Posta ainas Slīterē, ko Dabas aizsardzības pārvalde, iztopot vietējam "cariņam", nav vēlējusies "pamanīt"
Dundagas dabas draugi09.03.2020.
Komentāri (93)
Iesaki rakstu: 
Pavasara gaidu noskaņās ar dronu filmējām Slīteres nacionālā parka dabasskatus tiešā Irbes jūras šauruma un starptautiskā kuģu ceļa tuvumā. Tas ir Latvijas mazākais un jaunākais nacionālais parks - kopš 2000.gada, jo līdz padomju okupācijas sagrāvei šī bija PSRS ārējās robežas īpašas nozīmes stratēģiskā zona, kurā varēja nokļūt vien retais.
Filmējot Latvijas skaistos dabasskatus, nejauši nofilmējām paprāvu izcirtumu Vīdales gravas nogāzē – nacionālā parka teritorijā. Nozāģētie koki ir sagāzti uz kraujas nogāzes un vienkārši pūst zemē. Dīvaini, bet nav nepieciešama specializēta izglītība, lai saprastu, ka tā darīt nacionālā parka teritorijā ir aizliegts.
Mūsu interesi pastiprināja fakts, ka nejauši atrastais izcirtums atrodas pie prāva lauku īpašuma – varētu teikt, mūsdienīgas pils ar dažādu ēku kompleksu, dīķiem, skatu platformām un lapenēm. Iespējams, sagadīšanās, bet, pateicoties izcirtumam nacionālā parka teritorijā, no lapenēm tagad redzama Baltijas jūra, Sāmsala un kuģu ceļš.
Nolēmām painteresēties pie Vīdales veikaliņa sastaptajiem ļaudīm – kas ir nokļuvis mūsu kadros. Mums pastāstīja interesantas lietas, kam guvām apliecinājumu gan Latvijas kadastra interneta lapā, gan dažādu mediju publikāciju arhīvos.
Izrādās, mēs esam nejauši nofilmējuši Dundagas pagasta īpašumu “Celmiņi’, kas piederot kādam lielākam uzņēmējam Vitālijam Galaiskim no Rīgas. Daži no sastaptajiem vīriem pie veikala Galaiski piemin ar labu vārdu, jo daudzus gadus biznesmenis bijis 9.maija svinību organizators Vīdalē.
Proti, “Celmiņu” saimnieks vietējiem iedzīvotājiem izmaksājis alu un degvīnu, kā arī dalījis konfektes un citus saldumus lielā daudzumā, nodrošinājis skaļu no džipa atskaņotu Katjušas stila mūziku un svētku salūtu.
Citi atkal norāda, ka “Celmiņu” saimnieks ir daudzus vietējos nobiedējis, bet mūsu filmētais izcirtums esot „veca lieta” - cirtuši esot vīri vēl 2005.gadā, bet mūsu nofilmētie sagāztie koki zāģēti pa nakti pirms četriem gadiem. Vietējie smejoties saka, ka Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki to joprojām nav piefiksējuši. Smejas, jo atbildīgais inspektors manīts kopā ar “Celmiņu” saimnieku medījot.
Nododam jūsu vērtējumam Slīteres nacionālā parka savdabīgos dabasskatus, ko Dabas aizsardzības pārvalde nav vēlējusies pamanīt: https://youtu.be/JG1X56h3uOk
Seko mums 
Šķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un 
Domāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Izņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Gunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Valsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām,
“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
