Potenciālie biotopi – šoks Latvijas mežsaimniekiem

Šādu teritoriju – “potenciālo biotopu” – esot pietiekami daudz un tas sertificētiem kokrūpniekiem rada pamatotas bažas par koksnes resursu izmantošanas iespējām no šādām daudzus desmitus un, iespējams, pat simtus tūkstošu hektāru lielām mežu platībām. Šāda rīcība tiek uztverta kā negaidīts sitiens pa vienas no konkurētspējīgākajām Latvijas eksporta nozares nozīmīgāko pozīciju – resursu ieguves avotu, ko veikusi valsts struktūra (ne ārvalstu konkurenti), kura (to nedrīkst aizmirst) pati tiek uzturēta no šīs nozares uzņēmumu nopelnītajiem un samaksātajiem nodokļiem. Meža nozares uzņēmēji ir pārsteigti, ka oficiālā, Latvijas valstij piederošā datu bāzē tiek ievietots kaut kas “potenciāls”, jo pēc analoģijas līdzīgu sadaļu varētu ieviest arī citās datu bāzēs. Vairāki privātie mežu īpašnieki atzina, ka īsti nezina, kā tālāk rīkoties, jo juridiski var “izņemt” ciršanas biļeti un “potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu” padarīt par neesošu, tomēr šāda rīcība sevi cienošam saimniekam ir nepieņemama, vienlaikus “potenciālo” platību izņemšana no saimnieciskās aprites ar pretimnākšanu no valsts un tās atbildīgo iestāžu puses neesot manīta. Tas gan nenozīmē, ka nevarētu būt situācijas, kad attiecīgās mežu platības, kurās ir “potenciālais īpaši aizsargājamais biotops”, pēc kāda brīža nebūs jāpārdefinē par vietām, kurās vēsturiski bija potenciālais īpaši aizsargājamais biotops.

Izskanēja viedoklis, ka “potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu” iekļaušana oficiālajā datu bāzē ir jāvērtē pēc ietekmes uz tautsaimniecību, darba vietām reģionos, samaksāto nodokļu apjoma, eksporta ieņēmumiem, vēl jo vairāk, ja valsts makā trūkst naudas sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai un jau ir izskanējuši iespējamie dažādu nodokļu likmju paaugstināšanas scenāriji. Nozares pārstāvji atzīst – tā, kā bijis līdz šim, vairs nevar turpināties, ir vajadzīgas pārmaiņas, kuru galvenais mērķis ir labklājības radīšana valstī dzīvojošajiem, ko iespējams īstenot, radot labvēlīgus apstākļus, nevis apzināti radot apgrūtinājumu vai šķērsli visiem, kuri iegulda eksportspējīgu produktu ražošanā un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšanā. Savukārt tie, kas šos papildus apgrūtinājumus un šķēršļus rada, jāuztver kā apdraudējums valstij un tās iedzīvotājiem.

Uzņēmēju ieskatā nav ne ētiski, ne korekti “uzlikt rokudzelžus” mežu īpašniekiem ar potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu sarakstiem oficiālā valsts datubāzē, jo tas var ietekmēt koksnes izstrādājumu pircēju vēlmi tos iegādāties no Latvijas, kas savukārt atsauksies gan uz nodarbinātību, gan samaksāto nodokļu apjomu.

Nesaprot “potenciālo” juridisko statusu

Vienu no lielākajiem privātmežu īpašniekiem Latvijā Modri Fokerotu pārsteidza fakts, ka dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kurā iekļauti visi mikroliegumi – īpaši aizsargājamas teritorijas –, tagad ir norādīti arī potenciālie īpaši aizsargājamie biotopi.

“Interesanti, kurā Latvijas likumā ir definēts, kas ir potenciālais īpaši aizsargājamais biotops? Vai attiecīgajā vietā drīkst vai nedrīkst veikt saimniecisko darbību? Vai par potenciālo liegumu arī paredzētas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai kādas kompensācijas?” jautājumus citu pēc cita klāsta M. Fokerots. Viņaprāt, ja Saeimas akceptētajos likumos un Ministru kabineta noteikumos “potenciālo” jēdziens ir noteikts, tas ir viens stāsts. Bet, ja tāda nav un kāds “uz savu galvu” ievieto šādu sadaļu oficiālā valsts nozīmes datu bāzē, rodas nopietns jautājums par atbildību par šādas rīcības iespējamām sekām.

