Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kontroles šīpavasara atklājums, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) prēmijas „par drošsirdīgu rīcību” piešķirtas pat sakarā ar konferences rīkošanu, izrādās, parāda tikai aisberga virsotni: šajā iestādē dažādas piemaksas, prēmijas un naudas balvas ir dāļātas tik dāsni, ka prēmiju par drosmi saņēmusi pat KNAB preses sekretāre Laura Dūša un biroja sekretariāta vadītāja Māra Priedīte.

Atšķirībā no Valsts prezidenta kancelejas KNAB nav mēģinājis aizbildināties ar to, ka tā darbinieku no valsts līdzekļiem saņemamās prēmijas, piemaksas, naudas balvas, kā arī konkrētais atalgojums būtu neaizskarama viņu privātās dzīves sastāvdaļa.

Tomēr vismaz daļu no šiem datiem par pagājušo gadu un šī gada pirmajiem mēnešiem arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā sniedza tikai pēc atkārtota informācijas pieprasījuma saņemšanas un norādījumiem par prettiesiskas informācijas slēpšanas tiesiskajām sekām.

Tiesa, pat tagad ziņas ir sniegtas tikai par atsevišķiem laika periodiem un darbinieku grupām, turklāt atšķirībā no prezidenta kancelejas daļas KNAB darbinieku identitāte atbilstoši likumam patiešām nav izpaužama.

Šī noslēpumainība arī attiecībā uz it kā publiski pieejamu informāciju ir izprotama: KNAB negribīgi publiskotie dati rāda, ka tā iepriekšējā vadība pērn īpaši brīvi ir traktējusi iespēju izmaksāt ne tikai prēmijas „par pašaizliedzīgu vai drošsirdīgu rīcību, veicot amata pienākumus”, bet arī visas citas likuma dotās papildizmaksu iespējas.

Reizē ar 18 darbiniekiem, kuru identitāte netiek atklāta (pārsvarā – operatīvie darbinieki), prēmijas par drošsirdīgu rīcību vai pašaizliedzību kopā 11 759 eiro apmērā ir izmaksātas tikai deviņiem izmeklētājiem, toties daudz kuplākam skaitam dažādu „galveno speciālistu” un citu ierēdņu.

Prēmijas par drosmi vai pašaizliedzību piešķirtas pat KNAB preses sekretārei L. Dūšai un biroja sekretariāta vadītājai M. Priedītei, kā arī vēl šādiem trīspadsmit „galvenajiem speciālistiem” (S.Batarāgai, J.Bautrim, I.Biļko, I.Dementjevai, A.Grundmanim, S.Helvigai-Eihvaldei, D.Kristapsonei, R.Levanei, E.Luidmanim, A.Rapšam, I.Riterei, D.Sirmajam, A.Skraučam) un nodaļas vadītājai D.Skujai.

Taču vēl daudz iespaidīgākas bijušas summas, kas izmaksātas citās kategorijās. Tā pērn „novērtēšanas prēmijās” par laiku no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.oktobrim kopā izmaksāti 84 567 eiro, un apbalvoto vidū ir bijuši arī abi KNAB priekšnieka vietnieki Ilze Jurča un Jānis Roze

Savukārt kā piemaksa par darbu, kas „saistīts ar īpašu risku - paaugstinātu fizisko un psiholoģisko slodzi”, pagājušajā gadā kopā izmaksāti 29 450,06 eiro, un arī šo piemaksu izmaksa rada jautājumus: ja ticēt oficiālajam pamatojumam, „paaugstinātā fiziskā un psiholoģiskā slodze” pērn darbā bijusi tikai 16 KNAB izmeklētājiem pretstatā 28 darbiniekiem ar amata nosaukumu „galvenais speciālists”.

Tādās pašās piemaksās šā gada pirmajos četros mēnešos izmaksāti 7725,90 eiro, un jau atkal izmeklētāju fiziskā un psiholoģiskā slodze biroja vadībai ir šķitusi daudz retāk atalgojama nekā galvenajiem speciālistiem.

Vēl KNAB pērn ir izmaksāts cits piemaksu veids – par papildu pienākumu veikšanu: kopā gada laikā šajās piemaksās ir izmaksāti 20 871,10 eiro. Ja ticēt oficiālajai atskaitei, piemēram, veselus sešus mēnešus papildu pienākumus pildījis KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze, vēl mēnesi ilgāk papilddarbu darījusi nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.

Savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos, kad šā veida piemaksās kopā birojā izmaksāti 4554,45 eiro, visnodarbinātākā ir bijusi KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kura piemaksu „par papildu pienākumu veikšanu” saņēmusi ik mēnesi. Tikpat nodarbinātas bijušas vēl pāris „galvenās speciālistes”.

Vēl vienas piemaksas birojā izmaksātas, „lai motivētu kompetentākos nodarbinātos, par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti”. Tās pērn izmaksātas tikai trīs mēnešus – oktobrī, novembrī un decembrī, taču kopā šajās piemaksās izmaksāti 67 112,00 eiro. Vairāku desmitu piemaksas saņēmušo darbinieku identitāte netiek atklāta, taču no pārējiem jau atkal izmeklētājus būtiski apsteidz „galvenie speciālisti” – piemaksas saņēmušo vidū viņu ir attiecīgi 15 un 45.

Birojā pērn nav piemirsts vēl viens Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma atļauts papildizmaksu veids – naudas balvas, kas arī šajā iestādē jau tradicionāli izmaksātas gada nogalē.

Vispirms 2016.gada oktobrī „saistībā ar Biroja 14.gadadienu par ieguldījumu Biroja mērķu sasniegšanā” izmaksātas naudas balvas 98 050,00 eiro kopapmērā. Savukārt divus mēnešus vēlāk birojā pienācis jauns iemesls naudas balvu izmaksāšanai – šoreiz tikai 37 901,00 eiro apmērā. Šī summa izmaksāta „saistībā ar Starptautisko pretkorupcijas dienu, par ieguldījumu Biroja mērķu sasniegšanā”.

Kā zināms, Valsts kontrole jau ir secinājusi, ka KNAB prakse piemaksu noteikšanā drīzāk norāda uz pieejamo līdzekļu maksimālu izmantošanu visu biroja amatpersonu materiālai stimulēšanai pārskata gada noslēdzošajos mēnešos. Savukārt pārliecību par to, ka piemaksas tikušas piešķirtas kā motivācija kompetentākajām iestādes amatpersonām, Valsts kontrole gan nav guvusi.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...