Prasība "mūsējiem" atskaitīties par nodokļu maksātāju naudas izkrāpšanu, izplakarēšanu un izrīšanu ir netaisna un bīstama!
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde17.04.2024.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir lūdzis fonda ekspertiem vērtēt pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” īstenotā Mediju atbalsta fonda projekta “Šķelšanās” 4. sērijas atbilstību projekta mērķim un aktivitātēm un to, vai šī epizode pārkāpj konkursa nolikuma 1.13. punktu “Konkursā netiks atbalstīti uz politiskā spēka tēla veidošanu vērsti pasākumi”.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka SIF prasības “Re:Baltica” ir bīstama sekojošu iemeslu dēļ:
SIF, izvērtējot hipotētiskas problēmas projektā, ir atsaucies politiskas partijas kampaņai. Ir labi zināms, ka Latvijas politikā bieži izmanto sazvērestības teorijas, lai novērstu uzmanību no savām problēmām un pārliktu uzsvaru uz kaut ko citu. Parasti profesionāli mediji un iestādes tās spēj atšķirt no patiesības.
Ja aizskarts gods un cieņa, jāvēršas tiesā pret to, kas ir aizskāris. SIF savā vēstulē norāda, ka negatīvo publicitāti ir saņēmuši no partijas “Latvija pirmajā vietā”.
Vienlaikus LŽA norāda uz lielu bīstamību, traktējot kritisku žurnālistiku kā “uz partijas tēla veidošanu vērstu”, jo tas izslēgtu no SIF Mediju atbalsta fonda projektiem jebkurus tādus projektus, kuros tiek pieminēta politika. Attiecīgi būtu jāslēdz programmas ziņu, pētnieciskās žurnālistikas atbalstam, nedrīkstētu arī atbalstīt priekšvēlēšanu diskusijas, jo, novedot visu līdz absurdam, katru politiķa pieminēšanu var traktēt kā politiskā spēka tēla veidošanu.
LŽA aicina SIF pamatot, kas liek domāt, ka projektā “Šķelšanās” ir pārkāpts Mediju atbalsta fonda nolikums. LŽA aicina nevairot nevajadzīgu birokrātiju un atrakstīšanos.
LŽA arī vērš uzmanību, ka tiesībsargājošo un valsts institūciju nekavējoša un akla reaģēšana uz politiski nozīmīgu personu iesniegumiem, kas saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem žurnālistu darbā, rada nopietnus jautājumus par šo institūciju izpratni par mediju lomu un vārda brīvību demokrātiskā valstī. Nav pieļaujama tiesībsargājošo iestāžu instrumentalizācija politisko mērķu sasniegšanai un mediju diskreditācijai – jo īpaši informatīvā kara apstākļos, kad neatkarīgiem un spēcīgiem medijiem sabiedrības informēšanā ir īpaši nozīmīga loma.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