“Nezinu, vai jēdzienu “potenciālie” vispār var lietot oficiālās datu bāzēs,” interesējas M. Fokerots. Viņaprāt, šādi izmantojot jēdzienu “potenciālais”, kas nav ne skaidrots, ne definēts, tiek burtiski tracināti mežsaimieki un nozarē strādājošie uzņēmēji. “Ja jau ir potenciālie īpaši aizsargājamie biotopi, tas ir precedents. Secīgi, varam pieņemt, ka ikviens autovadītājs var būt potenciāls ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējs, ikviens nodokļu maksātājs – potenciāls nodokļu nemaksātājs, tāpat varētu būt arī potenciālie alimentu nemaksātāji, potenciālie dažādu noziegumu pastrādātāji utt. Faktiski, teju visus valstī dzīvojošos varētu ievietot attiecīgā reģistrā ar atzīmi “potenciālie”,” skarbi ironizē M. Fokerots.

Nepieņemams precedents

“Ir nepieņemami, ka jebkurām normālām lietām var pielipināt jebkādus pasaku vai sapņu stāstus un šādu darbību veicējiem par to nav jāuzņemas ne finansiāla, ne arī jebkāda cita veida atbildība ne attiecībā uz valsts tautsaimniecību kopumā, ne uz konkrētos reģionos strādājošajiem uzņēmumiem,” situāciju asi vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents, SIA “Krauzers” valdes priekšsēdētājs Andis Araks. Viņaprāt, vadoties pēc šādas loģikas, var izdomāt jebko: “Ir grūti strādāt un plānot attīstību nākotnē, ja sākam dzīvot ar šādu domāšanu.” A. Araks atgādina, ka ik uzņēmumā lēmuma pieņēmēji atbild par rezultātu un tieši tāpat jābūt arī valsts sektorā

Izmaksas sertificētajiem

Mežsaimniecības sertifikācijas SIA “BM Certification” valdes loceklis Jānis Švirksts norāda, ka “potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu” esamība oficiālā datubāzē nozīmēs papildu problēmas sertificētiem uzņēmumiem, uzsverot: “Viņiem būs jātērē laiks un resursi, lai apsekotu un novērtētu potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu teritorijas.” Šādu teritoriju ir pietiekami daudz, kas sertificētiem kokrūpniekiem rada pamatotas bažas par koksnes resursu izmantošanas iespējām no šādām platībām. “Pieaugušu mežaudžu esamība potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu sadaļā ir ļoti liela, un bažas ir pamatotas,” secina J. Švirksts. Viņaprāt, uz jautājumu nav iespējams atbildēt pirms reāla apsekojuma dabā. “Šādas situācijas izslēgt nevaru,” jautāts, vai ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji varētu atteikties iegādāties produktus, kuros varētu būt koksne, kas iegūta no potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām, atbild J. Švirksts.

Latvijas problēma – unikalitāte

“Latvija atšķiras no daudzām vietām pasaulē un Eiropā, jo mums ir maz cilvēku, toties daudz mežu un lauku. Uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju vidēji ir ap 2 ha meža, līdz ar to šeit ir ļoti daudz dabas vērtību, kādas varbūt savulaik Eiropā bija, bet nu citviet to atlicis ļoti maz vai nemaz,” skaidro M. Fokerots, secinot: “Mēs Latvijā īsti nezinām, ko ar šīm Eiropas dabas vērtībām darīt, jo pie mums tādas var būt vai ik uz soļa, bet, piemēram, Rietumeiropā tie var būt atsevišķi eksemplāri un tāpēc tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamu retumu.” Viņaprāt ļoti nopietna problēma Latvijā ir neskaidrība, kurš būs tas (iestāde, cilvēki), kas noteiks kritēriju, cik šo dabas vērtību mums (Latvijā) vajag.

“Agrāk vai vēlāk kādam būs jāuzņemas atbildība un kaut kāds lēmums jāpieņem,” lēš M. Fokerots, piebilstot, ka vispirms būtu jāpasaka, cik kopumā Latvijā ir Eiropas nozīmes dabas vērtībām atbilstošu objektu (kāda ir to platība), un tad jāsaprot, ko ar tiem darīt. “Baidos, ka lēmumu pieņēmējiem var nebūt skaidra un saprotama reālā aina, atšķirībā no tiem, kas realitātē – dabā – izvērtēja un apmeklēja attiecīgos objektus,” pauž M. Fokerots. Viņš pieļauj, ka potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu “ielikšana” dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” ir veids, kā varētu saprast, cik daudz ir šādu vērtību, un lemtu, kā rīkoties. M. Fokerots uzskata, ka loģiskāk būtu bijis “Ozolā” ieviest sadaļu “dabas skaitīšanas rezultāti”, nevis mežsaimniekus tracinošo sadaļu “potenciālie īpaši aizsargājamie biotopi”. “Ja salīdzinām ar ekonomiski attīstītajām Rietumeiropas valstīm, Latvija būtībā ir sava veida dabas rezervāts. Tikai... no kā šeit dzīvojošie varēs pārtikt?” retoriski jautā M. Fokerots, atgādinot, ka pastāv risks “iekrist” slazdā, kas rodas starp Latvijas un Eiropas nosacījumiem.

