Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagad, kad pēc 30 gadu nemitīgās nodzeršanās mūsu sabiedrība ir vairāk vai mazāk atjēgusies, tā vēl biežāk un vēl vairāk sāk saprast, ka visdažādāko tautību čekisti un kolonizatori tiešām ekspluatē mūsu valsti visus tos 30 gadus. Mums aizdomas par to bija arī agrāk, taču iepriekš ballītes un tusiņi mums bija svarīgākas par suverenitāti.

Šīs domas gudru cilvēku prātos sāka veidot stratēģiskus plānus, kuru ietvaros, lai atgūtu kontroli pār valsti, mums parasti tiek piedāvāts atbrīvoties no čekistiem, kolaborantiem, stukačiem, krievu kultūras un postpadomju mantojuma. Tiesa, diemžēl jau šajā pašā sākuma stadijā visi šie nesen atskurbušie cilvēki pieļauj vismaz divas kļūdas, kuru dēļ visi viņu mēģinājumi "atgūt valsti atpakaļ", visticamākais, ne ar ko konstruktīvu nebeigsies.

Kļūda numur viens ir vēlmes trūkums izprast iemeslus, kas viņiem lika dzert visu šo laiku. Kļūda numur divi izriet no pirmās - neizprotot iemeslus, kāpēc mēs dzērām, mēs nekad dzīvē nevarēsim saprast, ko darīt, lai nenonāktu situācijā, kurā citas lietas/tendences atkal ievilks mūs atkarībā un atkal padarīs mūs neaizsargātus pret čekistu un kolonizatoru ārējo ietekmi.

Iemesli, kuru dēļ mēs dzērām, ir acīmredzami absolūti jebkuram profesionālam psihologam un jo īpaši tam, kas nedzīvo mūsu valstī. Šāds psihologs uzreiz pateiks, ka vēlme nemitīgi dzert ir cilvēka psihē uzsūkušamies lepnuma rezultāts, kas caur sevis žēlošanu, iedomību un neapmierinātību ar dzīvi mudina cilvēku meklēt laimi alkoholā.

 Ķēde, kas ved parastu latvieti no lepnuma līdz pudelei, ir pavisam vienkārša un pašsaprotama – tavā Talsu novada ciema iedzīvotāja prātā, redzot Baltijas nabadzību un trulumu, rodas depresīvas noskaņas. Lai atbrīvotos no tām, tu nepieliec absolūti nekādas pūles, kā arī nepieliec pūles radošu noskaņojumu kopšanai.

Tu to dari sevis žēlošanas dēļ  (šeit lepnums tev saka, ka dzīvē nekas nevar būt sliktāks par tavu  likteni) vai arī tāpēc, ka "iekšējā balss" tev saka, ka esi nonācis šajā pasaulē, lai baudītu daudz krāsaināku dzīvi nekā to, kuru piedāvā tavs ciems.

Abi varianti ir sevī attīstīta lepnuma rezultāts, kas caur neapmierinātību ar apkārtējo pasauli liek tev padarīt savu dzīvi vai nu aizraujošāku, vai izturamāku jeb, citiem vārdiem sakot, aizbēgt no garlaicīgās pelēkās ikdienas un problēmām.

Labākais glābiņš no Baltijas pelēcības, īpaši ziemā, ir pavadīt 10 dienas pieczvaigžņu viesnīcā Dubaijā. Bet, tā kā vidējam Latvijas iedzīvotājam ne vienmēr ir nauda šādai greznībai, viņam bēgšana no truluma ir jāorganizē ar nedaudz pieejamākiem līdzekļiem - ar pudeles palīdzību.

Diemžēl arī mūsu veiksmīgākajiem tautiešiem lepnums nepagāja garām, bet ar viņiem tas darbojas nedaudz citā virzienā – ar iedomību. Šeit lepnums saka, ka, tā kā tev izdevās izbēgt no pelēcības ar, lai arī nelieliem, bet panākumiem, tev nekavējoties ir jāsāk svinēt šos panākumus ne mazāk par divām reizēm nedēļā.

