Iesaki rakstu: 
Pozitīvs reitings februāra pirmajās nedēļās bijis tikai diviem Valda Dombrovska (Vienotība) valdības locekļiem – pašam premjeram un vides un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim (ZZS), liecina Latvijas faktu veiktais pētījums. Turklāt Vējonim reitings bijis augstāks nekā Dombrovskim, ko gan nevarot tik vienprātīgi vērtēt, jo premjers saņēmis vairāk pozitīvu vērtējumu nekā vides ministrs. Pētījuma dati vēl nav apkopoti, tomēr Latvijas faktu direktors sociologs Aigars Freimanis, pagaidām nevarēdams nosaukt konkrētus skaitļus, Pietiek apstiprināja – pārējo valdības ministru reitings ir zems vai ļoti zems.
Ministru kabineta locekļu reitingus Latvijas fakti mērījuši divus mēnešus pēc kārtas – janvārī un februārī. Janvārī pozitīvs reitings bijis trim valdības pārstāvjiem – premjeram Dombrovskim, vides ministram Vējonim un zemkopības ministram Dūklavam, bet februārī tas visiem krities, un pozitīvu reitingu spējuši saglabāt vairs tikai Dombrovskis un Vējonis.
„Vējonis ir tas fenomenālais reitingu līderis, kas mani vienmēr pārsteidz – kāds viņš bija līderis iepriekšējās valdībās vēl pirms gadiem, tāds viņš joprojām ir palicis. Protams, tā līderība ir vairāk nosacīta, jo plusiņā Vējonim ir maziņi, maziņi procentiņi, bet tie stāv uz vietas,” par vides un reģionālās attīstības ministra reitingu saka Freimanis.
Februāra dati rāda, ka sācis kristies premjera Dombrovska reitings, tomēr Freimanis neuzskata, ka jau vērojama kāda tendence. Arī fakts, ka februārī Vējoņa reitings bijis augstāks kā premjeram, neesot tik viennozīmīgi vērtējams, jo vērā jāņem ne tikai aptaujāto izteiktais atbalsts, bet arī tas, vai saņemts pozitīvs darbības novērtējums. „Ja Vējoni salīdzina ar Dombrovski, Dombrovskim pozitīvo vērtējumu ir vairāk nekā Vējonim. Ir milzīgs skaits cilvēku, kuri nevar pateikt nekādu viedokli par Vējoni – viņi zina, kas viņš ir, bet, ar ko viņš nodarbojas – Dievs vien zin’,” skaidro sociologs.
Dūklavam pozitīvs reitings bijis tikai janvārī, bet tad arī viņu virs svītras noturējis mazāk kā procents. Freimanis viņa „mikroskopiski” pozitīvo reitingu skaidro ar zemkopības ministra iemiesoto „latvisko tipu”, kas radot iespaidu, ka Dūklavs ir „aktīvi nezogošs”.
Pārējiem Dombrovska valdības ministriem reitingi bijuši negatīvi gan janvārī, gan februārī. Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī nedaudz pieaudzis kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība) un aizsardzības ministra Arta Pabrika (Vienotība) reitings.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
