Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad naudiņa pazuda pavisam, nevis aizķērās uz pāris nedēļām. Saskaņā ar pakāpeniski pilnveidotu kārtību noguldījumus līdz 100 000 eiro garantē Noguldījumu garantiju fonds (NGF), tajā nepieciešamo 279 miljonu izmaksai naudas esot diezgan, un valsts naudas nevajadzēšot.

Valdība pati naudu nedrukā – šo mēs tā kā būtu iemācījušies. Tā var izdot tikai tikpat, cik ieņem, plus vēl kādu mazumiņu aizņemties klāt. Bet arī to tikai tik daudz, cik atrunāts visādos normatīvos, un piedevām skaitļi ik gadu jāsaskaņo ar priekšniecību Briselē. Sovjetisko sašutumu par “socīpašuma izlaupīšanu” līdz ar to esam aizstājuši ar “nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu”, jo šajā sistēmā ir skaidrs, ka nekādas tādas sevišķi atsevišķas valsts naudas nav, tā visa ir mūsu pašu iemaksāta.

Tādēļ saprotams, ka finanšu ministrs ar tādu kā padarīta darba lepnumu mierina – šajā bankas aizklapēšanas reizē drošības mehānismi ir pietiekami stipri gan attiecībā uz noguldītājiem, gan uz mums visiem pārējiem, budžetu piepildošajiem nodokļu maksātājiem.

Par šo arī drusku paprātosim.

Skaidrs, ka raportēt par nodokļu maksātāju naudas neiesaistīšanu ir politiski izdevīgi. Pēc “Krājbankas” aizklapēšanas bija nepieciešama nopietna piešprice no valsts puses, krietni 250 miljoni, tātad “Krājbankas” noguldītājiem nauda faktiski nāca no Valsts kases. Kura, kā jau esam ielāgojuši, naudu nedrukā, bet savāc no mums.

NGF ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jeb fuktuka paspārnē, tajā tiek ievākta naudiņa no komercbankām, un formāli sanāk, ka caur fondu klientiem naudu maksās nevis “labais budžets”, bet “sliktie baņķieri”. Bet arī komercbankas tāpat kā valdība naudu nedrukā. Protams, iesākumam tām vajag savu kapitālu, bet pelna tās no mūsu naudiņas apgrozīšanas un aprušināšanas. Un katru ceturksni kaut ko iemaksā NGF, pa pagājušo gadu visas kopā drusku virs 17 miljoniem. Skaitlis gan jūtami mazāks par ierastajiem 200–300 miljoniem, ko parauj līdzi vidēja banciņa. Ne velti pēc “Krājbankas” kraha NGF naudas pods bija tukšs kā izkasnītis līdz pat 2015. gadam, kad tas beidzot uzpildījās līdz 100 miljoniem.

Mierinošā kārtā 2018. gada beigās situācija bija daudz labāka – naudas kontā bija aptuveni 270 miljoni. Noguldījumu garantiju fonds ir solīda iestāde, protams, un var arī aizņemties, – gadu mijā tas bija aptuveni 100 miljonus palienējis no malas.

No vienas puses, tiešām labi zināt, ka ES Padomes viedā uzraudzībā pilnveidotā banku noguldītāju aizsardzības sistēma šoreiz ir nostrādājusi. Kas attiecas uz silto sajūtu, ka par to visu maksā kaut kādi labie onkuļi, iesaku paturpināt prātojumu.

NGF iemaksātā summa ir bankām atņemta, un “ļaunie” baņķieri to nevarēs izgrābt peļņas veidā. Bet mēs taču zinām, kas notiek, ja valsts uzkrautu pienākumu dēļ peļņa mazinās, – ar laiku pieaugs cenas. Un sanāks galu galā, ka par neveiksmīgo banku garantijām lēnā garā samaksās veiksmīgo banku klienti. Plus vēl procentiņus par summām, kas NGF pa reizei jāaizņemas.

Situācija veidojas līdzīga kā kādreiz ar obligāto apdrošināšanu. Vecākā paaudze atcerēsies, kā “Dienas Bizness” deviņdesmito gadu vidū vāca tūkstošus parakstu, lai nepieļautu autovadītāju OCTA ieviešanu. Tagad atšķirībā no vētrainajiem deviņdesmitajiem avārijas dēļ būs kreņķi, bet ne dzīve pagalam. Sistēma padārga, bet darbojas, mums par zināmu samaksu pretī dodot eiropeisku kārtību. Nomierinošu.

Ar noguldītāju aizsardzību ir tas pats. Par “sliktajiem baņķieriem” samaksās “labo baņķieru” bankas, kurām savukārt naudiņu sanesīsim mēs. Eiropeiskā mierā.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

51
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...