Pret “Vienotības” vēža dzīvas ilguma pagarināšanu caur valsts prezidenta amata kompetenču pārdali
Ringolds Balodis23.03.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Krišjāņa Kariņa (“Vienotība”) vadītās valdības novērtējumu iepriekšējais valsts prezidents Egils Levits deva augstu. Nepamatoti augstu - “8” balles vai “ļoti labu”. Man personīgi nav šaubu, ka “8” balles lielā mērā cieši saistītas ar abu draudzīgām jaunības dienu attiecībām, tuviem ideoloģiskiem uzskatiem un vēl pateicības par valsts prezidenta amata iegūšanu dēļ.
Šaubos, ka Egila Levita uzskatu kaut nedaudz varēja pasliktināt, piemēram, Valsts kontroles atzinums par Kariņa izšķērdību lidojumos ar privātajām lidmašīnām vai secinājumi, ka Rail Baltica no valdības puses netika pienācīgi uzraudzīta. Kā tur savulaik viens ASV prezidents par kādu no Latīņamerikas diktatoriem teica? - “Nu skaidrs, ka maita, bet savējais maita!”. Te ir mats matā tas pats.
Tagad ir cits valsts prezidents, bet situācija izvēršas līdzīga. Jā, esošais salīdzinājumā ar to iepriekšējo makten aktīvāks, sabiedriskāks un atraktīvāks, taču vai mēs varam runāt par to, ka būtu kaut cik mainījusies Latvijas valsts galvas loma reālajos politiskajos procesos? Es te nedomāju tiesību teoriju, kur valsts prezidentam tiek piedēvēta skaistā arbitra loma valsts varas dalīšanas mehānismā uc. Atstāsim to Juridiskās fakultātes studentiem.
Runāju par to lomu, ko šajā amatā saredz tie, kas ievēlē konkrēto personu šai augstajā valsts prezidenta amatā. Un tie, kā zināt, nav vienkāršā tauta - mēs. Tie ir Saeimas deputāti, kas ievēl valsts prezidentu, un viņu pamatdomu var izteikt vienkāršos novēlējumos jeb priekšrakstos - “sēdi pilī, baudi dzīvi, gaidi lielo valsts prezidenta pensiju un, galvenais, netraucē koalīcijai strādāt”…
Levitam pielipa apzīmējums “koalīcijas prezidents”, bet kā varam nosaukt Edgaru Rinkēviču? Šobrīd, kad Evikas Siliņas (“Vienotība”) valdība ir antirekordiste socioloģiskās aptaujās un pēc vairuma viedokļa ir “sliktākā valdība Latvijas vēsturē”, kā valdību vērtē esošais valsts prezidents Edgars Rinkēvičs? Jo, ja viņš vērtē šo valdību, gluži tāpat kā Levits iepriekšējo, tad tas nozīmē, ka viņš nav ne politiski neitrāls, ne arī objektīvs. Ja savukārt Rinkēvičs Siliņas valdību vērtē visai negatīvi, tad atkal jautājums, kāpēc viņš neko nedara šai sakarā? Nopietna kritika nav dzirdēta…
Izskatās, ka Rinkēvičs atbalsta savu ikgadējo partijas cīņubiedri un vispār “Vienotību”, kā politisku spēku, kuram vien jānogaida, jāpamelojas un gan jau beigu beigās viss atkal būs labi. Ja tā, tad neredzu, kāpēc valsts prezidentam būtu jādod tiesības izvirzīt Latvijas Bankas vadītāju, valsts kontrolieri un tiesībsargu? Ja savukārt viņš ir patiešām neitrāls “arbitrs”, tad man nav nekas pretī, ja valsts prezidentam dotu tiesības izvirzīt arī ģenerālprokuroru un SAB vadītāju Saeimas apstiprinājumam.
Jūs pārmetīsiet, ka uz amatu nevar lūkoties subjektīvi, vadoties no personām, kas tos ieņem? Muļķības! Var un vajag, jo tas jau ir tas “lakmusa papīrītis” – tests, kas ļauj noteikt, kādas sekas var būt vienai vai otrai pilnvaru izmaiņai. Esmu pret “Vienotības” vēža dzīvas ilguma pagarināšanu caur valsts prezidenta amata kompetenču pārdali.
Un vispār es esmu par tautas vēlētu prezidentu, kas būtu atkarīgs no tautas, ieklausītos tautā un dzenātu Saeimu un valdību. Politiskā elite ir Satversmi padarījusi par “svēto govi”, kas kalpo tikai valdošai kliķei, un valsts prezidenta institūts ir kļuvis par labi apmaksātu politisko pensionāru klubu! Tas bezjēdzīgi gan no loģikas, gan demokrātijas viedokļa. Tas ir strupceļš jeb tautas valodā - tupiks!
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
