Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pret Eiropas Savienības šantāžu

Nikomeda ziņu aģentūra
13.09.2018.
Komentāri (44)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

11. septembrī Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ieradās Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos debatēs par Sargentini ziņojumu, kuru iesniedza Judith Sargentini un kurā tika asi nosodīta tiesiskuma (rule of law) situācija Ungārijā. Tajā aicināts attiecībā uz Ungāriju aktivizēt Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, kas apturētu vairākas dalībvalsts tiesības, piemēram, tiesības balsot ES institūcijās. Šeit Viktora Orbana runas pārstāstījums.

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti,

es zinu, ka jūs jau esat izveidojuši savu viedokli. Es zinu, ka vairākums no jums balsos par to. Es arī zinu, ka mans pienesums neietekmēs jūsu viedokli. Tomēr es esmu ieradies šeit, jo jūs negrasāties nosodīt valdību, bet gan valsti un tautu. Jūs nosodīsiet Ungāriju, kas tūkstoš gadus ir bijusi Eiropas kristīgo tautu saimes locekle, Ungāriju, kas ir bagātinājusi mūsu Eiropas kontinenta vēsturi ar savu darbu un vajadzības gadījumā ziedojusi tai savas asinis.

Jūs nosodīsiet Ungāriju, kura cēlās pret pasaules lielāko armiju, pret Padomju Savienību, Ungāriju, kas deva vislielāko upuri brīvībai un demokrātijai un, kad tas bija nepieciešams, atvēra savas robežas saviem Austrumvācijas brāļiem un māsām, kad tie bija briesmās.

Ungārija ir cīnījusies par savu brīvību un demokrātiju. Es tagad stāvu šeit, un es redzu, ka Ungāriju pakļauj cilvēki, kas demokrātiju ir mantojuši, nevis uzņēmušies kādus personiskus riskus brīvības iegūšanai. Un tagad šie cilvēki vēlas nosodīt ungāru antikomunistiskās, demokrātiskās pretošanās cīnītājus.

Godājamie deputāti,

es tagad stāvu šeit un aizstāvu savu dzimteni, jo ungāriem brīvība, demokrātija, neatkarība un Eiropa ir goda lietas. Tāpēc es saku, ka šis ziņojums ir apvainojums Ungārijai un Ungārijas tautas godam. Ungārijas lēmumus vēlētāji izsaka parlamenta vēlēšanās. Tas, ko jūs apgalvojat, ir apgalvojums, ka Ungārijas iedzīvotāji nav pietiekami spējīgi noteikt, kas ir viņu interesēs.

Jūs domājat, ka jūs zināt ungāru tautas vajadzības labāk nekā pati ungāru tauta. Tāpēc man jums ir jāsaka, ka šis ziņojums neliecina par cieņu pret Ungārijas tautu. Šis ziņojums piemēro dubultstandartus, tā ir varas ļaunprātīga izmantošana, tā pārkāpj kompetences jomu ierobežojumus, un tā pieņemšanas metode ir līguma pārkāpums.

Godājamie deputāti,

mums Ungārijā demokrātija un brīvība nav politiski, bet gan morāli jautājumi. Tagad jūs cenšaties morāli nosodīt un nolamāt valsti un tautu, pamatojoties uz savu skaitlisko vairākumu. Jūs uzņematies nopietnu atbildību, kad pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē cenšaties izslēgt tās tautu no lēmumu pieņemšanas. Jūs gatavojaties svītrot Ungāriju no tiesībām pārstāvēt savas intereses Eiropas kopienā, kuras dalībniece tā ir.

Mums ir – un arī turpmāk būs strīdi: mēs atšķirīgi domājam par Eiropas kristīgo raksturu un nāciju un nacionālo kultūru nozīmi; mēs dažādā veidā interpretējam ģimenes būtību un misiju, un mums ir diametrāli pretēji viedokļi par migrāciju. Ja mēs patiesi vēlamies vienotību daudzveidībā, tad mūsu atšķirības nedrīkst raisīt nevienas valsts stigmatizāciju vai izslēgt to no iespējas iesaistīties kopīgā lēmumu pieņemšanā. Mēs nekad nedrīkstam grimt tik zemu, lai apklusinātu tos, kuriem mēs nepiekrītam.

