Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

35% procenti no vidējās mēneša darba samaksas pēdējo 25 gadu laikā - šādu nākotnes iespējamo izdienas pensiju modeli amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piedāvā Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kam to iepriekš uzdots izstrādāt. 28.janvārī tas tika prezentēts izdienas pensiju modeļa izstrādes darba grupas sanāksmē.

Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) viedoklis ir skaidrs – mēs nepiekrītam tam, ka tiem nodarbinātajiem, kas savu dzīvi jau ir saistījuši ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, pēkšņi tiek pasliktināta viena no svarīgākajām šobrīd esošajām sociālajām garantijām – izdienas pensija.

Ieviešot jaunu izdienas pensiju modeli, nav skaidrs, kādā veidā un vai patiešām ir veikts sistēmisks izvērtējums, cik daudz nodarbināto dienesti var zaudēt, ja pēkšņi tiks pasliktināti esošie izdienas pensijas nosacījumi, un vai, zaudējot lielu skaitu no esošajiem augstas kvalitātes speciālistiem, tas jau esošā sistemātiskā nekomplekta situācijā neradīs reālus draudus valsts iekšējai drošībai?

Mūsuprāt, vienīgais kritērijs, kas šobrīd ir ņemts vērā, ir – finansiālais aspekts jeb ietekme uz budžetu un tas, kā samazināt nākotnes izdevumus. Šāda pieeja nevar būt par pamatu, jo ir jāvērtē, piemēram, kaut vai ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti, strādājot degradējošā vidē, iespējām nodrošināt savu dzīves kvalitāti gan dienesta laikā, gan pēc dienesta pabeigšanas.

LAPA ieskatā šī potenciālā modeļa izstrādē nav ieguldīts visaptverošs un uz faktisko situāciju balstīts darbs, jo, piemēram, policijas amatpersonu vidējā alga aprēķināta ietverot pandēmijas laika piemaksas par papildu pienākumiem. Tas rada mākslīgu vidējā atalgojuma palielinājumu. Tas ir formāli veikts darbs, kam it kā rezultāts ir, bet nav izdarīts nekas, lai patiešām radītu taisnīgu modeli kā amatpersonām, tā valstij.

LAPA apmierina šī brīža izdienas pensiju modelis amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Jebkurām izmaiņām, kas pasliktina amatpersonu garantijas, ir jābūt balstītām uz pamatotām atziņām, kas gūtas pētījumu rezultātā.

PKC piedāvājums paredz nodarbinātos iedalīt divās kategorijās – tie, kuriem ir noteiktas prasības un riski veselībai, un tie, kuriem nav, taču profesija saistīta ar iemaņu mazināšanos vai zaudēšanu.

Darbiniekiem, kuri, pildot pienākumus, saskaras ar reālu risku dzīvībai un veselībai, nodrošinot valsts un sabiedrības drošību, un kuriem noteiktas speciālas veselības stāvokļa, fiziskās sagatavotības un psiholoģiskās īpašību pārbaudes visu dienesta laiku, –

izdienas pensijas maksimālais apmērs paredzēts 35% (tagad - 55%);

izdienas pensijas apmērs - vidējā mēneša darba samaksa par visu izdienas periodu, kas ir 25 gadi (tagad izdienas stāžs - 20 gadi un apmēru aprēķina par pēdējiem 5 gadiem);

jaunas kvalifikācijas iegūšanas izmaksu segšana, ja mācības netiek segtas no valsts budžeta;

ja nodarbinātais turpina dienestu pēc izdienas sasniegšanas, tad izdienas pensijas apmērs papildu pieaug par 2% par katru papildu nostrādāto gadu, bet nepārsniedz 55% (tagad - 80%) no vidējās mēneša darba samaksas.

Savukārt tiem nodarbinātajiem, kuriem nav noteiktu veselības stāvokļa prasību un reālu risku dzīvībai, veselībai, pildot amata pienākumus, izdienas pensija paredzēta tādā pat apjomā 6 gadus, kamēr tiek apgūta cita izglītības programma.

Tāpat jaunajā izdienas pensiju modelī šobrīd ir “aizmirsts” iekļaut pašvaldības policiju amatpersonas, kuru funkcionālie pienākumi ir līdzīgi Valsts policijas amatpersonu pienākumiem. Tādējādi LAPA uzskata, ka tiks pārkāpts Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā iekļautais vienlīdzības princips.

Jau vēstīts, ka pēc 2020.gada Valsts kontroles ziņojuma tika uzdots pārskatīt izdienas pensiju politiku, norādot, ka tās ir nepanesams slogs valsts budžetam un ir nepieciešams visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums. Tas tika uzdots veikt PKC.

Novērtē šo rakstu:

39
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...