Portāls "Delfi" publicē cigarešu ražotāja apmaksātu Muitas policijas direktora stāstu par "kriminālās pasaules uzbrukumu VID"
PIETIEK14.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomisko noziegumu organizatori jeb tā dēvētās "baltās apkaklītes" Latvijā esot uzsākuši masīvu informatīvo karu ar tiesībsargiem, nomelnojot tiesībaizsardzības iestāžu darbu un šajā cīņā kā starpniekus izmantojot arī plašsaziņas līdzekļus, - ar šādu paziņojumu pēc nesenajiem mediju atklājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām klajā nācis VID Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe. Interesanti, ka ar šīm atklāsmēm augstā VID amatpersona nākusi klajā apmaksātā publikācijā portālā Delfi un ka publikāciju, kā izrādās, ir apmaksājis cigarešu ražotājs Philip Morris. Ne Delfigalvenais redaktors Ingus Bērziņš (attēlā pa labi), ne uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs pagaidām nekādus skaidrojumus par apmaksāto publikāciju nav snieguši.
"Kriminālā pasaule pieteikusi informatīvo karu tiesībsargiem" - šāds ir virsraksts apmaksātai publikācijai, ko portāls Delfi 4. februārī publicējis tāpat apmaksātās pretkontrabandas kampaņas ietvaros.
Saskaņā ar tās formālo organizētāju - savus biedrus publiski neatklājošās "Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas" (TIRNA) skaidrojumu kampaņas mērķis esot veicināt sabiedrības izpratni par kontrabandas produktu iegādes negatīvajiem aspektiem.
Taču šajā apmaksātajā Delfu publikācijā par kontrabandas preču iegādi nekas nav minēts, - tā vietā Muitas policijas pārvaldes direktoram Ceipem tiek dota iespēja gleznaini aprakstīt, kā mediju atklājumi par VID amatpersonām patiesībā esot noziedzīgo spēku inspirēti.
"Informatīvais karš, ko agrāk redzējām tikai ārvalstu ziņu lentēs un pārraidēs, diemžēl tagad notiek arī pie mums. Noziedznieki ir sapratuši retorikas un informatīvā kara spēku. Tas, ko mēs vērojam pēdējā laikā, ir bezkompromisa informatīvais karš - noziedznieki nodarbojas ar tiesībaizsardzības iestāžu darba nomelnošanu un dezinformēšanu," apmaksātajā Delfu publikācijā stāsta Ceipe.
Muitas direktors piemin gan to, ka "tiek sūtīta nomelnojoša informācija, tiek uzrunāti mediji, piedāvājot sensacionālus stāstus, gan to, ka "noziedznieki var atļauties teikt jebko un šajā ziņā viņi ir pārāki par mums".
Pats Ceipe nevēlējās Pietiek sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādā veidā viņš guvis iespēju apmaksātā Delfu publikācijā aprakstīt "kriminālās pasaules pieteikto informatīvo karu tiesībsargiem" un kurš tieši viņam šo iespēju apmaksājis.
Ļoti atturīgs par šo tēmu ir arī pats VID, sākotnēji pavēstot, ka visi Pietiek jautājumi saistībā ar apmaksāto Delfu publikāciju attiecoties uz pērn sākto pretkontrabandas kampaņu, kurā VID esot tikai viens no kampaņas sadarbības partneriem un kuru organizējot TIRNA.
VID arī apgalvo, ka neizsakot nekādas iniciatīvas un priekšlikumus par publikāciju tēmām: "VID nevienu no kampaņas aktivitātēm nefinansē, tikai piedalās (piemēram, sniedz intervijas) kā valsts iestāde, kuras kompetencē ir kontrabandas apkarošana Latvijā. VID atbalsta šo kampaņu un jebkādus citus likumīgus centienus apkarot nelegālas tabakas ievešanu vai pievērst sabiedrības uzmanību šai problēmai, ar mērķi mainīt cilvēku domāšanu un izvēlēties legālas preces."
Savukārt TIRNA pārstāve Marita Jansone, ko VID norāda kā īsto kontaktpersonu, kura spēšot atbildēt uz visiem jautājumiem, tomēr atsakās ne tikai nosaukt naudas summas, ko Delfi saņēmuši par visu kampaņu un šo konkrēto publikāciju, bet arī paskaidrot, kāds sakars Ceipes atklāsmēm ar pretkontrabandas tēmu un kura konkrētā VID amatpersona devusi rīkojumu par šādas publikācijas publicēšanu šīs pretkontrabandas kampaņas ietvaros.
Taču TIRNA atklāj, ka "pretkontrabandas kampaņu pilnībā par saviem līdzekļiem visās trīs Baltijas valstīs īsteno privāta kompānija Philip Morris". Tas nozīmē, ka arī Ceipes intervijas parādīšanos portālā Delfi ir apmaksājusi šī globālā cigarešu ražošanas kompānija.
VID par Ceipes intervijas finansētāju plašākus komentārus sniegt nevēlas, taču apgalvo, ka "minētās intervijas sniegšana un tematiskā ievirze nebija nedz E.Ceipes, nedz kādas citas VID amatpersonas iniciatīva".
Kā tādā gadījumā šī apmaksātā intervija vispār radusies? VID skaidro, ka esot bijis kāds žurnālists, kurš pie Ceipes interesējies par dažādiem jautājumiem, un "intervijas laikā E.Ceipe atbildēja uz žurnālista uzdotajiem jautājumiem". Zīmīgi, ka VID neatklāj šī žurnālista vārdu un arī nepaskaidro, kādā veidā žurnālists ticis pie Muitas policijas direktora intervēšanas iespējas.
Savukārt ne Delfi galvenais redaktors Bērziņš, ne uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kuzikovs pagaidām nekādus skaidrojumus par apmaksāto publikāciju nav snieguši.
Viņiem uzdotie jautājumi ir šādi:
"1) kas tieši apmaksājis Jūsu vadītā portāla publikāciju "Kriminālā pasaule pieteikusi informatīvo karu tiesībsargiem"?
2) cik tieši Jūsu portāla klientam ir izmaksājusi šāda raksta publicēšana Jūsu portālā?
3) vai zināt, no kāda finansētāja līdzekļiem apmaksāta šī publikācija?
4) kas tieši nosūtīja tieši šo rakstu publicēšanai Jūsu portālā?
5) vai jebkura persona var par maksu publicēt rakstu Jūsu portālā vai arī tomēr ir kādi citi kritēriji, izņemot samaksu? Ja ir, lūdzu, pievienojiet tos savai atbildei."
Foto no 1080.plus
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