Tā daudzi no mums lielākā un mazākā mērā ir dzīvojuši pēdējo 30 gadu laikā. 30 gadus mēs radījām sabiedrību, kurai dzēruma smieklu un piedzīvojumu pilna dzīve bija daudz svarīgāka par visu. Tai skaitā svarīgākas par mūsu valsts suverenitāti.

Paralēli mūsu iereibušajam stuporam mūs aplaupīja visos valdības līmeņos, un kolonizatori ar čekistiem attīstīja savu ietekmi pilnīgi visos sabiedrības līmeņos. Tiesa, mums arī uz to nācās pievērt acis, jo mēs paši bijām tālu no eņģeļiem - bieži braucām dzērumā, dzērumā krāpām dzīvesbiedrus vai arī bijām tie, ar kuriem citi krāpās, nodzērām savu īpašumu, dzērumā iekļuvām kautiņos, dzērumā  provocējām policiju, dzērumā  sitām radiniekus. Dažus no mums alkohols noveda līdz noziegumiem, cietumam vai nāvei.

Šī tekstā nonācām līdz brīdīm, kad daudzi lasītāji, svētulīgi bolot acis, saka, ka šobrīd Latvijā nav tādas problēmas ar alkoholu kā pirms 20-30 gadiem. Statistika saka pretējo, bet, lai šis teksts nepārvērstos par debatēm, vienosimies vismaz par to, ka vismaz mūsu elite ir savaldījusi alkohola lietošanas jautājumu. Elite tiešām vairs nebrauc no bāra pie mīļākās ar trim promilēm alkohola asinīs un šampanieša pudeli rokās, kā to darīja faktiski katru nedēļas nogali 90. un 00. gados.

Tālāk man būtu arī loģiski piekrist, ka tā kā elitei, inteliģencei un vienkārši saprātīgiem pilsoņiem vairs nav problēmu ar alkoholu, tad suverenitātes atgūšana ir tīri tehnikas jautājums. Galu galā, ja esam atjēgušies, tad tagad jau nedosim iespēju viltīgajiem čekistiem mūs apmānīt un atņemt to, kas mums likumīgi pieder.

Diemžēl tas tā nav. Tas tā nav tāpēc, ka alkohols nebija iemesls, kāpēc mēs dzērām, bet bija tikai līdzeklis, instruments, ar kuru mēs centāmies izrotāt savu dzīvi. Atbrīvojoties no instrumenta, mēs netiekam vaļā no iemesla, kas mūs padarīja neapmierinātus ar dzīvi.

Patiesais mūsu neapmierinātības iemesls bija lepnums, kas pēc dzeršanas atmešanas dabiski nekur nepazuda un kas likumsakarīgi turpina likt mums sevi žēlot un meklēt citus veidus, kā mazināt savu neapmierinātību ar pelēko Baltijas ikdienu. Tikai tagad ar tādu vielu palīdzību, kas daudz smalkākas par alkoholu.

Popularitāte sociālajos tīklos, neveselīga aizraušanās ar seksu, neveselīga aizraušanās ar sportu, neveselīga aizraušanās ar hobijiem, neveselīga aizraušanās ar karjeru, neveselīga aizraušanās ar savu izskatu, fanātiska aizraušanās ar veselīgu dzīvesveidu, stāvoklis sabiedrībā, nauda, ​​skaista / viegla / aizraujoša dzīve, spēja ietekmēt citu cilvēku dzīvi ir tikai dažas no šīm vielām.

Savu atkarību no alkohola mēs aizstājām ar atkarību no šīm lietām, un šīs lietas, tikai jau šodien, turpina mūs padarīt tuvredzīgus un šaurredzīgus vai, citiem vārdiem sakot, neaizsargātus pret visiem tiem pašiem čekistiem un kolonizatoriem.

