Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārpusģimenes aprūpē Latvijā atrodas 6252 bērni, no kuriem vairāk nekā 600 dzīvo bērnu namos. 2018. gadā Jāņa Reira vadībā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, ar ko tika aizliegta bērnu adopcija uz ārvalstīm no audžuģimenēm, bet tika saglabāta iespēja adoptēt bērnus no bērnu nama.

Pēc pieņemtajiem grozījumiem vairāki pusaudži paši lūdza sevi pārvietot no audžuģimenēm uz bērnu namu, lai viņus varētu adoptēt. Šī informācija nonāca Tiesībsarga redzeslokā, un, pamatojoties uz šādu „likuma apiešanu”, tika ierosināts veikt grozījumus.

J. Reira laikā ministra biroja vadītāja bija Linda Baļčūne, kura ir biedrības „Zvannieki” pārstāve un cieši saistīta ar Juri Cālīti. Ministrijas darbinieki vēlāk pauda, ka L. Baļčūne ir apzināti kavējusi ārvalstu adoptētāju dokumentu parakstīšanu un līdz ar to adopcijas procesus kopumā.

J.Reira padomniece tobrīd bija Karina Ploka, kura šobrīd ir J. Reira padomniece Finanšu ministrijā, taču vēl joprojām aktīvi piedalās ārvalstu adopcijas jautājuma izskatīšanā.

Pagājušajā gadā uz ārvalstīm tika adoptēti tikai 42 bērni, pārsvarā pusaudži un bērni ar veselības problēmām, kuriem šeit Latvijā vairāku gadu garumā nebija izdevies atrast ģimenes.

2019. gada 31. decembrī Labklājības ministrijas datu bāzē bija ziņas par 1140 adoptējamiem bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, no kuriem 74.7% bija 9 gadus veci un vecāki. Latvijā 2019. gadā bija 4 adoptētāji, kuri bija izrādījuši vēlmi adoptēt bērnu, kurš būtu šajā vecumā, tātad no 852 bērniem 4 bērniem teorētiski ir iespēja atrast savu pastāvīgo ģimeni Latvijā.

2019. gadā 26 ārvalstu adoptētāji (81%) vēlējās adoptēt bērnu, kas būtu vecumā no 9 līdz 18 gadiem. Nesakārtojot sistēmu un aizliedzot ārvalstu adopciju, faktiski tiks liegta iespēja bērniem nokļūt pastāvīgās ģimenēs vispār, jo Latvijā šobrīd pusaudžus adoptēt nevēlas.

 2009.gadā Latvija pievienojās Hāgas konvencijai, un visu šo laiku uz ārvalstīm varēja adoptēt tikai bērnus, kas ir 9 gadus veci un vecāki, lielas brāļu/māsu grupas un bērnus ar īpašām vajadzībām. Nekad uz ārvalstīm nav adoptēti veseli un mazi bērni, jo viņiem adoptētājus meklē tikai Latvijā.

Tagad Saeimā uz 1.lasījumu tika virzīts projekts par ārvalstu adopcijas moratoriju jeb nekavējošu aizliegumu. Tiek nevis virzīti grozījumi adopciju reglamentējošajos normatīvos aktos, kas sistēmu sakārtotu, bet pasludināts aizliegums turpmāk adoptēt uz ārvalstīm vispār.

Vispirms tas nozīmē Hāgas konvencijas pārkāpumu, jo netiek paredzēts pārejas laiks, bet, pats galvenais, tiek liegta iespēja pusaudžiem, kuri Latvijā nevienam nav vajadzīgi, nokļūt pastāvīgā ģimenē. Ja varētu atrast visiem bērniem ģimenes Latvijā, ārvalstu adopcija atkristu pati par sevi, jo uz ārvalstīm var adoptēt TIKAI tad, ja bērnam Latvijā atrast ģimeni nav iespējams.

Pašreiz par PILNĪGU ārvalstu adopcijas aizliegumu (moratoriju) ļoti asi iestājas Artuss Kaimiņš, kuram šī, iespējams, ir vienīgā tēma, lai sabiedrība viņu sadzirdētu. Diemžēl šajās politiskajās spēlēs pilnīgi netiek ņemtas vērā bērnu intereses. Kaimiņa kunga un domubiedru mērķis nav izsludināt moratoriju, lai sakārtotu sistēmu (kā tiek apgalvots), bet gan pilnībā slēgt ārvalstu adopciju.

Lemjot šo jautājumu, Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē, kuras vadītājs ir A. Kaimiņš, vārds tika dots tikai vienai NVO un domubiedru grupai (Cālīša kunga „Zvanniekiem”, SOS ciematu asociācijai, biedrībai „Azote”), kas aktīvi iestājas pret ārvalstu adopciju, jo paši saņem valsts finansējumu par saviem pakalpojumiem kā atbalsta centrs, aizbildņi un audžuģimenes.  Netiek uzklausīts bērnu namu vadītāju, bāriņtiesu, sistēmas bērnu, audžuvecāku un citu NVO viedoklis. ZOOM sapulcēs Kaimiņa kungs atslēdz pretējās puses mikrofonus, liedzot iespēju izteikties.

Aiz šīs aizlieguma iniciatīvas galvenokārt ir Juris Cālītis, kurš publiskajā telpā uzstājas kā ārvalstu adopcijas eksperts, taču pilnībā nepārzina šo procesu un izplata nepatiesus apgalvojumus.

J. Reira kā labklājības ministra vadībā DI (deinstitucionalizācijas) plāna ietvaros tika publiski un skaļi slēgts Jelgavas pilsētas bērnu nams, tā vadītāja tika apvainota smagos noziegumos, tika izpostīta viņas karjera un izteiktas nepamatotas apsūdzības. Viņa tika atstādināta no amata.

Pagājušā gada oktobrī Rīgas kapseļu ielas bērnu namā, kur vadītāja kopš DI plāna ieviešanas ir Cālīša kunga cilvēks, tika konstatēti ļoti nopietni bērnu tiesību pārkāpumi, taču vadītāja vēl joprojām ir savā amatā un neuzņemas atbildību par notikušo.

Tikai pateicoties ārvalstu adoptētājiem, kuri bija ieradušies adoptēt smagi slimu bērnu invalīdu (Dauna sindroms, pārciests insults, barošana caur zondi, nerunā, nestaigā, slikta redze, iedzimta sirds kaite), bērns tika burtiski izglābts no nāves. Ģimene ir vērsusies Veselības inspekcijā, Tiesībsarga birojā, u.c. Bērnu nama vadītāja vēl joprojām ir savā amatā.

Cālīša kungs apgalvo, ka viņi savā biedrībā neatsakās ne no viena bērna un par visiem spēj parūpēties, taču pirms mēneša vienu 15 gadus vecu pusaudzi centās ievietot Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, iepretim ārstu komisijas apgalvojumam, ka jaunietis ir psihiski vesels. Kad šis gadījums tika aktualizēts Saeimas komisijas sēdē, Kaimiņa kungs brutāli pārtrauca runātāju, slēdzot šo tēmu.

Katram bērnam ir primāras tiesības uzaugt ģimenē, un vislabāk, ja šī ģimene ir Latvijā, taču, ja mēs šobrīd nespējam parūpēties par saviem pusaudžiem un bērniem ar īpašām vajadzībām, tad mums nav tiesību aizliegt viņam iegūt ģimeni ārpus Latvijas. Saeimai tas būs tikai balsojums, bet dažiem bērniem tā būs pārvilkta svītra pāri viņa sapnim uzaugt ģimenē, jo mums šis bērns nav vajadzīgs.

