Meroni uzņēmums. Tikmēr vecpilsētā esošā kafejnīca, protestējot pret ogļu putekļiem, sākusi taisīt burgerus no melnām maizītēm. Tas ir viss, ko iedzīvotāji var izdarīt.

Arī otrs Landmanis - Meroni maizē

Ivars Landmanis, kas reizē ar brāli ievēlēts pašreizējā domes sastāvā, turpretī ir Ventbunkera maizē - ilgus gadus bijis Ekonomikas un budžeta daļas vadītājs, arī padomes loceklis šajā uzņēmumā. Ventbunkers savukārt ir tas R. Meroni vadītais ostas uzņēmums, kurš dāsni aplaimo ventspilniekus ar mazuta, dīzeļa un citu naftas produktu indīgajām smakām. Pretstatā kaimiņos esošajam Ventamonjakam, kurš jau 2006. gadā izbūvēja naftas produktu tvaiku savākšanas iekārtas (jāpiezīmē, ka šis uzņēmums krauj ne tikai ķīmiskās kravas, bet arī naftas produktus, lai nebūtu atkarīgs tikai no viena veida kravām), Ventbunkers vēl līdz pagājušajam mēnesim nebija nodevis ekspluatācijā savus tvaiku nosūcējus, kaut gan dievojās, ka vismaz būvēt esot sākuši.

Laikā, kad no Ventbunkera temināla uz to iedzīvotāju mājām, kas Ivaru Landmani ievēlēja domē, regulāri nāca naftas produktu smirdoņa, Ventbunkera “ekonomikas un budžeta daļas vadītājs” 2017. gadā nopelnījis 24,8 tūkstošus eiro. Ventspils grupējumam tas ir pamazs cipars, tālab Meroni uzņēmumu kontrolētā Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika (kurā ietilpst visi lielākie Ventspils ostas smirdētāji un putinātāji) piefinansējusi domes deputātu I. Landmani ar vēl 6000 eiro “uz rokas”.

Kristovskis un smirdoņa

Vēl viens opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, izsakot apvainojumus par smirdoņu pašvaldībai un uzraugošajām institūcijām, rīkojas ar grūti aptveramu cinismu. Mediji jau detalizēti ziņojuši, kā vēl gadu pirms vēlēšanām viņa vienpersoniski dibinātā firma GVK Consulting sāka saņemt 5000 eiro mēnesī - it kā par “konsultāciju sniegšanu” Ventbunkeram. Tam pašam, kurš tagad ir smirdoņas avots.

Ja var ticēt oficiālajai statistikai, tad kopš mēneša, kad Kristovskis sācis sniegt “biznesa padomus” Ventbunkeram, šī uzņēmuma pākrauto naftas produktu apjoms sācis krist kā lidojumā aizšauta meža zoss. Kā liecina oficiālā statistika, 2016. gadu Ventbunkers uzsāka tīri cienījami, janvārī un februārī kopā pārkraujot 455 tūkstošus tonnu. Pieaugošā tendence, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, turpinājās.

Tad 2016. gada pavasarī Ventbunkers noslēdza «konsultāciju līgumu» ar SIA GVK Consulting, un kopš tā laika, Kristovskim saņemot piecus tūkstošus mēnesī no Ventbunkera, kravu apjoms sāka kristies uz pusi. 2016. gadu Ventbunkers noslēdza ar 2,1 miljona tonnu kravu apgrozījumu, kas ir zemākais rādītājs šī uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē un gandrīz par miljonu tonnu atpalika no 2015. gada rādītājiem. (Jāatceras, ka pirms tranzītkaru izraisīšanas Ventbunkers pārkrāva līdz 10 miljoniem tonnu gadā, pirms tur sāka saimniekot Rūdolfs Meroni un viņa uzticamības personas.)

2017. gadā naudas saņemšana caur SIA GVK Consulting nodrošināja Kristovskim 14 tūkstošu eiro algu, kā arī 44 tūkstošu eiro dividendes un pilnīgi jaunas Mazdas iegādi.

