Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm
Juris Jansons, tiesībsargs13.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (292/lp13) liecina nevis par demokrātiskai tiesiskai valstij piemītošu korektu diskusiju par nepieciešamību mainīt FKTK darbības nosacījumus un meklēt pienācīgu līdzsvaru starp neatkarību un parlamentāro kontroli, bet gan par vēlmi atbrīvoties no esošās FKTK padomes.
Tā jāsecina, jo likumprojekts paredz atbrīvot FKTK padomes locekļus no amata jau šogad, turklāt likumprojekta autori bez objektīva pamatojuma piedāvā normas, kas aicina šobrīd esošos Saeimas ieceltos FKTK padomes locekļus atstāt amatu līdz 2019.gada 1.augustam, par to solot kompensāciju 80% apmērā no viņiem noteiktās gada mēnešalgas. Neskatoties uz to, ka esošo Saeimas iecelto FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2022. gadā.
Tiesībsarga skatījumā likumprojekta “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (292/lp13) mērķis ir ieviest sistēmu, kas palielina FKTK politisko ietekmēšanu nākotnē, par ko liecina kaut vai likumprojekta priekšlikumos iekļautie FKTK padomes locekļu pirms termiņa atbrīvošanas kritēriji. Tajos ir paredzēta nesamērīgi liela politiķu ietekme.
Likumprojekts tiek izskatīts sasteigti. Tik nopietns jautājums netiek diskutēts ekspertu lokā, bet tiek pieņemts dažos mēnešos, būtiski priekšlikumi, kas prasa nopietnu satversmības izvērtējumu, tiek izskatīti 2. un 3.lasījumā nedēļas laikā.
Tiesiski neizsvērta iejaukšanās patstāvīgo iestāžu neatkarībā ir pretrunā ar demokrātiskas tiesiskas valsts principu un patstāvīgo iestāžu izveides mērķi.
Būtiska atšķirība starp patstāvīgajām iestādēm un Ministru kabinetam padotajām valsts pārvaldes iestādēm ir tā, ka patstāvīgās iestādes likumdevējs jeb Saeima izveido ar mērķi mazināt politisko ietekmi attiecībā uz šo iestāžu darbību, funkciju izpildi. Šāda veida pieeja nodrošina, ka patstāvīgās iestādes savā darbībā spēj pilnvērtīgi izpildīt savas funkcijas un īstenot visas nepieciešamās darbības normatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanai, kas savukārt var būt pretrunā ar politisko uzstādījumu vai politiskā vairākuma nostādni konkrēta jautājuma atrisināšanā.
Tiesībsargs 2019.gada 11.jūnijā Saeimai un zināšanai Valsts Prezidentam un FKTK nosūtīja vēstuli, kurā pausts aicinājums Saeimu rūpīgi apsvērt likumprojekta “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (292/Lp13) atbilstību patstāvīgo iestāžu neatkarības principiem, un nepieļaut tādu priekšlikumu apstiprināšanu, kas grautu FKTK darbības efektivitātes un neatkarības garantijas.
Tiesībsarga vēstules Par grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13) teksts pieejama šeit: https://ej.uz/xpn3.
Šī gada 15.maijā tiesībsargs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīkoja ekspertu un neatkarīgo iestāžu publisku diskusiju “Patstāvīgo iestāžu neatkarība v. politiskā griba Satversmes 58.panta kontekstā”. Diskusijas ietvaros vairāki no dalībniekiem pauda bažas un kritiku par pēdējā laikā izpildvaras īstenoto ietekmi uz patstāvīgajām iestādēm. Diskusijas video un kopsavilkums pieejams šeit: https://ej.uz/wra9.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