Visas šīs cilvēka personību graujošās parādības ir daļa no mūsdienu sabiedrības visā pasaulē, un Latvija nav nekāds izņēmums. Bet Latvija viennozīmīgi ir līdere tajā, cik daudz cilvēku mūsu valstī fanātiski velta absolūti visu savu dzīvi tam, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk lietu no iepriekš minētā saraksta.

Emociju un sajūtu slāpju dēļ, ko rada iepriekš uzskaitītās parādības, mēs absolūti aizmirstam domāt kritiski un vismaz dažreiz uzdot sev elementārus jautājumus par to, kā mēs pavadām savu dzīvi. 

Piemēram:

• Kādus acīmredzamus un labi izmērāmus ekonomiskos un sociālos ieguvumus mans krosu skriešanas fanātisms dos nākamajām divām paaudzēm?

• Ja vismaz 3-4 bērnu ģimenes vietā es visu savu laiku veltīšu karjeras veidošanai, vai nesanāks, ka pēc dažām paaudzēm mana darba rezultāti nevienam nebūs vajadzīgi, jo bez 3-4 bērnu ģimenēm iedzīvotāju skaits samazināsies vairākas reizes?

• Kāpēc tā vietā, lai sniegtu reālu ieguldījumu dzīves uzlabošanā savā valstī/pilsētā/rajonā, rakstot bezgalīgas pretenzijas, sūdzības un atsaukmes privātām un valsts iestādēm, es izvēlos ik dienas stundām ilgi rakstīt bezgalīgu demagoģiju Twitterī?

• Kāpēc es, jauna sieviete, tā vietā, lai izveidotu aktīvistu grupas un izdarītu spiedienu uz negodīgām amatpersonam, veidoju bezjēdzīgo, narcistisko kontentu, kurš nereti veido spiedienu uz vīriešu dzimumorgāniem? 

• Esmu vienas no nabadzīgākajām ES valstīm iedzīvotājs. Kāpēc man vajag auto par 30, 40 un 50  tūkstošiem eiro? Kāpēc es nevaru pārliecināt sevi būt apmierinātam ar parastā hečbeka praktiskumu un komfortu? Kāpēc miljoniem vācu ģimeņu ar bērniem, kuras ir trīs reizes bagātākas un gudrākas par mani, parasts hečbeks apmierina, bet mani ne?

• Es sniedzu absolūti likumīgus pakalpojumus uzņēmumam, kuru visa valsts pazīst kā budžeta naudas izšķērdētāju. Jā, es nepārkāpju likumu, sniedzot viņiem likumīgus pakalpojumus. Bet vai es nesaprotu, ka, strādājot ar korumpētām amatpersonām, es netieši piedalos viņu nelikumīgās darbībās un tādējādi iznīcinu savu valsti?

• Kāpēc es turpinu strādāt uzņēmumā, kura direktors ir pazīstams korumpētājs / zaglis / bandīts / krāpnieks / lietu kartotājs / kontrabandists / finanšu noziedznieks / shēmotājs / naudas mazgātājs / valsts naudas izšķērdētājs vai uzmetējs? Kāpēc es katru dienu sveicu šo cilvēku ar platu smaidu un siltu rokasspiedienu? Vai es nesaprotu, ka, jo vairāk es ar viņu strādāju, jo vairāk es pats pārvēršos par ko līdzīgu?

Pat tad, kad kādas neticamas nejaušības dēļ reizi trijos gados mums prātā ienāk šie jautājumi, tad, kā jūs paši saprotat, atbilde ir viena – “nemoki sev galvu ar blēņām, labāk izbaudi dzīvi un nejaucies citu darīšanās. Viņiem ir sava galva uz pleciem, kamēr tavs bizness beidzas pie tava mājas sliekšņa”.

Protams, ka gan čekisti, gan kolonizatori labi zina par šiem dialogiem ar mūsu lepnumu. Ja kāds nezina, tad starp šīm struktūrām arī ir psiholoģijas un socioloģijas zinātņu doktori, kuriem maksā algas par psiholoģiski vāju un nestabilo sociālo grupu meklēšanu, ar kuru palīdzību turpmāk var sakārtot attiecības ar saviem ģeopolitiskajiem konkurentiem. Tieši tāpēc atkarīgo alkoholiķu tautas kā Latvija vai Ukraina piedalās attiecību skaidrošanā starp Ameriku un Krieviju, savukārt tādas prātīgas tautas kā Igaunija vai Somija no tas turas prom.

Čekisti un kolonizatori, kuru uzdevums ir meklēt vājās vietas, lieliski saprata mūsu postpadomju alkoholisma patiesos cēloņus un lieliski redz, kā šodien mūsu lepnums mūs padarījis par citu, modernāku lietu un parādību vergiem. Skatoties uz to, viņi saprot, ka arī turpmāk ar mums būs iespējams manipulēt tikai ar nedaudz citu tehnoloģiju palīdzību nekā 90.gados, kas ilgtermiņā nozīmēs tālāku mūsu valsts un sabiedrības stagnāciju un degradāciju.

Daudzi lasītāji tagad ir pilnīgā šokā, ka iesaku viņiem atteikties no laba apģērba, labas mašīnas, karjeras un popularitātes sabiedrībā idejas vārdā, kas nav mērāma ar naudas summām. Tiesa, man ir aizdomas, ka šie paši lasītāji būtu tādā pašā šokā, ja deviņdesmito gadu vidū es viņiem ieteiktu uz visiem laikiem pamest pudeli un tā vietā rokās paņemt grāmatu.

Šo lasītāju šoks ir diezgan saprotams, taču situācijā, kad no domas par grūto dzīvi pa ādu sāk plūst auksti sviedri, skumji ir pilnīgi viss. Nacionālās brīvības un valsts suverenitātes kontekstā tas ir skumji, jo, jo vairāk mūsu ienaidnieki redzēs, kā mēs neesam gatavi atteikties no sava lepnuma savas valsts brīvības un neatkarības labā, jo ilgāk mēs paliksim par čekistu un kolonizatoru vergiem.

Tā būs tāpēc, ka cīņa par suverenitāti ir cīņa par izdzīvošanu. Šī ir cīņa, kurai savas brīvības labā jābūt gataviem uz jebkādiem materiāliem zaudējumiem. Šī ir cīņa, kurā mēs tiksim kārdināti ar naudu, slavu un panākumiem, lai mēs nodotu savu tautu, un, atbildot uz to, mums ir jāatsakās no šiem kārdinājumiem un jāiziet cauri grūtībām nepadodoties.

Teorētiski šīs cīņas ietvaros mums vajadzētu būt gataviem upurēt savu dzīvību (pārnestā nozīmē) lai nākamā paaudze dzīvotu brīvā Latvijā. Jo cīņa par nākamo paaudžu suverenitāti nav velosports, karjera, veselīgs dzīvesveids vai uzlīme “latvietis” uz tavas mašīnas bagāžnieka. Tā ir vēlme atdot visu, pretī nesaņemot pilnīgi neko.

Diemžēl ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu sabiedrība kopumā nav gatava brīvības vārdā upurēt savu komfortu. Diemžēl ir pilnīgi skaidrs, ka būt par vergu, lai varētu braukt ar lietotu Volvo, mums ir daudz tuvāk nekā braukt ar autobusu, esot brīvam. Tāpēc mēs arī turpmākos 30 gadus ar paceltiem deguniem turpināsim savā degradācijā vainot čekistus, politiķus un koronavīrusu, kad savukārt igauņi līdz šim laikam visticamāk nosūtīs uz Marsu savu pirmo kosmosa ekspedīciju.

Novērtē šo rakstu:

77
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...