Iesaki rakstu: 
Premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) dēls AS Norvik banka Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājs Ģirts Straujums (attēlā) gadu mijā pametis amatus vairākos bankas dibinātos uzņēmumos-čaulās, kuri saistīti ar tā dēvēto Winergy strīdu, kurā igauņu investori pirms diviem mēnešiem vērsās starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, pārmetot politiskajām amatpersonām un tiesībsargiem varas resursu izmantošanu vienas puses interesēs.
Ģirts Straujums 12. decembrī pametis valdes locekļa amatus firmās NBT Energy un NBT1 Energy, vēl dienu iepriekš, 11. decembrī - firmā NBT3 Energy un 28. oktobrī firmā NBT5 Energy, rāda Lursoft dati. Visi šie uzņēmumi, kuros kā valdes loceklis līdz gadu mijai figurēja premjeres Straujumas dēls, kā rāda Lursoft dati, tikuši dibināti īsi pēc tam, kad panākts Norvik bankas kreditētā uzņēmuma SIA Winergy mantas arests.
Citos saimnieciskajos strīdos starp Norvik banku un kreditoriem bija redzama shēma - par arestētās mantas pārvaldnieku tiek iecelta bankas uzticības persona, zibenīgi tiek izveidoti jauni uzņēmumi, kuru valdēs ir arī bankas cilvēki, bet īpašums, par kuru notiek strīds, tiek pārņemts ar metodēm, kuras otra konfliktējošā puse raksturo kā reiderismu, bieži - ar skandalozās apsardzes firmas TM security palīdzību.
Formāli dēla aiziešana no šo firmu valdes locekļa amata premjerei Straujumai ļauj izvairīties no pārmetumiem interešu konfliktā, valdībai lemjot par valsts tālāko taktiku investīciju strīdā par tā dēvēto Winergy vēja enerģijas biznesu. Tiesa, Pietiek no avotiem valdībā zināms, ka vēl novembrī, kad tika lemts, kas pārstāvēs valsti starptautiskajā šķīrējtiesā, premjere slēgtajā valdības sēdē piedalījusies diskusijā.
Valdība 19. novembrī lielā slepenībā skatīja premjeres Straujumas virzīto jautājumu par to, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā par ne mazāk kā 51 miljona eiro piedziņu, ko prasa Igaunijas miljonārs Indreks Kuivaliks, kurš investējis vēja parku attīstītājā Winergy - uzņēmumā, par kuru jau ilgstoši notiek cīņa ar Norvik banku. Banka Winergy pārmet kredīta izkrāpšanu. No saimnieciska strīda par starptautisku investīciju strīdu Winergy lieta pārtapusi pateicoties igauņu pārmetumiem, ka Norvik bankas pusē konfliktā negodīgi nostājušās tiesībsargājošajās iestādes un politiķi, līdz ar to Latvijas valsts pārkāpusi vienošanās par investīciju aizsardzību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
