Premjeres māsas uzņēmums vairāk nekā pusotru gadu nelikumīgi ieņem ēku klusajā centrā
PIETIEK06.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš 2011. gada vidus Rīgas pašvaldībai piederošo namu Rīgas klusajā centrā, Mednieku ielā 7 nelikumīgi ieņem SIA Veselības centrs 11. Līdz pagājušā gada oktobra beigām uzņēmuma vienīgā īpašniece un valdes locekle bija jaunās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas māsa Daina Lustika, un arī tagad viņa kā ģimenes ārste strādā telpas joprojām izmantojošajā uzņēmumā.
Vēsturiski Veselības centrs 11 nomāja ēku Mednieku ielā 7 no Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami, taču jau 2011. gada 30. jūnijā nomas līgums beidzās. Līdz pat šai dienai jauns līgums par ēkas izmantošanu nav noslēgts, turklāt uzņēmums par ēkas nomu kopš tā brīža nav maksājis ne santīma, parādam uzaugot līdz 64 tūkstošiem eiro. Tas gan netraucē ārstniecības iestādei turpināt atrasties šajā ēkā, pieņemt pacientus, turklāt arī iznomāt telpas apakšīrniekiem bez jebkāda likumiska un juridiska pamatojuma.
Nomas līguma izbeigšanās notikusi laikā, kad Veselības centra 11 vienīgā īpašniece un valdes locekle bija tagadējās premjeres Straujumas māsa Daina Lustika, un tieši viņa bija atbildīga par to, lai centrs noslēgtu jaunu nomas līgumu vai arī meklētu citas telpas, kur darboties un pieņemt pacientus uz oficiāla līguma pamata. Taču tā vietā viņas līdz pagājušā gada rudenim vadītais uzņēmums, kuram tagad ir jauns īpašnieks un vadītājs, ēkā mitinās nelikumīgi.
Rīgas namiem bijusi ilgstoša sarakste ar Veselības centru 11 (VC11), atzīst Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Pētersone. Taču - nesekmīgi.
„Apzinoties, ka SIA Veselības centrs 11 nodrošina sabiedrībai nozīmīgu funkciju, jau kopš 2011. gada, kad beidzās nomas līguma darbības termiņš (tas saskaņā ar normatīvos aktos noteikto regulējumu bija 12 gadi), esam vairākkārtīgi aicinājuši sakārtot nomas tiesību jautājumu. Diemžēl visi mūsu aicinājumi tikuši ignorēti, arī no VC11 puses nekāda iniciatīva sadarboties nav izrādīta,” informē L.Pētersone.
Šobrīd esot nosūtīta kārtējā vēstule VC11, lūdzot līdz 1. februārim labprātīgi atstāt telpas Mednieku ielā 7, ņemot vērā, ka VC11 jau ilgstoši tās izmanto bez tiesiska pamata, turklāt no 2011.gada vasaras izveidojies 64 tūkstošu eiro liels parāds. „Diemžēl arī šī brīdinājuma vēstule tika ignorēta,” atzīst Rīgas namu pārstāve.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, janvāra beigās Rīgas nami nosūtījuši Valsts policijai iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret Veselības centru 11 par to, ka uzņēmuma valde ir apgājusi normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā persona var iegūt tiesības uzturēties publiskas personas īpašumā un lietot to, un patvarīgi, bez jebkāda tiesiska pamata ilgstoši turpinājusi normatīvajiem aktiem neatbilstošu – prettiesisku un Rīgas pilsētas pašvaldībai kaitniecisku darbību.
Tikmēr pats VC11 tiesā pieteicis tiesiskās aizsardzības procesu, jo uzņēmumam uzkrājušies kopumā 166 834 eiro lieli parādi. Tiesiskās aizsardzības procesu gan pieteicis jau cits VC11 vadītājs, jo Daina Lustika pērnā gada 24.oktobrī šo amatu atstāja un tagad to ieņem Aleksandrs Točiļenko, kurš, kā rāda Lursoft dati, netieši ir arī SIA lielākais īpašnieks Lustikas vietā. Lustika tagad Mednieku ielas namā darbojas kā ģimenes ārste.
Pati Lustika sarunā ar Pietiek ceturtdien nenoliedza, ka VC11 nav līguma ar izmantotās ēkas īpašnieku, taču neko dramatisku tajā nesaskata. „Tas jau ir ar daudzām medicīnas iestādēm šobrīd. Painteresējieties, kas ar visām medicīnas iestādēm notiek un Rīgas namiem,” ieteica Lustika.
Uz jautājumu, kādēļ viņa nav risinājusi jautājumu par nomu vai par pārcelšanos uz citām telpām, Lustika neatbildēja, visu laiku apgalvojot, ka visām medicīnas iestādēm šobrīd neesot līgumu ar Rīgas namiem un tā neesot tikai viņas iepriekš vadītās iestādes problēma.
Nomas līguma neesamība, pēc Lustikas teiktā, arī esot iemesls, kādēļ VC11 nepieciešama tiesiskā aizsardzība. „Nespējam tikt galā ar parādiem, jo nav īres līgums un nevaram normāli funkcionēt biznesā,” uzsvēra Lustika. Nomas līguma neesamība neļaujot slēgt līgumus ar apakšīrniekiem, bet saviem spēkiem uzturēt ēku VC11 nespējot.
Taču, kā zināms Pietiek, arī pēc nomas līguma beigām VC11 turpinājis īres līgumus ar apakšnomniekiem un iekasējis par to samaksu. Arī ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem Lustika vienojusies, apejot oficiālo ēkas īpašnieku.
Turklāt maldināts arī Nacionālais veselības dienests: saskaņā ar normatīvo regulējumu ārstniecības iestādes pienākums ir desmit darbadienu laikā informēt Nacionālo veselības dienestu, ja notikušas kādas izmaiņas saistībā ar telpu nomas līgumu.
Ārstniecības iestādei, lai tā varētu pretendēt uz valsts finansējumu, jāiesniedz Nacionālajam veselības dienestam derīgs īres līgums, taču īres līguma neesamība nav traucējusi turpināt maldināt Nacionālo veselības dienestu un saņemt valsts finansējumu. Tiesa, patlaban VC11 neesot līguma ar Nacionālo veselības dienestu, atzina Lustika, gan piebilstot, ka pašreiz ir gada sākums un notiek pārrunas.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds nenoliedz, ka vairākām veselības aprūpes iestādēm ir problēmas ar nomas līgumiem ar Rīgas namiem, taču tiem problēmas sākušās tikai 2012. gada nogalē.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
