Iesaki rakstu: 
Sajūta, ka premjers Valdis Dombrovskis ir piesardzīgs savos vārdos un atstāj aiz sevis brīvu vietiņu, kur spert soli atpakaļ no koalīcijas formulas Vienotība un ZZS + Visu Latvijai-TB/LNNK, piektdien nebija maldinoša. Pēc tam, kad premjers bija apliecinājis, ka darbu pie topošās valdības deklarācijas uzsākušas trīs partijas un šīs partijas arī veidos valdību, vairāki koalīcijas ārkārtas sanāksmē bijušie politiķi Pietiek atstāstīja, ka tajā izvērtusies nepatīkama vārdu apmaiņa ar Visu Latvijai pārstāvjiem Imantu Parādnieku un Raivi Dzintaru.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Dzintaram un Parādniekam atgādinājis, ka „jūs tagad atrodaties Saeimā, nevis uz ielas, un jāseko līdzi saviem izteikumiem”. Daudze paudis bažas, vai Visu Latvijai ar savu retoriku nekaitēs Latvijas prestižam Rietumos.
Arī premjers Dombrovskis VL pārstāvjiem izteicis kritisku jautājumu, vai viņi apzinās, kādu priekšstatu Latvijas ārvalstu partneros par valdību var radīt fakts, ka koalīcijas partija vēlēšanu naktī TV kameru priekšā dziedājusi: „Mēs sitīsim tos utainos.”
Par šo faktu Dzintaram tiek jautāts arī piektdienas intervijā laikrakstam Neatkarīgā. VL jaunais politiķis uz to atgādina, ka „šai dziesmai ir vēl otra rindiņa: mēs sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos...”. Tā esot sena karavīru dziesma, „kas skaidri demonstrē: leģionāri cīnījušies par brīvību, vēršot ieročus pret ikvienu, kas apdraud Latviju. Visu Latvijai! šajā Saeimā nekad nebūs tā, kas visus glaudīs pa spalvai. Mēs būsim neērti.”
Vārdu apmaiņa izvērtusies arī starp Parādnieku un Dzintaru no vienas puses un kādreizējo tēvzemieti, nu Vienotības līderi Ģirtu Valdi Kristovski, kad pēdējais uz VL jauno politiķu ironisko jautājumu, vai viņiem tiks izsniegta instrukcija, kā turpmāk runāt, atteicis, ka tādas nebūs. Citi koalīcijas politiķi Pietiek atzina, ka Kristovskis kā kādreizējais tēvzemietis apņēmies ar abiem jaunajiem politiķiem „parunāt”.
Šis fons pastiprina iespēju, ka valdību veidos tikai Vienotība un ZZS, kurām 10. Saeimā kopā būs 55 balsis. Tas, daudzuprāt, ir nepietiekami, lai nodrošinātu stabilu vairākumu nepopulāriem lēmumiem. Tomēr VL-TB/LNNK ar savām 8 balsīm var palikt aiz valdības rāmja.
Dzintars Pietiek nenoliedza, ka minētās tēmas potenciālās koalīcijas sanāksmē skartas, bet viņš sarunu nekādā ziņā nesauktu par asu. „Es tos vairāk uztvēru kā jautājuma formā izteiktus, nevis kā aizrādījumu,” teica politiķis. Abiem Visu Latvijai pārstāvjiem kā koalīcijā iepriekš nestrādājušiem jautāts, vai viņi nemainīs savus radikālos izteikumus, uz ko Dzintars un Parādnieks lūguši minēt, kas ar to tiek domāts. „Pieļauju, ka atsevišķās aprindās arī latviešu valodas lietošana var tikt uztverta kā radikālisms,” Pietiek teica Dzintars.
Tad arī izskanējis piemērs par dziesmas „Mēs sitīsim tos utainos.” dziedāšanu. Jautāts, vai, dziedot šo dziesmu, Visu Latvijai vēlējusies teikt, ka „sitīs krievus”, Dzintars Pietiek atbildēja, ka „ir jābūt ļoti neveselīgai fantāzijai, lai to interpretētu”. Pēc piektdienas sarunas ar citiem potenciālajiem koalīcijas partneriem, Dzintaram nav radies iespaids, ka VL-TB/LNNKir maz izredžu nonākt valdībā. „Mēs esam gatavi strādāt un uzņemties atbildību par nepopulāriem lēmumiem, bet mums jāpaliek uzticīgiem savu vēlētāju priekšā, nevis vecās koalīcijas priekšā,” paziņoja politiķis.
Pietiek jau rakstīja, ka oficiāli avoti, nevēloties, ka uz viņiem atsaucas, ir pieļāvuši: „Tālākās konsultācijās Rīgas pils var pateikt - Visu Latvijai nepielaist pie koalīcijas.” Kāds politikas vērotājs norādīja uz draudiem Latvijas reputācijai, ja 16. martā pie Brīvības pieminekļa akcijas rīkos viena no valdības koalīcijas partijām. VL pārstāvji iepriekš ar tām izcēlušies. Viedoklis par Latvijas starptautisko prestižu, ja valdībā nonāktu VL-TB/LNNK, tiekot prognozēts nebūt ne tikai no Austrumu kaimiņiem, bet arī no mūsu Rietumu partneriem. „Teiksim atklāti –TB/LNNK vairs nav, tā ir Visu Latvijai,” izteicās kāds politikas vērotājs.
Kā kompromisa risinājums partiju apspriedēs šaurā lokā tiek izskatīts modelis, ka valdību veido Vienotība un ZZS, bet ar opozīcijā paliekošajām Saskaņas centru (SC) un VL-TB/LNNK ar katru atsevišķi tiktu slēgts sadarbības līgums, kas paredzētu amatu iedalījumu Saeimā. Iepriekš bija variants, ka SC kā sadarbības partneris arī saņem vienu portfeli valdībā, kas varētu būt reģionālās attīstības un pašvaldību ministra amats. Bet pret to iebilda VL-TB/LNNK. Arī ZZS uzskata, ka amats valdībā nozīmē dalību koalīcijā, ne vairs sadarbību.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