Neviena no iesaistītajām pusēm jau gadu nav sniegusi pamatojumu ar faktiem tam, ka Kristovska sniegtās «biznesa konsultācijas», kuras var būt ienesušas deputātam vairāk nekā 60 tūkstošus eiro, nebūtu devušas savu artavu Ventbunkera kravu kritumā. Saskaitot kopā Ventbunkera, VTO, Kālija Parka, jaunā ogļu termināla un citu uzņēmumu kravu kritumus, Ventspils ostas kopējais kravu apjoms 2016. gadā nokritās līdz rekordzemajam 18,8 miljonu apmēram. Tik slikti vecajiem termināliem neklājās pat 1992. gadā, kad bija sabrukusi padomju komandekonomika un kravas uz Ventspili pašas vairs nenāca, tās bija jāmeklē un jāpiesaista. Pagājušajā gadā nedaudz tika atgūti apjomi (līdz 20 miljoniem tonnu), bet ir indikācijas, ka kritums Ventspils ostā šogad var atsākties.

Cinisms ar KPV LV un naudām

Ciniskums izpaudies ne tikai Ventspils domes deputātu darbā, saņemot desmittūkstošus no piesārņojumu radošajiem ostas uzņēmumiem, bet pēc tam vainojot domes amatpersonas piesārņojuma nenovēršanā - līdzvērtīgs absurds bija vērojams pagājušogad vēl pirms pašvaldību vēlēšanām, kurās Landmaņu brāļi un Kristovskis ieguva kārotos krēslus. Savu sarakstu Ventspilī bija pieteikuši arī KPV LV censoņi, kas gan neguva lielu atbalstu tautā - par spīti dažādām bļaustīgām aktivitātēm.

KPV LV dibinātāja Artusa Kaimiņa saistību ar Meroni grupējumu jau ilgi pirms vēlēšanām izgaismoja Latvijas Universitātes Matemātikas institūta zinātnieks Ilmārs “Neo” Poikāns. Viņa iesnieguma būtība prokuratūrai: A. Kaimiņa raidījuma Suņubūda finansēšanai dibinātā SIA Suņubūda saņēmusi tradicionālos 5000 eiro mēnesī no Meroni ietekmē esošās SIA Airtech (tā pieder vienam no Meroni ofšoriem).

Acīmredzot ar šādu saistību bija pieticis, lai par KPV LV saraksta pirmo numuru Ventspilī tiktu izvirzīts ķildīgais pensionārs Ivars Jansons. Viņš dzīvo Ventspilī kopš 2010. gada un nezināmu iemeslu dēļ uzēdies tieši uz otru vicemēru Jāni Vītoliņu, nepārtraukti pieprasot, lai putekļus un smakas ostā Vītoliņš likvidējot rīt uz brokastlaiku.

Gan 2010. gadā, gan līdz pat šim laikam lielākie putekļu un smaku radītāji dzīvojamo kvartālu tuvumā ir bijuši VTO, Kālija Parks, Ventbunkers un (ražas mēnešu laikā) arī graudu termināls. Tātad tie uzņēmumi, kuri piesārņo gaisu Ventspilī, bijuši tie paši, kuru līdzekļi, visticamāk, caur Airtech nonākuši Suņubūdā.

Pagājušogad uz pašvaldību vēlēšanām tas bija neredzēts nekaunības līmenis Latvijā - darboties partijā KPV LV, kuras līderim ir konstatēta finansiāla saikne ar gaisa piesārņotājiem, un tad kā šīs partijas kandidātam uzbrukt vicemēram, ka tas neesot nodrošinājis Ivaram Jansonam svaigu gaisu. Taču tagad, kā izskatās, Landmaņu brāļu un Ģirta Valda Kristovska izteikumi, saņemot desmittūkstošus no piesārņotājiem un vienlaikus vainojot visus citus, ka neesot novērsta smirdoņa un putekļi, ir pārsituši šo politiskā cinisma rekordu. «Varbūt kāds grib iedzert volejbolu,» tā KPV LV Ventspils saraksta ķildīgais pensionārs izteicās priekšvēlēšanu TV debatēs.

Foto no nra.lv

Novērtē šo rakstu: