Pret “Vienotības” vēža dzīvas ilguma pagarināšanu caur valsts prezidenta amata kompetenču pārdali
Ringolds Balodis23.03.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Krišjāņa Kariņa (“Vienotība”) vadītās valdības novērtējumu iepriekšējais valsts prezidents Egils Levits deva augstu. Nepamatoti augstu - “8” balles vai “ļoti labu”. Man personīgi nav šaubu, ka “8” balles lielā mērā cieši saistītas ar abu draudzīgām jaunības dienu attiecībām, tuviem ideoloģiskiem uzskatiem un vēl pateicības par valsts prezidenta amata iegūšanu dēļ.
Šaubos, ka Egila Levita uzskatu kaut nedaudz varēja pasliktināt, piemēram, Valsts kontroles atzinums par Kariņa izšķērdību lidojumos ar privātajām lidmašīnām vai secinājumi, ka Rail Baltica no valdības puses netika pienācīgi uzraudzīta. Kā tur savulaik viens ASV prezidents par kādu no Latīņamerikas diktatoriem teica? - “Nu skaidrs, ka maita, bet savējais maita!”. Te ir mats matā tas pats.
Tagad ir cits valsts prezidents, bet situācija izvēršas līdzīga. Jā, esošais salīdzinājumā ar to iepriekšējo makten aktīvāks, sabiedriskāks un atraktīvāks, taču vai mēs varam runāt par to, ka būtu kaut cik mainījusies Latvijas valsts galvas loma reālajos politiskajos procesos? Es te nedomāju tiesību teoriju, kur valsts prezidentam tiek piedēvēta skaistā arbitra loma valsts varas dalīšanas mehānismā uc. Atstāsim to Juridiskās fakultātes studentiem.
Runāju par to lomu, ko šajā amatā saredz tie, kas ievēlē konkrēto personu šai augstajā valsts prezidenta amatā. Un tie, kā zināt, nav vienkāršā tauta - mēs. Tie ir Saeimas deputāti, kas ievēl valsts prezidentu, un viņu pamatdomu var izteikt vienkāršos novēlējumos jeb priekšrakstos - “sēdi pilī, baudi dzīvi, gaidi lielo valsts prezidenta pensiju un, galvenais, netraucē koalīcijai strādāt”…
Levitam pielipa apzīmējums “koalīcijas prezidents”, bet kā varam nosaukt Edgaru Rinkēviču? Šobrīd, kad Evikas Siliņas (“Vienotība”) valdība ir antirekordiste socioloģiskās aptaujās un pēc vairuma viedokļa ir “sliktākā valdība Latvijas vēsturē”, kā valdību vērtē esošais valsts prezidents Edgars Rinkēvičs? Jo, ja viņš vērtē šo valdību, gluži tāpat kā Levits iepriekšējo, tad tas nozīmē, ka viņš nav ne politiski neitrāls, ne arī objektīvs. Ja savukārt Rinkēvičs Siliņas valdību vērtē visai negatīvi, tad atkal jautājums, kāpēc viņš neko nedara šai sakarā? Nopietna kritika nav dzirdēta…
Izskatās, ka Rinkēvičs atbalsta savu ikgadējo partijas cīņubiedri un vispār “Vienotību”, kā politisku spēku, kuram vien jānogaida, jāpamelojas un gan jau beigu beigās viss atkal būs labi. Ja tā, tad neredzu, kāpēc valsts prezidentam būtu jādod tiesības izvirzīt Latvijas Bankas vadītāju, valsts kontrolieri un tiesībsargu? Ja savukārt viņš ir patiešām neitrāls “arbitrs”, tad man nav nekas pretī, ja valsts prezidentam dotu tiesības izvirzīt arī ģenerālprokuroru un SAB vadītāju Saeimas apstiprinājumam.
Jūs pārmetīsiet, ka uz amatu nevar lūkoties subjektīvi, vadoties no personām, kas tos ieņem? Muļķības! Var un vajag, jo tas jau ir tas “lakmusa papīrītis” – tests, kas ļauj noteikt, kādas sekas var būt vienai vai otrai pilnvaru izmaiņai. Esmu pret “Vienotības” vēža dzīvas ilguma pagarināšanu caur valsts prezidenta amata kompetenču pārdali.
Un vispār es esmu par tautas vēlētu prezidentu, kas būtu atkarīgs no tautas, ieklausītos tautā un dzenātu Saeimu un valdību. Politiskā elite ir Satversmi padarījusi par “svēto govi”, kas kalpo tikai valdošai kliķei, un valsts prezidenta institūts ir kļuvis par labi apmaksātu politisko pensionāru klubu! Tas bezjēdzīgi gan no loģikas, gan demokrātijas viedokļa. Tas ir strupceļš jeb tautas valodā - tupiks!
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
