Iesaki rakstu: 
Katra pieredzējusi skolas (ģimnāzijas) direktore (-s) sapņo par pilnu klasi kārtīgiem un godīgiem skolēniem, kas sēž rokas salikuši uz sola, nesarunājas, stundas laikā nemētājas ar pildspalvām, nespēlē digitālās spēlītes, nesūta cits citam piedauzīgas vēstules un pareizās atbildes. Skolas direktore domā, ka datorzinības bērns apgūst klasē, fizisko sagatavotību – sporta stundā, bet veselības mācību – fizikas un bioloģijas skolotājam kaut kur kaut ko pastāstot. Visiem bērniem ir jābūt vienādiem – gan augumā, gan mācībās un sekmēs.
Visi tie bērni, kas neatbilst šim priekšstatam, tiek neuzkrītoši aizsūtīti uz attālākām skolām, lai nu nesanāk šmuce un devītās klases eksāmeni neparāda “izcilus” rezultātus. Ir pieņēmums, ka šie bērni aiziet uz tālmācības skolām. Tad nu valstij nākas vairāk maksāt tālmācības skolai, ja jau nauda seko skolēnam. Skolas direktorei vienmēr pietrūkst līdzekļu, un viņa zina – vainīga ir tālmācība.
Katra pieredzējusi skolas direktore (-s) sapņo kļūt par deputāti (-u) “Jaunās Vienotības” sarakstā, katra “Jaunās Vienotības” deputāte, kas nav pedagoģe, sapņo kļūt par izglītības un zinātnes ministri, pie kam visu laiku labāko ministri, kas skolotājiem paceļ algas.
Naudas šādai algu celšanai valsts budžetā nav, jo valdībai jāceļ Rail Baltica un jāuztur AirBaltic, jāpērk lielgabali, galu galā 21 miljonu vajag izglītības kvalitātes monitoringam. Tad nu vienīgā iespēja ir slēgt tālmācību, bet naudu atgriezt klātienes skolās.
Kaut kur Saeimas kuluāros tiek lemts tālmācību no 1. līdz 9. klasei slēgt un visus bērnus dabūt atpakaļ klasē – rokas uz galda, klausoties skolotājas stāstījumu un taisnu muguru pieceļoties, teicami atbildot sagatavoto mājasdarbu, labi nokārtot pārbaudījumus.
Latvijā tālmācībā mācās 11 000 skolēnu, no tiem 3535 apgūst pamatizglītību. Kas tālmācības skolās māca bēŗniem dažādus priekšmetus? Vairums (2/3) tālmācības skolotāju dzīvo reģionos, lielākoties mazpilsētās, kurās ir tikai viena klātienes skola, kas nevar nodrošināt pedagogam pietiekamu atalgojumu. Uz blakus novadiem izbraukāt pedagogs nespēj, jo tas būtu finansiāli neizdevīgi, nav iespējams šo braukāšanu apvienot ar klātienes skolas (pamata darbavietas) stundu grafiku. Un skolotājs māca audzēkņus tālmācībā. Iespējams, ka tieši par šiem skolotājiem neko nezina LIZDA.
Interesanti – kas tad mācās tālmācības skolās? Aptaujājot izglītojamos un viņu vecākus (vai likumiskos pārstāvjus), izrādās, ka 55% aptaujāto mobings lepnajā skolā ir bijis iemesls izvēlēties tālmācības izglītības formu. No šiem, no mobinga cietušajiem bērniem 25% uzrāda mobingu tieši no skolas administrācijas un skolotāju puses, bet 30% no klasesbiedru vai skolasbiedru puses.
15% aptaujāto izvēlējušies tālmācību, jo izglītojamais profesionālā līmenī nodarbojas ar kādu sporta veidu, bieži vien tie ir Latvijas talantīgākie basketbolisti, kas trenējas Spānijā, hokejisti – Skandināvijas valstīs, bet volejbolisti – Ziemeļāfrikā. 10% izvēlējušies tālmācību, jo vēlas apvienot mācības ar darbu. Šķiet, šie tālmācības audzēkņi ir vairākkārt palikuši uz otro gadu un ir nedaudz vecāki.
7% norāda, ka tuvākā klātienes izglītības iestādē atrodas pārāk tālu no dzīvesvietas, tādēļ izvēlējušies tālmācību. 7% tālmācības audzēkņu dzīvo ārzemēs vai uz laiku atrodas ārzemēs vecāku darba dēļ. 6% norādījuši citus iemeslus, tai skaitā – tālmācību izvēlējušies veselības stāvokļa dēļ.
Ļoti interesants aspekts ir, ka no pamatskolu audzēkņiem lielākais vairums ir 9. klases audzēkņi, pie kam 62% (tas ir, 2/3 no šiem 9. klašu audzēkņiem) ir jaunuzņemti skolēni no citām izglītības iestādēm, būsim godīgi – no tām pašām “labajām” skolām. Analizējot skolēnu mācību gaitu vēsturi, var izdarīt pavisam nejaušu secinājumu, ka no šī apjoma tikai 46% 9. klasē ir pirmo gadu. Pārējie 54% mācās 9. klasē atkārtoti – 32% otro reizi, 20% trešo reizi, un 2% devītajā klasē mācās ceturto reizi.
Nav mans uzdevums analizēt visus ieganstus, kāpēc mums ir nepieciešama tālmācība. Katrā ziņā nākamajiem rakstiem man argumentu pietiek ko rakstīt uz 9 lapaspusēm.
Maza piebilde. Likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” anotācijā tālmācības likvidēšanu 1.–9. klašu grupā pamato ar eksāmenu rezultātiem, kas kopumā ir būtiski zemāki tiem izglītojamajiem, kuri mācās tālmācības formā. Taču zemo rezultātu dati nav objektīvi, jo izglītojamie lielāko daļu no pamatizglītības programmas ir apguvuši klātienes skolās.
Vienkārši – mācās vai nemācās līdz 9. klases otrajam semestrim, tad skolas direktore un skolotāji saprot, ka eksāmenu rezultāti būs ļoti slikti, un (ar vai bez mobinga) panāk, ka bērns pāriet mācīties uz tālmācības skolu. Piebildīšu, ka pagājušajā mācību gadā no jaunuzņemtajiem klātienes skolēniem 35% bija tieši no “labajām” Rīgas skolām.
Tiesa, nav grūti valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) paskatīties, tieši no kuras skolas kurš bērns kurā laikā un datumā (piemēram, 9. klasē) ir pārgājis uz tālmācību, kā arī izdarīt secinājumus – no kuras skolas ar vai bez mobinga bērnus izspiež.
Pilnīgas sagadīšanās dēļ redakcijā uz galda mētājas izdrukas no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēžu diskusijām. Vismaz dažas šīs komisijas locekles varētu nejusties izbrīnētas, ka šīs izdrukas ar paskaidrojumiem nonāks pie 11 000 Latvijas tālākizglītības skolu audzēkņu vecākiem.
Lasot šīs deputātu sarunas un tālmācības skolu argumentāciju, man nekļuva skaidrs, kāpēc šie tālmācības skolēni ar dažu deputātu un bijušās izglītības un zinātnes ministres vēlmi tiks aizsūtīti uz mājmācību, jo atpakaļ uz skolu, kurā tika mobingoti, viņi taču neies. Un vēl – sagadīšanās pēc – tieši tāds pats skaits – 11 000 bērnu Latvijā nemācās, nestrādā un ir pazuduši no ministrijas radara. Vismaz daļa no tālmācības bērniem, pateicoties likumprojekta autoriem, ir nolemta papildināt šo “neredzamo bērnu” kohortu.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
