Pretēji publiskajiem apgalvojumiem žurnāla "Ir" izdevējs jau septiņus gadus slēpj savus saimniekus un kontrolētājus
PIETIEK27.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji žurnāla Ir izdevēja - AS Cits medijs valdes locekles Nellijas Tjarves publiskajiem apgalvojumiem, kas šonedēļ izskanēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, patiesībā uzņēmums un tā vadība jau septiņus gadus ne tikai cenšas publiski nerunāt par savu sarežģīto akciju sadalījumu, bet arī slēpj to, kuri ir tā lielākie balsstiesīgie akcionāri un līdz ar to kontrolē uzņēmumu un tā darbu.
Lai viestu skaidrību šajā publiskajā maldināšanā un demagoģijā, ar ko saistībā ar savu īpašnieku struktūru regulāri nodarbojas Ir izdevēji, Pietiek šodien reizē ar Tjarves izteikumu audioierakstu publicē ne tikai to, ko pats Ir sauc par pilnu uzņēmuma akcionāru sarakstu, bet arī AS Cits medijs statūtus un dibināšanas dokumentus, kuri apliecina, ka jau kopš uzņēmuma dibināšanas 2010. gadā tā lielākie akcionāri un to patiesā ietekme tiek rūpīgi slēpti. Tāpat saīsinātā versijā publicējam arī pirms vairākiem gadiem tapušu Neatkarīgās Rīta Avīzes rakstu, kurā detalizēti aprakstīts – kāda tieši ir Ir izdevēja akcionāru struktūra un ar kādiem paņēmieniem tajā tiek nodrošināta joprojām slēpto nozīmīgāko akcionāru kontrole pār uzņēmumu.
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Ir noteicošie akcionāri slēpjas aiz hierarhiskas struktūras
„Latvijas Televīzijas raidījumā 100. panta preses klubs 11. janvārī žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele apgalvoja, ka šā medija īpašnieku struktūra ir visatklātākā Latvijā, jo īpašnieku vārdi ir publicēti žurnāla mājaslapā.
Tomēr, salīdzinot mājaslapā publicēto ar Uzņēmumu reģistra dokumentiem par Ir īpašnieka – akciju sabiedrības Cits medijs – akcionāriem un akciju sadalījumu, nācās rūgti vilties.
Ir interneta mājaslapā publiskotie īpašnieku uzvārdi nerada skaidrību par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem īpašniekiem. Tie paslēpti aiz sarežģītas akciju hierarhijas. (..)
Kā zināms, Latvijas likumdošana nosaka, ka akciju sabiedrībām akciju īpašnieki Uzņēmumu reģistrā nav jānorāda. Tādējādi akciju sabiedrību īpašniekus iespējams noskaidrot tikai pašā akciju sabiedrībā.
Šai ziņā izņēmums nav arī a/s Cits medijs. Uzņēmuma reģistra dokumentos nav atrodams neviens oficiāls apliecinājums par akciju patiesajiem īpašniekiem vai turētājiem.
Savukārt a/s Cits medijs statūtos noteikta akcionāru daudzpakāpju hierarhiska struktūra, kāda Latvijā līdz šim nav redzēta un sadala akcionārus vairākās kastās ar atšķirīgām tiesībām.
Proti, a/s Cits medijs akcionāri dalās «A klases akcionāros», «B klases akcionāros», «Priekšrocību akcionāros» un «Personāla akciju» turētājos. Turklāt vēl ir arī «Konvertējamais obligacionārs» – t.i., «persona, kuras īpašumā vai turējumā atrodas Sabiedrības emitēta Konvertējamā obligācija», kā arī vienkāršās obligācijas turētājs.
No statūtiem izriet, ka augstākais svars ir «A klases» akcijām, kuru nominālvērtība ir 1 lats [raksts tapis vēl pirms eiro ieviešanas; nu jau Cita medija akciju kapitāls ir konvertēts eiro], kas dod tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām pilnsapulcē. Viss tas pats attiecas arī uz «B klases» akcijām.
Taču lēmumu pieņemšanā pilnsapulcē «A klases» akcijām ir lielāks svars. Statūtos teikts: «Par visiem jautājumiem Sabiedrības akcionāru pilnsapulce lēmumus pieņem tikai tad, ja «par» attiecīgā lēmuma pieņemšanu nodotas ne mazāk kā 75% no visu balsstiesīgo akcionāru balsīm un ne mazāk par 75% no «A klases» akcionāru balsīm.»
Turklāt «A klases» akcijām paredzēta īpaša procedūra, kas tās aizsargā no nonākšanas sabiedrībai nevēlamu personu rokās. Pilnsapulce «A klases» akcijas var aizliegt pārdot
«B klases» akciju turētājam un pat «A klases» akciju turētājam, ja tas zaudējis pārējo akcionāru uzticību.
Būtiski ir tas, ka «Priekšrocību akciju» īpašniekiem nav balsstiesību pilnsapulcē. Cita medija pamatkapitāls – 194 534 lati – sastāv no 9800 «A klases» akcijām, kas ir 5% no kopējā pamatkapitāla; 30 787
«B klases» akcijām, kas ir nepilni 16% no pamatkapitāla; un 153 947 «Priekšrocību akcijām» bez balsstiesībām, kas ir 79% no pamatkapitāla.
No iepriekšminētā izriet, ka uzņēmumā visu nosaka 5% akciju īpašnieks (vai īpašnieki), kurš (kuri) ir patiesais žurnāla Ir saimnieks un kurš nekur nav norādīts. Turpretī vispār bez jebkādas iespējas ietekmēt lēmumus ir absolūtā akciju vairākuma īpašnieki.
«Priekšrocību akcijas» obligāti jāpērk visiem tiem, kuri iekārojuši «B klases» akcijas – pie vienas «B klases» akcijas jāpiepērk klāt 5 priekšrocības akcijas.
«Personāla akcijas» tiek piešķirtas tikai valdes locekļiem un akciju sabiedrības darbiniekiem, un tās tiek laistas klajā tikai tad, ja gada tīrā peļņa ir vismaz 50 000 latu. Šāda situācija nav iestājusies.
Ir mājaslapā kā īpašnieki publiskotas 27 personas bez jebkādām norādēm, kuram pieder «A» vai «B» klases, vai tikai «Priekšrocību» akcijas. Proti, no publiskotās informācijas netop skaidrs, kuram šajā īpašnieku hierarhijā pieder augstākā, lemjošā vara. (..)
2010. gada aprīlī, atklājot žurnālu Ir, P. Raudseps paziņoja, ka lēmums atklāt vai slēpt savu ieguldījumu sabiedrībā esot katra akcionāra personīgs lēmums. Viņš pats esot ieguldījis aptuveni 13% no kopējā ieguldījuma, kas uz to brīdi bija aptuveni 17 000 latu. «Nevienam akcionāram nav izteikts akciju vairākums. Viens ir ieguldījis vairāk, cits mazāk, bet par lielāko akcionāru nevar nosaukt nevienu,» tolaik skaidrojis P. Raudseps. Uzņēmuma statūti nepārprotami rāda, ka 5% akciju turētājs (turētāji) ir nesalīdzināmi «vienlīdzīgāks»(i) par pārējiem.”
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
