Potenciālā koalīcija nevar vienoties, kurp vispār doties un kā pārvarēt briestošās krīzes. Tas ir labi, ka beidzot par to ir vismaz diskusija
Imants Liepiņš19.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas vēlēšanās izvirzījās skaidrs līderis (“Jaunā Vienotība”), un uzrādījās skaidri zaudētāji — visu veidu vatņiki, no kuru vairāk nekā trim partijām ar pūlēm slieksni pārvarēja tikai viena (“Stabilitātei!”). Tā kā jaunajai Saeimai vairs nav jāskatās pār plecu uz austrumpusi, beidzot priekšplānā iznākušas debates par jaunās valdības faktisko kursu.
“Vispirms ir svarīgi vienoties par veicamajiem darbiem” — tā komentēja valsts prezidents Egils Levits, un šī frāze nebūt nav tik pašsaprotama, kā varētu sākumā padomāt. Proti, iepriekš nav bijuši retumi tādi gadījumi, kad darāmie darbi nav bijuši partijām prātā — sarunas bijušas tikai par to, kā sadalīt krēslus un portfeļus. Tādā ziņā šobrīd jau ir progress, ja sarunas tiešām notiek par veicamajiem darbiem.
Uzdevumu saraksts turpretī izriet no partiju biedru uzskatiem, līdzšinējās pieredzes un vērtībām, kas savukārt nosaka to, kā kura partija vērtē Latvijas pašreizējo situāciju (Kremļa draudi, palīdzība Ukrainai, neticams energoresursu sadārdzinājums, divciparu inflācija ik mēnesi, koronavīrusa atgriešanās augstā iespējamība utt.). Attiecīgi, izejot no tā, kā kura partija šos arvien draudīgākos “ziloņus istabā” novērtē, ir redzams, kādi ir tie darbi, par kuriem — izsakoties E. Levita vārdiem — “svarīgi vienoties”.
Pašlaik ir iezīmējies, ka “Jaunā Vienotība” un “Apvienotais saraksts” par veicamajiem darbiem domā diametrāli pretēji, jo nesavienojama ir šo partiju izpratne par to, kas vispār ir risināmo problēmu skaitā.
Ja paskatāmies “Apvienotā saraksta” deputātu intervijas un paziņojumus, tad dominē vārds “krīze”. Latvija aizņēmusies milzīgu naudu koronavīrusa pārvarēšanai, un šo naudu kaut kad būs jāatdod. Tranzīts (viens no tradicionālajiem naudas ienesējiem starptautiskajos tirgos) mērķtiecīgi sagrauts, aviācija stagnē un neatgriežas pie normālajiem apjomiem. Elektrības cenas gada laikā pieckāršojušās un draud kāpt vēl, tāpat gāzes cenas pāris gadu laikā desmitkāršojušās, pat malka vairs nav normāli nopērkama, un tas iedzen gan iedzīvotājus nabadzībā, gan padara nerentablu ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, uzņēmējdarbību visplašākā nozīmē.
Pie vismaz 25 gadus neredzēta līmeņa inflācijas ir tā, ka pedagogiem un mediķiem vairs neatmaksājas strādāt — cenas visam aug, viņu algas netiek tām līdzi. Pensijas tāpat būs jāindeksē ar divciparu procentuālo indeksu. Tā kā “Apvienotā saraksta” kodolu veido pašvaldību darbinieki, uzņēmēji un citi reālā darba darītāji, kas tuvu tautai, viņi visu šo apstākļu kombināciju, kam jāpieskaita Krievijas draudi, uzskata par briestošu krīzi.
“Mēs gaidām diskusiju par krīzes pārvarēšanas risinājumiem, par krīzes menedžmenta ieviešanu pie Ministru kabineta, lai visi lēmumi, kuri nāk no valdības, būtu mazāk birokrātiski, ātrāki, efektīvāki. […] Ja nebūtu Ukrainas kara, enerģētiskās krīzes un visa, kas ar to sākās, tad mēs, iespējams, nebūtu apvienojušies [savā sarakstā]. Tāpēc krīzes menedžments ir mūsu prioritārais uzstādījums. […] Galvenais ir pārvarēt krīzi. Lai mūsu eksporta un importa bilance nepasliktinātos. Lai mūsu eksportspējīgajiem uzņēmumiem nebūtu jāaizveras ciet. Ja viņi kritīs, tad nebūs naudas ne pedagogiem, ne mediķiem, ne arī citiem,” tā Edgars Tavars svaigākajā intervijā, publicētā nra.lv.
Uldis Pīlēns nolasījis iespējamajam valdības kodolam lekciju par krīžu menedžmentu. Viņam kā 180 miljonu būvniecības biznesa radītājam smagas krīzes nācies risināt ik pēc dažiem gadiem, tāpēc viņam ir, ko pastāstīt.
Kā tad uz to reaģējis Krišjānis Kariņš?
Izrādījies — pašreizējais valdības vadītājs attiecībā uz sev priekšā liktajiem krīzes pārvarēšanas virzieniem un plāniem paudis uzskatu, ka krīze… neeksistējot.
“Mums šeit diezgan jūtami atšķiras uzskats, kas tad īsti ir krīze, kas konstatē krīzi. Un gandrīz, no mana viedokļa raugoties, no diskusijas iznāca, ka tas, ko es definētu kā ikdienas valdības darbu, viņu uztverē – vismaz manā sapratnē par viņu uztveri – bija tā, ka tā jau visa ir viena liela, gara un nepārtraukta krīze,” tā LTV raidījumam “de facto” sacījis Kariņš.
Valsts prezidentam, kā izskatās, nebūs tik vienkārši izdarīt izvēli, ko aicināt par nākamo premjeru. “Jaunā Vienotība” uzvarējusi vēlēšanās, taču Latvijas vēsturē ne vienmēr bijis garantēts, ka uzvarētājpartija tikusi pie premjera krēsla.
“Apvienotā saraksta” iekļūšana Saeimā izrādījusies noderīga ar to, ka pirmo reizi Saeimā ir ievēlēts politiskais spēks, kurš spējis pacelt diskusijas līmeni par to, kādi būs priekšā stāvošie darbi un kādā virzienā mūsu valsts kopīgajam organismam būtu jāvirzās. Krišjānis Kariņš ir izrādījies negatavs šādam pavērsienam. Tāpat negatava izrādījusies viņa partija, kas pamatā sastāv no “biroja planktona”. Diez vai, svinot uzvaru pēcvēlēšanu naktī, kāds iedomājās — koalīcijas sastādīšanas sarunās nevis dalīs krēslus, bet debatēs par veicamajiem uzdevumiem tādā līmenī!
Šādas nesavienojamas pretrunas attiecībā uz to, ko uzskatīt par krīzes situāciju un kā no tādām virzīties ārā, patiesībā ir laba zīme. Agrāk šāda līmeņa debates netika novērotas. Bija strīdi pamatā par krēslu dalīšanām, bet ne par būtiskākām vai kaut interesantākām lietām.
Nu, piemēram: “Ko vispār darīt un kāpēc?”
Lasāmviela:
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
