Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji žurnāla Ir izdevēja - AS Cits medijs valdes locekles Nellijas Tjarves publiskajiem apgalvojumiem, kas šonedēļ izskanēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, patiesībā uzņēmums un tā vadība jau septiņus gadus ne tikai cenšas publiski nerunāt par savu sarežģīto akciju sadalījumu, bet arī slēpj to, kuri ir tā lielākie balsstiesīgie akcionāri un līdz ar to kontrolē uzņēmumu un tā darbu.

Lai viestu skaidrību šajā publiskajā maldināšanā un demagoģijā, ar ko saistībā ar savu īpašnieku struktūru regulāri nodarbojas Ir izdevēji, Pietiek šodien reizē ar Tjarves izteikumu audioierakstu publicē ne tikai to, ko pats Ir sauc par pilnu uzņēmuma akcionāru sarakstu, bet arī AS Cits medijs statūtus un dibināšanas dokumentus, kuri apliecina, ka jau kopš uzņēmuma dibināšanas 2010. gadā tā lielākie akcionāri un to patiesā ietekme tiek rūpīgi slēpti. Tāpat saīsinātā versijā publicējam arī pirms vairākiem gadiem tapušu Neatkarīgās Rīta Avīzes rakstu, kurā detalizēti aprakstīts – kāda tieši ir Ir izdevēja akcionāru struktūra un ar kādiem paņēmieniem tajā tiek nodrošināta joprojām slēpto nozīmīgāko akcionāru kontrole pār uzņēmumu.

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Ir noteicošie akcionāri slēpjas aiz hierarhiskas struktūras

„Latvijas Televīzijas raidījumā 100. panta preses klubs 11. janvārī žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele apgalvoja, ka šā medija īpašnieku struktūra ir visatklātākā Latvijā, jo īpašnieku vārdi ir publicēti žurnāla mājaslapā.

Tomēr, salīdzinot mājaslapā publicēto ar Uzņēmumu reģistra dokumentiem par Ir īpašnieka – akciju sabiedrības Cits medijs – akcionāriem un akciju sadalījumu, nācās rūgti vilties.

Ir interneta mājaslapā publiskotie īpašnieku uzvārdi nerada skaidrību par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem īpašniekiem. Tie paslēpti aiz sarežģītas akciju hierarhijas. (..)

Kā zināms, Latvijas likumdošana nosaka, ka akciju sabiedrībām akciju īpašnieki Uzņēmumu reģistrā nav jānorāda. Tādējādi akciju sabiedrību īpašniekus iespējams noskaidrot tikai pašā akciju sabiedrībā.

Šai ziņā izņēmums nav arī a/s Cits medijs. Uzņēmuma reģistra dokumentos nav atrodams neviens oficiāls apliecinājums par akciju patiesajiem īpašniekiem vai turētājiem.

Savukārt a/s Cits medijs statūtos noteikta akcionāru daudzpakāpju hierarhiska struktūra, kāda Latvijā līdz šim nav redzēta un sadala akcionārus vairākās kastās ar atšķirīgām tiesībām.

Proti, a/s Cits medijs akcionāri dalās «A klases akcionāros», «B klases akcionāros», «Priekšrocību akcionāros» un «Personāla akciju» turētājos. Turklāt vēl ir arī «Konvertējamais obligacionārs» – t.i., «persona, kuras īpašumā vai turējumā atrodas Sabiedrības emitēta Konvertējamā obligācija», kā arī vienkāršās obligācijas turētājs.

No statūtiem izriet, ka augstākais svars ir «A klases» akcijām, kuru nominālvērtība ir 1 lats [raksts tapis vēl pirms eiro ieviešanas; nu jau Cita medija akciju kapitāls ir konvertēts eiro], kas dod tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām pilnsapulcē. Viss tas pats attiecas arī uz «B klases» akcijām.

Taču lēmumu pieņemšanā pilnsapulcē «A klases» akcijām ir lielāks svars. Statūtos teikts: «Par visiem jautājumiem Sabiedrības akcionāru pilnsapulce lēmumus pieņem tikai tad, ja «par» attiecīgā lēmuma pieņemšanu nodotas ne mazāk kā 75% no visu balsstiesīgo akcionāru balsīm un ne mazāk par 75% no «A klases» akcionāru balsīm.»

Turklāt «A klases» akcijām paredzēta īpaša procedūra, kas tās aizsargā no nonākšanas sabiedrībai nevēlamu personu rokās. Pilnsapulce «A klases» akcijas var aizliegt pārdot

«B klases» akciju turētājam un pat «A klases» akciju turētājam, ja tas zaudējis pārējo akcionāru uzticību.

Būtiski ir tas, ka «Priekšrocību akciju» īpašniekiem nav balsstiesību pilnsapulcē. Cita medija pamatkapitāls – 194 534 lati – sastāv no 9800 «A klases» akcijām, kas ir 5% no kopējā pamatkapitāla; 30 787

«B klases» akcijām, kas ir nepilni 16% no pamatkapitāla; un 153 947 «Priekšrocību akcijām» bez balsstiesībām, kas ir 79% no pamatkapitāla.

No iepriekšminētā izriet, ka uzņēmumā visu nosaka 5% akciju īpašnieks (vai īpašnieki), kurš (kuri) ir patiesais žurnāla Ir saimnieks un kurš nekur nav norādīts. Turpretī vispār bez jebkādas iespējas ietekmēt lēmumus ir absolūtā akciju vairākuma īpašnieki.

«Priekšrocību akcijas» obligāti jāpērk visiem tiem, kuri iekārojuši «B klases» akcijas – pie vienas «B klases» akcijas jāpiepērk klāt 5 priekšrocības akcijas.

«Personāla akcijas» tiek piešķirtas tikai valdes locekļiem un akciju sabiedrības darbiniekiem, un tās tiek laistas klajā tikai tad, ja gada tīrā peļņa ir vismaz 50 000 latu. Šāda situācija nav iestājusies.

Ir mājaslapā kā īpašnieki publiskotas 27 personas bez jebkādām norādēm, kuram pieder «A» vai «B» klases, vai tikai «Priekšrocību» akcijas. Proti, no publiskotās informācijas netop skaidrs, kuram šajā īpašnieku hierarhijā pieder augstākā, lemjošā vara. (..)

2010. gada aprīlī, atklājot žurnālu Ir, P. Raudseps paziņoja, ka lēmums atklāt vai slēpt savu ieguldījumu sabiedrībā esot katra akcionāra personīgs lēmums. Viņš pats esot ieguldījis aptuveni 13% no kopējā ieguldījuma, kas uz to brīdi bija aptuveni 17 000 latu. «Nevienam akcionāram nav izteikts akciju vairākums. Viens ir ieguldījis vairāk, cits mazāk, bet par lielāko akcionāru nevar nosaukt nevienu,» tolaik skaidrojis P. Raudseps. Uzņēmuma statūti nepārprotami rāda, ka 5% akciju turētājs (turētāji) ir nesalīdzināmi «vienlīdzīgāks»(i) par pārējiem.”

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

(Lejuplādēt)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...