Premjers tieslietu ministra amatā grib redzēt Bordānu vai Broku; NA nesteigsies ar kandidātu
PIETIEK25.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan oficiāli nākamais tieslietu ministra amata kandidāts netiek virzīts, gaidot, kādu politisku risinājumu Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē esošajam ebreju draudzes īpašumu restitūcijas jautājumam Nacionālajai apvienībai piedāvās premjera partija Vienotība, neoficiāli politiķu konsultācijās kā divi ticamākie kandidāti tiek minēti TM parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns un šo amatu iepriekš divreiz ieņēmusī Baiba Broka (attēlā kopā ar Gaidi Bērziņu). Pagaidām tieslietu ministra pienākumus pildīs NA pārstāve valdībā, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Gan Bordāna, gan Brokas vārds drīz pēc Bērziņa demisijas pirmo reizi izskanēja no Vienotības un premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pietuvinātiem cilvēkiem. Abi tiek minēti kā premjeram pieņemami tieslietu ministra kandidāti, bet tas nenozīmē, ka abi gūs atbalstu Nacionālās apvienības (NA) valdē. Starp abiem koalīcijas partneriem šobrīd nevalda uzticība, tādēļ premjera pārstāvju ieteikumi nākamā tieslietu ministra kandidāta izvēlei no atsevišķiem NA pārstāvjiem tiek uztverti ar aizdomām, no sarunām ar politiķiem nedēļas nogalē pārliecinājās Pietiek.
Oficiāli NA par nākamā tieslietu ministra kandidatūru spriedīs tikai pēc tam, kad tai būs izdevies ar premjeru Dombrovski panākt vienošanos, kā risināmi ar ebreju draudžu nekustamo īpašumu restitūciju saistītie jautājumi, lai nākamais tieslietu ministrs nesaskartos ar tādu pašu situāciju, kāda kalpoja par formālo iemeslu Gaida Bērziņa demisijai 20. jūnijā. Uz to, ka apvienībai nav kur steigties ar nākamā ministra nosaukšanu, kamēr nav novērsti zemūdens akmeņi, Pietiek norādīja arī Bērziņš pats.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Broka divreiz ir ieņēmusi TM parlamentārās sekretāres amatu - abas reizes, kad tieslietu ministra amatā bija Bērziņš (Kalvīša un Godmaņa valdībās). Viņa arī bija NA oficiāli nominētā tieslietu ministra kandidāte pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Ar NA svētību Broka ir saglabājusi labi apmaksātu amatu VAS Latvijas Gaisa satiksme valdē, un pirms dažām nedēļām bez lieka trokšņa viņas pilnvaras amatā tika pagarinātas vēl uz trim gadiem. Tas notika vienlaikus ar vairāku politisku kandidātu nonākšanu citā Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzības uzņēmuma VAS Pasažieru vilciens valdē. Kad Pietiek tolaik interesējās, vai Brokas pilnvaru pagarināšana nav saistīta ar politisku tirgu, SM amatpersonas un NA pārstāvji apgalvoja, ka tā esot tikai sagadīšanās, jo tieši tobrīd Brokai beidzies pilnvaru laiks un nevienam pret viņas palikšanu "nebija iebildumu".
Savujkārt Bordāns par premjeram pieņemamu tieslietu ministru tiek uzskatīts, atceroties, ka 2010. gada vasarā, kad toreizējai koalīcijai ar zaļajiem zemniekiem pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības bija grūtības vienoties par Bordānu kā tieslietu ministra kandidātu. Tādēļ speciāli Bordānam tika izveidots premjera parlamentārā sekretāra amats, kura komepetencē bija tieslietu jautājumi. Tobrīd un līdz nesenam laikam Bordāns bija partijas Pilsoniskā savienība biedrs, bet aizgāja no tās īsi pirms tās saplūšanas ar Vienotību un ar domubiedriem izveidoja biedrību Demokrātiskie patrioti. Atsevišķi biedrības pārstāvji 11. Saeimas vēlēšanās startēja no NA saraksta un Bordāns jaunajā valdībā kļuva par TM parlamentāro sekretāru.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