“Piemēram, ja Latvijā priede aug līdz 100 gadu vecumam un tikai tad to var nozāģēt, citur Eiropā 100 gadus veca priede jau ir aizsargājama dabas vērtība un tai nedrīkst ķerties klāt. Vai priedi “pēc vecuma” Latvijā vairs nevarēsim nozāģēt?” lūgts minēt konkrētu situāciju, skaidro M. Fokerots. Viņš ir gatavs nezāģēt kokus, necirst mežus (tad nebūs jāstāda jaunaudzes), ja par to maksātu adekvātu naudu (kompensāciju). “Ir 140 gadus vecs, skaists priežu mežs, kurā aug lieliskas masta priedes, pameža tur nav un pēc vairākām desmitgadēm šī audze sāks iet bojā, jo koka mūžs nav bezgalīgs. Rezultātā nevienam nekā nebūs – ne meža īpašniekam naudas, ne kokrūpniekiem apaļkoksnes, ne novadā darba vietu, ne samaksāto nodokļu valstij,” situāciju analizē M. Fokerots.

Plānošanas ne liegumu rīks

Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa skaidro:

“Sākoties Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projektam “Dabas skaitīšana” un uzkrājoties arvien lielākam datu apjomam par Latvijas dabas vērtībām, it sevišķi par ES nozīmes biotopiem, DAP dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols” (DDPS) novērtēja un arvien vairāk sāka izmantot meža nozares uzņēmumi, risku izvērtējumu par dabas vērtībām pamazām pārceļot uz DDPS publicētajiem dabas datiem. DAP uzņēmumu ērtībai ieviesa speciālu karšu izdruku rīku, kas atspoguļo dabas vērtības (aizsargājamās teritorijas, mikroliegumus, ES nozīmes biotopus, sugu atradnes), ko potenciāli varētu ietekmēt mežsaimnieciskā darbība.

“Dabas skaitīšanas” laikā karšu izdrukas rīkā tika atspoguļota informācija gan par jau kartētiem ES nozīmes biotopiem, gan par meža platībām, kur kartēšana vēl notiek (proti, “potenciālie biotopi (tiek kartēti)” jeb obligāti apsekojamais slānis). Projektam noslēdzoties, karšu izdrukās uzrādījās vairs tikai tās platības, kas atbilst ES nozīmes biotopiem, jo nebija aktuālas vajadzības atjaunot apstrādātu datu kopu par obligāti apsekojamām mežaudzēm.

Tā kā šobrīd ES nozīmes biotopu apzināšana ir noslēgusies, bet dabā nekas nestāv uz vietas, un tā kā šobrīd tiek virzīti dažādi lieli projekti, kas būtiski var ietekmēt meža vidi un tās bioloģisko daudzveidību, papildus informācijai par apzinātajiem ES nozīmes biotopiem radās nepieciešamība apzināt arī citas bioloģiskajai daudzveidībai svarīgās mežu platības. Tāpēc minētā datu kopa, kas savulaik tika izmantota “Dabas skaitīšanā”, tika atjaunota. Atjaunojot datu kopu, karšu izdrukās, ko izmanto sertificētie meža uzņēmumi, parādījās jaunā informācija jeb apstrādāta datu kopa.

Pārvalde uzsver, ka attiecībā uz mežsaimnieciskās darbības jomu uzņēmumi paši ir tiesīgi noteikt savus riskus un kritērijus vērtīgo mežaudžu identificēšanai (piemēram, ekspertu izstrādāti alternatīvie risku mazināšanas pasākumi), bet pārvalde sniedz savā rīcībā esošos datus un apstrādātās datu kopas kā visai sabiedrībai pieejamu informāciju.
Uzsveram, ka šie dati ir izmantojami dabas aizsardzības plānošanā un tie nenosaka konkrētām mežaudzēm kādu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu. Tā ir meža īpašnieka un apsaimniekotāja izšķiršanās, vai un kā šāda informācija tiek izmantota – vai platības, kam ir augsts bioloģiskās daudzveidības potenciāls tiek brīvprātīgi aizsargātas un apsaimniekotas ar mērķi palielināt bioloģisko daudzveidību jeb šādas platības tiek izmantotas saimnieciskiem mērķiem.

Tai pašā laikā dzirdam, ka atsevišķi meža nozares uzņēmumi DDPS publicēto informāciju izmanto, lai mudinātu meža īpašniekus ātrāk izstrādāt mežaudzes, biedējot ar jaunu ES nozīmes biotopu kartēšanu. Pārvalde norāda, ka jauna ES nozīmes biotopu apzināšana netiek plānota.”

Pārpublicēts no zemeunvalsts.lv

Novērtē šo rakstu: