Posta ainas Slīterē, ko Dabas aizsardzības pārvalde, iztopot vietējam "cariņam", nav vēlējusies "pamanīt"
Dundagas dabas draugi09.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavasara gaidu noskaņās ar dronu filmējām Slīteres nacionālā parka dabasskatus tiešā Irbes jūras šauruma un starptautiskā kuģu ceļa tuvumā. Tas ir Latvijas mazākais un jaunākais nacionālais parks - kopš 2000.gada, jo līdz padomju okupācijas sagrāvei šī bija PSRS ārējās robežas īpašas nozīmes stratēģiskā zona, kurā varēja nokļūt vien retais.
Filmējot Latvijas skaistos dabasskatus, nejauši nofilmējām paprāvu izcirtumu Vīdales gravas nogāzē – nacionālā parka teritorijā. Nozāģētie koki ir sagāzti uz kraujas nogāzes un vienkārši pūst zemē. Dīvaini, bet nav nepieciešama specializēta izglītība, lai saprastu, ka tā darīt nacionālā parka teritorijā ir aizliegts.
Mūsu interesi pastiprināja fakts, ka nejauši atrastais izcirtums atrodas pie prāva lauku īpašuma – varētu teikt, mūsdienīgas pils ar dažādu ēku kompleksu, dīķiem, skatu platformām un lapenēm. Iespējams, sagadīšanās, bet, pateicoties izcirtumam nacionālā parka teritorijā, no lapenēm tagad redzama Baltijas jūra, Sāmsala un kuģu ceļš.
Nolēmām painteresēties pie Vīdales veikaliņa sastaptajiem ļaudīm – kas ir nokļuvis mūsu kadros. Mums pastāstīja interesantas lietas, kam guvām apliecinājumu gan Latvijas kadastra interneta lapā, gan dažādu mediju publikāciju arhīvos.
Izrādās, mēs esam nejauši nofilmējuši Dundagas pagasta īpašumu “Celmiņi’, kas piederot kādam lielākam uzņēmējam Vitālijam Galaiskim no Rīgas. Daži no sastaptajiem vīriem pie veikala Galaiski piemin ar labu vārdu, jo daudzus gadus biznesmenis bijis 9.maija svinību organizators Vīdalē.
Proti, “Celmiņu” saimnieks vietējiem iedzīvotājiem izmaksājis alu un degvīnu, kā arī dalījis konfektes un citus saldumus lielā daudzumā, nodrošinājis skaļu no džipa atskaņotu Katjušas stila mūziku un svētku salūtu.
Citi atkal norāda, ka “Celmiņu” saimnieks ir daudzus vietējos nobiedējis, bet mūsu filmētais izcirtums esot „veca lieta” - cirtuši esot vīri vēl 2005.gadā, bet mūsu nofilmētie sagāztie koki zāģēti pa nakti pirms četriem gadiem. Vietējie smejoties saka, ka Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki to joprojām nav piefiksējuši. Smejas, jo atbildīgais inspektors manīts kopā ar “Celmiņu” saimnieku medījot.
Nododam jūsu vērtējumam Slīteres nacionālā parka savdabīgos dabasskatus, ko Dabas aizsardzības pārvalde nav vēlējusies pamanīt: https://youtu.be/JG1X56h3uOk
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
