Iesaki rakstu: 
Tā sauktās bufernaftas izsūknēšana no naftas cauruļvada uz Ventspili tā satraukusi Latvijas amatpersonas, ka šis jautājums pacelts nacionālās drošības līmenī. Pirmdien premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pie sevis uz slepenu sanāksmi bija sasaucis valsts drošības iestāžu vadību – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefu Jāni Kažociņu un Drošības policijas priekšnieku Jāni Reiniku.
Tāpat sanāksmē piedalījās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība), kā arī Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, novēroja Pietiek. Vairāki sanāksmes dalībnieki apspriedi pameta pa sētas durvīm, tā izvairoties no jautājumiem, bet pārējās amatpersonas no jebkādiem komentāriem atteicās. „Nekādi lēmumi nav pieņemti,” strikti noteica Mūrniece, neatklājot, par ko tieši runāts.
Tomēr Pietiek no informētiem avotiem noskaidroja, ka sanāksmes tēma bijusi laikraksta Dienas Bizness šodien aprakstītā situācija: Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks LatRosTrans" (66% pieder Ventspils naftai, no kuras 49% pieder Euromin Holdings Kipra (Vitol) un 34% pieder Krievijas Transņeftj) uzsācis kopš 2003. gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamākais, lai pārdotu to pasaules tirgū.
Izsūknējot bufernaftu, Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot naftas tranzītu pa cauruļvadu. Tiesa, oficiāli šo procesu vēl neviens nav apstiprinājis, un arī citkārt notiekošo ap Ventspils tranzīta jomu aktīvi komentējošā Ventspils nafta pagaidām klusē.
„Ir jāsaprot, kam tā truba un nafta pieder un vai viņi vispār to drīkst darīt,” Pietiek aptuveno sapulces dienaskārtību raksturoja kāds tās dalībnieks. Tādēļ tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam (Vienotība), kurš arī bijis klāt šāsdienas apspriedē, uzdots noskaidrot problēmas juridiskās nianses attiecībā uz naftasvada īpašumtiesībām. Jautājuma risināšanā iesaistīta arī Latvijas Privatizācijas aģentūra.
Štokenbergs Pietiek skaidroja, ka sanāksmes dalībnieki vienojušies: Privatizācijas aģentūrai precīzi jānoskaidro, ar kādiem noteikumiem savulaik privatizēts naftas vads - "vai privatizēja ar naftu vai bez tās, un kam pieder šī nafta".
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
