Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Postcilvēku sanācija

Arturs Priedītis
02.12.2016.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs dzīvojam visdažādākā veida globālo pārmaiņu laikmetā. Tādos laikmetos sastopamas arī antropoloģiskās globālās pārmaiņas. To rezultātā postcilvēku klātbūtne cilvēku dzīves telpā tagad ir vēsturisks fakts. Sastopami jauna tipa radījumi, kuriem ar cilvēkiem nav nekā kopēja. Kopējs ir tikai ārējais izskats – organisma fizioloģiskais un anatomiskais kopums.

Turklāt – daļēji kopējs. Uzkrītoša ir tendence padziļināties arī ārējai atšķirībai. Īpaši fizionomijā. Jau tagad fizionomiski ir samērā viegli identificēt postcilvēkus, kuru sejas izteiksmei nav cilvēkiem raksturīgie vaibsti. Tāpēc cilvēki pašlaik pieļauj metodoloģisko kļūdu. Ņemot vērā ārējo izskatu, cilvēki postcilvēkus apsaukā par dauņiem, idiotiem, kretīniem, mežoņiem, tumsoņiem, deģenerātiem, debiliem. Tas nav pareizi un to nav ieteicams darīt.

Pirmkārt, nav ieteicams darīt tāpēc, ka minētie apzīmējumi ir cilvēkiem adresēti apzīmējumi. Tos tradicionāli attiecina uz cilvēkiem. Postcilvēki nav cilvēki. Postcilvēku raksturojumā ir nepieciešama cita terminoloģija. To var izstrādāt tikai paši postcilvēki. To nevar adekvāti izstrādāt cilvēki tāpēc, ka cilvēkiem ar postcilvēkiem nav nekā kopēja garīgajā ziņā. Tas ir principiāli svarīgākais, atbildot uz jautājumu „Kas ir postcilvēks?” un vēloties postcilvēku raksturojumā izmantot cilvēkiem paredzēto terminoloģiju. Postcilvēkiem ir sava un tikai viņiem piemītoša garīgā būtība. Tai nav nekā kopēja ar cilvēku garīgo būtību.

Otrkārt, cilvēkiem nav ieteicams postcilvēkus apsaukāt par dauņiem, idiotiem, kretīniem, mežoņiem, tumsoņiem, deģenerātiem, debiliem tāpēc, ka postcilvēki, iespējams, minētajos apzīmējumos nesaskata nekā slikta. Protams, cilvēki nevar zināt, ko saskata un ko nesaskata postcilvēki. Taču hipotētiski cilvēki drīkst pieņemt, ka postcilvēkiem daunis, idiots, kretīns, mežonis, tumsonis, deģenerāts, debils ir norma vai pat noteikta postcilvēciskā vērtība.

Turklāt minētajai hipotēzei zināmas perspektīvas paver postcilvēku koncentrēšanās postcilvēciskai kopdarbībai. Cilvēki var skaudīgi novērot, ka tie radījumi, kurus viņi apsaukā par dauniem, idiotiem, kretīniem, mežoņiem, tumsoņiem, deģenerātiem, debiliem, ir ļoti konsolidēti – apvienoti un saliedēti. Viņi veido savu vidi bez savstarpējās skaudības, nenovīdības, nesaskaņām, viedokļu divkaujām. Precīzāk sakot, apvienoti un saliedēti viņi veido savu kultūru – postkultūru. Tātad viņi viens pret otru izturas kā pret līdzīgiem un vienādi kvalitatīviem radījumiem. Viņiem nav problēmas postcilvēciskās kvalitātes ziņā.

Postcilvēku ģenēze tāpat kā jebkura ģenēze sastāv no atsevišķām fāzēm – momentiem, stadijām, pakāpēm, stāvokļiem. Latvijā postcilvēki ir sasnieguši jaunu fāzi. Tās galvenā jēga ir postcilvēku sanācija. Postcilvēki ir sākuši rūpēties par turpmākajām postcilvēku paaudzēm. Rūpju realizācijas forma ir sanācija – spēcināšana, nostiprināšana, profilaktiski pasākumi.

Interesanti ir, lūk, kas. Postcilvēki sanāciju organizē tāpat kā cilvēki. Postcilvēkiem ir tāda pati pieeja kā cilvēkiem. Rūpējoties par turpmākajām paaudzēm, postcilvēki galveno uzmanību velta garīgajai sanācijai. Viņi vēlas izveidot tādus apstākļus, lai turpmāk nostiprinātu postcilvēku garīgo būtību un nekas nespētu apdraudēt postcilvēku garīgās būtības pastāvēšanu. Postcilvēki tāpat kā cilvēki rūpējas par izglītību un audzināšanu. Postcilvēki tāpat kā cilvēki izglītībā un audzināšanā saskata garīgās nākotnes galveno balstu.

Tipisks postcilvēku sanācijas projekts ir lasāms internetā.* Tā nosaukums „Par raiņaspaziju spožumu un postu”. Tas ir veltīts izglītības sastāvdaļai, kuru cilvēki sauc par literāro izglītību un kas cilvēku izglītībā balstās uz daiļliteratūru.

Nepārvaramā atšķirība starp cilvēku attieksmi pret daiļliteratūru un postcilvēku attieksmi pret daiļliteratūru konstatējama ne tikai projekta nosaukumā, bet arī projekta pirmajos teikumos. Citēšanai nav grūti izvēlēties spilgtākos izteikumus. Tie ir kardināli atšķirīgi no cilvēku izteikumiem. Tāpēc cilvēkiem, esejas lasītājiem, viss būs tūlīt saprotams bez paskaidrojumiem.

Jau pirmajā teikumā postcilvēks sevi norobežo no cilvēkiem: „Kaut arī psihoterapeitiem mīļš jājamzirdziņš ir personas attīstības ceļa grambās vainot attiecības ar māti, man pašam ir vēl kāds klupšanas akmens, kurš krietni gandējis dzīvi, – tā ir pārlieku liela aizraušanās ar daiļliteratūru”.

Šo teikumu nav nepieciešams komentēt. Katrs cilvēks zina daiļliteratūras garīgo sūtību, un neviens cilvēks neteiks, ka daiļliteratūra viņam ir sagandējusi dzīvi, kā tas acīmredzot notiek ar postcilvēkiem.

Pēc pirmā teikuma seko postcilvēka plašāks redzējums. Tajā atspoguļojas postcilvēka specifiskā attieksme pret daiļliteratūru: „Manas bērnības un pusaugu gadu laikā izdeva lielisku klasiķu grāmatas, kuras bija tulkojuši profesionāli tulkotāji augstas raudzes redaktoru uzraudzībā. Būdams visai introverts, kompensēju socializācijas trūkumus, aizgūtnēm lasot visu, kam tiku klāt. Dažbrīd šķita, ka esmu izlasījis it visu, kas nodrukāts uz papīra, jo, esot ciemos un ievērtējot grāmatplauktus, reti gadījās uzdurties kam nelasītam. Un nekas man tā nesagandēja dzīvi kā visi šie tvenu, remarku, sandu un stendālu sējumi, kas lielā mērā veidoja manu valodu un pasaules skatījumu. Jo, kaut arī tā bija augstas raudzes literatūra, tā bija neglābjami novecojusi (!?) – padomju laikā pamatā tulkoja un izdeva tikai apolitisku (!?), laika pārbaudi izturējušu klasiku. To, ka veidot attiecības ar apkārtējiem, draudzēties, censties flirtēt ar meitenēm, vadoties pēc literatūrā attēlotajiem paraugiem (kas valodas un literatūras skolotājas ietekmē patiesi tika uztverti kā paraugi, nevis blēņu stāsti par dzīvi senos laikos), bija visai aplami, sapratu gana vēlu”.

Postcilvēku sanācija konkrēti sākās vienā no nākamajiem teikumiem: „Apjēdzis senās beletristikas kaitīgo ietekmi, nolēmu no tās pasargāt savus bērnus: iztīrīju visus grāmatplauktus no daiļliteratūras, aizvedot uz lauku māju un noslēpjot bēniņos tālāk no acīm”. Iespējams, cilvēki negribēs ticēt tādai pieejai. Tāpēc vēlreiz atkārtoju, ka tiekamies ar postcilvēku pieeju. Tā cilvēkiem ir pilnīgi nesaprotama. Tā tam ir jābūt.

Projektā ir pieejama informācija par postcilvēku ģenēzes sākumu: „Kā daudziem vēlīnā padomisma produktiem, naivi šķita, ka pēc valsts neatkarības atgūšanas un vispārējās sociālās sistēmas nomaiņas jāmainās būtu arī didaktikas metodēm un tēmām. Man par lielu izbrīnu – nekas nav mainījies! Vēl joprojām viss apgūstamās vielas saturs grozās ap 18. un 19. gs. literatūru”.

Tātad postcilvēku ģenēzes sākumu var attiecināt uz „vēlīnā padomisma produktiem”. Viņiem politiskās iekārtas maiņa saistās ar postcilvēciskajām perspektīvām. Šajā gadījumā literatūras mācīšanā, kas pašlaik mūsu skolās joprojām neatbilst postcilvēku vajadzībām.

Gādājot par postcilvēku sanāciju, projekta autoram nav pieņemams cilvēku mērķis latviešu valodas un literatūras mācību priekšmetos "attīstīt skolēnu kompetenci latviešu valodā, prasmi izteikties un sazināties latviešu valodā, apzināties valodas lomu savas personības izveidē, etniskās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā, prasmi uztvert literatūru kā vārda mākslu, pilnveidojot skolēna lasīšanas intereses, tēlaino domāšanu un radošo pašizpausmi. Sekmēt izglītojamā spēju kompetenti lietot latviešu valodu saziņā, mūžizglītībā un kultūru dialogā. Sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par literatūras daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules literatūras un folkloras mantojuma izzināšanā".

Projekta autoram nav pieņemama arī cilvēku valoda: „Nu sakiet man, kā lai apgūst visas izglītības standartā uzskaitītās nepieciešamās valodas fineses, ja reālās, dzīvās valodas vietā tiek kaltas sen novecojušas vai pat jau aizmirstas vārdu un gramatikas formas, mācot aizpagājušā gadsimta literatūru? Valoda novecojusi, lai cik tā savulaik bijusi skaista, – tā sen vairs neviens nerunā, teikumus tā vairs neveido. Nu priekš kam cilvēkam, kurš nekādi nesaista savu nākotni ar filoloģiju kā tādu, astoņus gadus mācīties par zudušām literārās valodas formām, kuras nekādi neļauj apgūt mūsdienu "literārās valodas normas fonētikā, morfoloģijā, leksikoloģijā un sintaksē”? Neviens cilvēks mūsdienās tā nedomā, neuzvedas, necieš, nemīl, nerunā un neraksta, tāpēc apgūstamā aizpagājušā un pagājušā gadsimta mijā tapusī literatūra nekādi nav izmantojama "kā personības intelektuālās un garīgās attīstības un pašizpausmes līdzeklis, kā latviešu pasaulainas atspoguļotājs".”

Autors zina, kas postcilvēkiem ir vajadzīgs: „Man kā lajam šķiet, ka mūsdienu literārā valoda apgūstama, lasot un analizējot mūsdienu literatūru – Zanderi, Neiburgu, Bankovski, Ābeli u. c. autorus, kas jau pieskaitāmi pie šī gadsimta sākuma latviešu literatūras klasikas, – nevis boksterējot pirms simts gadiem tapušus tekstus, kur katram otrajam vārdam nepieciešama paskaidrojoša zemsvītras piezīme”.

Visi nosauktie latviešu vārda mākslas „klasiķi” ietilpst tajā konsolidētajā postcilvēku vidē (interneta portāla autoru komandā), kurā ietilpst arī projekta autors. Tekstā viņš citē „klasiķi” Paulu Bankovski, kura attieksme pret latviešu daiļliteratūru ne ar ko neatšķiras no postcilvēku sanācijas projekta. „Klasiķis” Bankovskis spriež: „Lauku dzīves uzzīmējumi un šķietami pašsaprotamas darba ikdienas apraksti 21. gadsimta otrajā desmitgadē pilsētā vai pilsētas lauku teritorijā dzīvojošam pusaudzim ir tikpat sveši un neizprotami, kā Staņislava Lema romāna "Solāris" kosmosa apceļotājiem varēja likties uz Solāris planētas atklātais "dzīvais okeāns". Domāju, pat vairums pieaugušo nedz patērētā laika, nedz fiziskās piepūles ziņā nespētu tagad iztēloties, ko īsti nozīmē līduma nolīšana, lai ierīkotu puslīdz pieklājīga izmēra pļavu vai tīrumu. Ganiņa nosalušo kāju sildīšana govs pļekā varētu būt gandrīz tikpat vilinoša eksotika kā sausā ateja."

Tekstā „Par raiņaspaziju spožumu un postu” visnecienīgākie vārdi tiek veltīti Rainim. Tā tas ir pieņemts vietējo postcilvēku aprindās. Bez tā nav iespējama vietējo postcilvēku identitāte. Saprotams, postcilvēki rīkojas pareizi. Rainis patiešām šodien būtu postcilvēku niknākais ienaidnieks.

Postcilvēku aprindās ir pieņemts ne tikai nogānīt Raini. Pieņemts ir arī demonstrēt zināšanu šausmīgas kroplības. Dotajā tekstā par to liecina šādi teikumi: „Atausa bērnībā dzirdētais mana vecvectēva Jāņa Aberberga, tuva Pliekšāna cīņu un ideju biedra, stāsts par 1909. gadā notikušo Raiņa lugas "Zelta zirgs" pirmizrādi. Arī pats Rainis, kā jau autors, bija uzaicināts uz izrādi un noskatījās to ar lielu interesi, sēžot viņam dekorētajā ložā”.

Cilvēki zina, ka Rainis 1909.gadā atradās trimdā Šveicē. Kastaņolā dzīvojošais Arturs Nagliņš (tāds bija Raiņa pieņemtais vārds un uzvārds Šveices gados) nevarēja ierasties uz „Zelta zirgs” pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī. Rainis savas lugas uz skatuves redzēja tikai pēc atgriešanās Latvijā 1920.gadā.

Starp citu, postcilvēku konsolidētajā vidē (interneta portālā) ir teikts, ka Rainis dzimis 1864.gadā un miris 1928.gadā. Tādas rupjas kļūdas cilvēku publiskajā darbībā nav sastaptas.

Postcilvēku sanācijas projekta rezumējumā ir atzīta cilvēku izglītības satrunēšana. Cilvēku attieksme pret daiļliteratūru mācību iestādēs esot satrunējusi. Projekta autors erudīti rezumē: „Par to visu Marcels teiktu Horācijam: "Jā, dāņu karalistē kaut kas ir satrunējis”." Tas nekas, ka Šekspīram ir tēls vārdā „Marcellus”, kurš saka „Something is rotten in the state of Denmark”. Postcilvēks nav cilvēks. Viņam par visu ir sava, postcilvēka, izpratne.

* Projekta autors un projekta adrese tiks norādīta esejas publikācijas komentārā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....