Godātais priekšsēdētāj,

jūs arī vēlaties izslēgt valsti, kas iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieņēma skaidrus lēmumus: 2009. gadā par mums nobalsoja vairākums ar 56% balsīm, un 2014. gadā šis vairākums bija 52 procenti.

Cienījamie deputāti, dāmas un kungi,

mēs esam veiksmīgākā partija Eiropas Parlamentā. Mūsu sociālistiskie un liberālie oponenti ir nelaimīgi mūsu panākumu dēļ, taču atriebties ungāriem par to, ka tie nebalso par viņu idejām, ir negodīgi un neeiropeiski.

Turklāt šo ziņojumu rakstījuši cilvēki, kuri pat nezina pamatfaktus. Ziņojumā ir teikts, ka nav izdevies nosūtīt delegāciju uz Ungāriju, kas nozīmē, ka jūs balsosiet bez tā, ka fakti būtu pienācīgi pārbaudīti. Ziņojumā iekļautas 37 lielas faktiskās kļūdas; attiecībā uz šiem jautājumiem vakar ikviens EP deputāts saņēma 108 lappušu dokumentu.

Godājamie deputāti,

mūsu savienība tiek saturēta kopā ar to, ka strīdi tiek atrisināti regulētā kārtībā. Arī es Ungārijas vārdā esmu panācis kompromisus un noslēdzis līgumus ar Komisiju par Plašsaziņas līdzekļu aktu, par tiesiskuma sistēmu un pat par atsevišķām detaļām Konstitūcijā.

Šajā ziņojumā nav ņemti vērā nolīgumi, kas tika noslēgti pirms vairākiem gadiem. Bet, ja jūs varat to izdarīt un neņemt vērā nolīgumus, tad kāda jēga ir panākt vienošanos ar jebkuru Eiropas iestādījumu? Tas, ko jūs darāt, ir trieciens gan Eiropas Savienībai, gan konstruktīva dialoga principam.

Godājamie deputāti,

ikvienai nācijai un dalībvalstij ir tiesības lemt par to, kā organizēt savu dzīvi savā valstī. Mēs aizstāvēsim savas robežas, un mēs paši izlemsim, ar ko mēs vēlamies sadzīvot. Mēs esam uzbūvējuši žogu un esam apturējuši simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu ienākšanu; mēs esam aizstāvējuši Ungāriju, un mēs esam aizstāvējuši Eiropu. Šodien pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē mēs redzam kopienu, kas nosoda savus robežsargus.

Godātais priekšsēdētāj,

runāsim skaidri: jūs vēlaties nosodīt Ungāriju, jo Ungārijas tauta ir nolēmusi, ka mūsu dzimtene nekļūs par imigrantu valsti. Ar pienācīgu cieņu, bet visstingrākajā ziņā es noraidu draudus, šantāžu, gānīšanu un viltus apsūdzības pret Ungāriju un Ungārijas tautu, ko veic Eiropas Parlamenta proimigrācijas spēki.

Es cieņpilni informēju jūs, ka, lai kādu lēmumu jūs pieņemtu, Ungārija būs nelokāma pret šantāžu: Ungārija turpinās aizstāvēt savas robežas, apturēt nelegālo imigrāciju un aizstāvēt savas tiesības – arī pret jums, ja tas būs nepieciešams. Mēs, ungāri, esam gatavi vēlēšanām nākamajā maijā, kad tautai beidzot būs iespēja izlemt Eiropas nākotni un tai būs iespēja atjaunot demokrātiju Eiropas politikā.

Paldies par jūsu uzmanību.

https://visegradpost.com/en/2018/09/11/viktor-orban-denounces-the-blackmail-of-the-eu-full-speech/

https://www.youtube.com/watch?time_continue=20&v=6oqhwvPj5mo

Novērtē šo rakstu:

164
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...