Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Draugi, situācija Eiropā ir sarežģīta. Mēs ar niknumu un sāpēm sekojam līdzi ukraiņu tautas varonīgajai cīņai par savu brīvību, sniedzam praktisku atbalstu ziedojot un palīdzot. Daudziem ir bažas par to, kas notiks tālāk, vai Baltijas valstis būs nākamās, vai spēsim sevi aizsargāt, vai NATO palīdzēs. Situācija mainās tik strauji, un lietas, kuras likās neiespējamas pirms mēneša, notiek mūsu acu priekšā. Mājās un darbā, soctīklos un uz ielas virmo emocijas un jautājumi.

Zemāk par mūsu darba un stratēģijas elementiem.

Pirmkārt, visa veida atbalsts Ukrainai. Starptautiskajās organizācijās sniedzam maksimālo politisko atbalstu Ukrainai, Latvija piegādā militāro ekipējumu un bruņojumu, sniedzam humāno atbalstu un palīdzam bēgļiem. Šeit liels paldies visiem līdzcilvēkiem, kas iesaistās. Ukrainas cīņa tikai sākas, tā būs ilga, tāpēc svarīgi, ka mēs savā atbalstā nepagurstam. Ir lietas, kuras šodien šķiet neiespējamas, bet jau rīt tās notiek, tāpēc turpinām strādāt, pat ja uzreiz nesanāk. Kopā ar mūsu Baltijas draugiem, Poliju, Ziemeļvalstīm, ASV, Lielbritāniju un Kanādu cenšamies mobilizēt sabiedrotos un partnerus Ukrainas atbalstam.

Otrkārt, mēs iestājamies par maksimālu ekonomisko sankciju paketes noteikšanu Krievijai un Baltkrievijai. Tas ir būtiski, lai to ekonomiskā un militārā varenība tiktu iedragāta, tādējādi mazinot tagadnes un nākotnes uzbrukuma potenciālu. Tas ir arī būtiski, lai ietekmētu sabiedrības šajās valstīs. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu valdīkļu īstenotai politikai ir cena - viņu labklājība. Daudzas efektīvas sankcijas jau ir ieviestas, bet to potenciāls ne tuvu nav izsmelts, turpinām uzstāt un strādāt uz to, lai tās būtu maksimālas, piemēram, atslēdzot visas Krievijas un Baltkrievijas bankas no SWIFT, jādomā par naftas un gāzes iegādes samazināšanu, maksimāli dažādojot piegādes no citiem gāzes un naftas piegādātājiem. Sankcijas ietekmēs globālo ekonomiku, arī mūs, bet tā ir relatīvi neliela maksa par mieru un brīvību.

Treškārt, mūsu aizsardzības un drošības stiprināšana, ieguldot gan bruņotajos spēkos un iekšlietu sistēmā. Mūsu aizsardzības pirmā līnija esam mēs paši. Aizsardzības ministrijai ir NBS attīstības plāni, kuru izpilde ir jāpaātrina. Iekšlietu sistēmā jāiegulda tikpat nopietni kā aizsardzībā, lēmumi jau pieņemti, tie dos rezultātus.

Ceturtkārt, mūsu sabiedrotie pastiprina savu klātbūtni Latvijā, tai jābūt pastāvīgai. Pie tā šobrīd strādā visi - prezidents, premjers, ārlietu un aizsardzības ministri, parlamenta kolēģi. Mēs kopā ar partneriem mācāmies no Ukrainas pieredzes, ir konkrētas lietas, kuras tiek uzlabotas pretgaisa aizsardzībā, jūras akvatorija aizsardzībā, kiberaizsardzībā. Redzam, ka jau tagad Latvijā ieradušies papildspēki no ASV un Kanādas. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir saņēmusies un kļūst par nopietnu spēlētāju arī drošības lietās. Izpratne par Kremli daudziem ir mainījusies nedēļas laikā, mēs šo paradigmas maiņu maksimāli izmantosim savas drošības stiprināšanā.

Visbeidzot par mums pašiem. Pretinieks par savu pirmo darbu un būtisku uzdevumu uzskata mūsu demoralizāciju, ir mēģinājumi apšaubīt NATO spējas, mūsu sabiedroto gatavību aizstāvēt visas NATO dalībvalstis, tostarp Latviju. Tiek sēta apzināta dezinformācija un bailes, lai paralizētu mūsu gribu palīdzēt mūsu draugiem un pretoties maigai un ne tik maigai varai. Mūsu vēsturiskā pieredze liek mums būt uzmanīgiem un bažīgiem, notikumi Ukrainā saasina bailes.

To var saprast, bet katrai paaudzei ir brīdis, kad jāsaņemas un jācīnās par lielām lietām. Pirms 100 gadiem tā bija strēlnieku cīņa 1.Pasaules karā, neatkarīgas Latvijas izveide, pirms 30 gadiem neatkarības atjaunošana. Mūsu uzdevums ir neatkarības nosargāšana. Mēs to varam, un mēs to paveiksim, mums ir profesionāli un augstas raudzes diplomāti un karavīri, mūsu cilvēku spēja kritiskos brīžos apvienoties un strādāt ir izcila, mums ir daudz sabiedroto. Svarīgi mūsu dusmas un bažas, vēlmi kalnus gāzt un logus dauzīt pārvērst pozitīvā enerģijā.

Satiekot kādu, kas ir Kremļa propagandas apdullināts, mēģinām ar cieņu un bez niknuma pārliecināt par pretējo, atceramies, ka šādi cilvēki ir visā sabiedrībā, ir latvieši, kas tic meliem un fano par Krievijas agresiju un ir krievi, kas jau šodien gatavi iet palīgā Ukrainai ne tikai vārdos, bet darbos. Bet pret tiem, kas nevēlas saprast, rīcībai jābūt stingrai, 5. kolonna netiks pieļauta.

Esam vēsturiski labākajā situācijā no drošības organizācijas viedokļa, bet situācija tik strauji mainās, ka mums ir nemitīgi jāpielāgojas un jārīkojas, neko nedrīkstam palaist garām. Eiropā jau otro reizi pēdējo 100 gadu laikā krīt dzelzs priekškars, Krievija cenšas sevi izolēt no civilizētās pasaules un atjaunot ļaunuma un melu impēriju. Atšķirībā no iepriekšējās reizes esam priekškara pareizajā pusē, bet esam arī pirmajā rindā, tas uzliek lielu atbildību un pienākumu jebkuram no mums. Pienākumu strādāt un rīkoties, un nebaidīties.

Draugi, nebūs viegli, bet beigu beigās viss būs labi!

Novērtē šo rakstu:

32
124

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...