Ārvalstu adopcijas aizliegums nav atbalstāms, jo:

- netiek pietiekami strādāts preventīvi ar to, lai bērni nebūtu jāizņem no bioloģiskajām ģimenēm;

- Latvijā NAV sakārtota ārpusģimenes aprūpes sistēma:

- audžuģimenes netiek pienācīgi izvērtētas un uzraudzītas, 

- ievietojot bērnus audžuģimenēs, netiek izvērtēta šīs ģimenes un bērna saderība,

- liels vairums audžuģimeņu uzņem savās ģimenēs audžubērnus tikai un vienīgi finansiālas ieinteresētības dēļ, un par audžubērnu aprūpi saņemtie pabalsti ir viņu vienīgie ienākumu avoti;

- ir gadījumi, kad gan audžuģimenēs, gan aizbildnībā esošie bērni tiek fiziski, emocionāli un seksuāli izmantoti, taču šie gadījumi tiek slēpti no sabiedrības;

- ir audžuģimenes, kurās ir antisanitāri apstākļi, bērni netiek motivēti mācībām, tiem tiek liegta iespēja piedalīties pasākumos, kas prasa nelielu finansiālu līdzdalības maksu, kaut gan visas audžuģimenes saņem šiem mērķiem līdzekļus no pašvaldībās;

- ir audžuģimenes, kuras uzņem audžubērnus, lai nodrošinātu bezmaksas darbaspēku savās saimniecībās;

- sasniedzot pilngadību, liela daļa no audžuģimenēs dzīvojošajiem bērniem ar niecīgu pabalstu nonāk uz ielām, ir pašvaldības, kurās bērni gadiem gaida rindu uz dzīvokli, daļa šo bērnu iesaistās noziegumos, pārceļas uz citām valstīm, kur kļūst par lēto darbaspēku;

- liela daļa ārpusģimenē esošo bērnu ir sociālo dienestu redzeslokā jau vairākās paaudzēs;

- nav piemērotas izglītības sistēma bērniem ar mācību un veselības traucējumiem;

- nav sakārtota medicīniskā aprūpe, nav pieejami pienācīgi sagatavoti speciālisti darbam ar traumētiem bērniem, Medicīniskie pakalpojumi ir jāgaida mēnešiem, un tas ietekmē bērnu attīstību;

- neeksistē bērns kā indivīds, ar savām vajadzībām, tiesībām un brīvībām. Netiek izvērtēta katra bērna interesēm atbilstoša aprūpes forma.

Ārvalstu adopcijas aizliegums liedz iespēju slēgt bērnunamus un bērniem uzaugt ģimenēs. Pašreiz iestādēs esošie bērni ir tie, kurus neizvēlas neviena no Latvijas ģimenēm, jo tie ir bērni ar veselības vai uzvedības problēmām vai pusaudži.

Arī vietējie adoptētāji un audžuģimenes atsakās no bērniem, un bērni nonāk atpakaļ „sistēmā”. Par to neviens nerunā.

Daudziem bērniem ārvalstu adopcija ir vienīgā un pēdējā cerība uz ģimeni un bērna interesēm atbilstošu aprūpi un dzīves kvalitāti.

Novērtē šo rakstu:

18
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

21

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

FotoVispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to, ka šajā gadā, neskatoties uz pandēmiju, neskatoties uz visiem ierobežojumiem, forums tomēr turpina savu darbu, kas priecē. Lai gan online formātā, bet tomēr strādā. Un tas piedāvā saviem dalībniekiem atvērtā un brīvā diskusijā apmainīties ar saviem vērtējumiem un prognozēm, kas daļēji kompensē to klātienes sarunu deficītu starp valstu, biznesa un sabiedrības līderiem, kurš ir uzkrājies šajos pagājušajos mēnešos.
Lasīt visu...

12

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

FotoLatvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl aizmirstam, ka citu nāciju cerības toreiz "palika aiz borta". 
Lasīt visu...

18

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

FotoDažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa Latvijas mediju publicēja rakstus par šo tēmu. Pilnīgi katrs no šiem rakstiem sniedz ziņas labvēlīgā notiesātām sievietēm gaismā, vienlaikus pilnīgi nejauši aizmirstot precizēt daudzas ļoti svarīgas šīs krimināllietas detaļas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...