Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bija plānots, ka 2019.gada 23.maijā Ministru kabinetā tiks iesniegts ziņojums par Nacionālo koncertzāli un izvērtējums par potenciālajām tās atrašanās vietām. Tomēr tas netiks darīts un ir pagarināts ziņojuma iesniegšanas termiņš, jo ir parādījies privāts investors, kurš rosina koncertzāli celt Andrejostā.Izrādās, ka zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai piedāvājuši projekta "Riga Port City" pārstāvji - SIA "Privāto aktīvu pārvalde".

Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, uzņēmums "Privāto aktīvu pārvalde" dibināts 2001. gadā un pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem". Savukārt "Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei. Opā, nezinu, kā šķiet citiem, bet man – ja tuvumā ir Šķēle, tad skaidrs, kurš no šī visa varētu iegūt. Turklāt ar savu parādīšanos vien licis jau valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu.

Līdz šim Kultūras ministrija izvērtēja deviņas vietas, kur koncertzāle varētu tikt būvēta, kā līderi izvirzot AB dambi, kur taptu 2006. gadā starptautiskajā koncertzāles metu konkursā uzvarējušais arhitekta Anda Sīļa projekts. Kopumā projekta izmaksas tiek lēstas ap 118 miljoniem eiro, bet koncertzāle varētu būt apmeklētājiem pieejama pēc aptuveni 12 gadiem. Šādai versijai savu atbalstu jau izteikusi Nacionālā Arhitektu padome, Latvijas Arhitektu savienība, kā arī liela daļa Latvijas akadēmiskās mūzikas vides viedokļu līderu.1

Jāatzīmē, ka Kultūras ministrija un Rīgas dome kā reālāko vietu Nacionālās koncertzāles būvniecībai uzskata AB dambi.2 Tik saskanīgi Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK un partijas „Saskaņa” (te arī ieskaitāma partija „Gods kalpot Rīgai”) pārstāvju viedoklis nekad nav dzirdēts un šķiet, maigi sakot, pārsteidzošs.

Vai tik tiešām visi tā stāv un krīt par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja un tas ir visekonomiskākais un loģiskākais risinājums, vai tomēr situācija nav tik viennozīmīga?

Protams, ka arī man ir savs viedoklis par koncertzāles būvniecību uz AB dambja, tiesa, vairāk pamatots uz praktisko skatījumu. Tas būtu, koncertzāle nefunkcionē pati no sevis. Tur jāpieved aparatūra un citas ikdienā lietojamas lietas. Arī darbiniekiem kaut kā darbā jānokļūst. Kur tur izvietot automašīnas – zinot vietu dabā, ne mazākās nojautas.

Labi, darbiniekiem varam pateikt, brauc uz darbu ar sabiedrisko, vai domā pats, kā citādāk nokļūt darbā. Bet kā ar koncertzāles apmeklētājiem? Kā viņi tur nokļūs? Ar sabiedrisko – varētu, bet tad es negribu pārvietoties pāri Akmens tiltam dienā, kad koncertzālē notiks koncerti. Domāju, ka tieši tāpat domā lielākais vairums iedzīvotāju.

Tālāk: nedod, dies, notiek kāda ķibele. Piekļuve tur tad būtu tikai pa vienu ceļu. Ja vēl paņemam pūļa faktoru ekstremālās situācijās – bojāgājušie no sabradāšanas pūlī garantēti. Interesants būtu skats, kuru nevēlos piedzīvot – pa vienu ceļu cilvēku pūļi cenšas doties no, bet glābēji - uz koncertzāli. Vēl viens aspekts – to dambi vajadzēs tak paplašināt un nostiprināt. Tas vien jau izmaksas sadārdzinās.

Labi, tas mans, nespeciālista, viedoklis, bet ko saka speciālisti? Nekas cits neatliek kā pārskatīt dažādus rakstus par šo jautājumu. Daudz nebija jāmeklē.

Vairāki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRAA) vadošie mācībspēki nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā kritizē Kultūras ministrijas (KM) izvēlēto nacionālās koncertzāles atrašanās vietu uz AB dambja.3 Ar atklātajām vēstulēm var iepazīties šeit:https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_atklata_vestule_lraa_3b.pdf un šeit: https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-vadosie-arhitekturas-macibspeki-atklata-vestule-valdibai-kritize-kulturas-ministrijas-izveleto-koncertzales-atrasanas-vietu.

Papildus izrādās, ka ne tikai par vietu, bet arī par izpildījumu ir izskanējusi kritika. Proti, lai skaidri definētu Nacionālās koncertzāles telpu pielietojumu, nepieciešams pārdomāt tās tehniskos parametrus, jo multifunkcionāla zāle ar mazāk nekā 2000 sēdvietām ir lieka, diskusijā par koncertzāles iespējamajām atrašanās vietām galvaspilsētā sacīja SIA "SGS Sistēmas" valdes loceklis Normunds Eilands.4

Koncertzāle ar mazāk nekā 2000 vietām neizklausās īsti nopietni, īpaši, ja, piemēram, „Liepājas dzintara” un „Gora” lielajā zālē ir 1000 sēdvietas. Ja jau koncertzāles atbalstītāji uzskata, ka koncertzāle ļoti nepieciešama, bet vienlaikus prognozē, ka vairāk par 2000 skatītāju nebūs, vai tad nesanāk, ka nu nav pārāk liels pieprasījums.

Tiesa, pašlaik arēnā „Rīga” notiekošie koncerti un apmeklētāju skaits liecina par pretējo. Jebšu – pat izteiktiem lobētājiem ir skaidrs, ka lielāku celtni uz AB dambja uzcelt nevar, tamdēļ arī noteica, ka būs tikai 2000 sēdvietas.

Labi, īsais rezumē – vadoši arhitekti pasaka, ka vieta nav pareiza, viedoklis, ka tas, ko plānojam celt, vispār nav pārdomāts un neder, netiek ņemts vērā, bet rullējam tālāk. Tamdēļ nāk prātā jautājums, kā ar izmaksām?

Koncertzāles celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 90 miljonus eiro. To aprēķinājuši Vācijas speciālisti, spriežot pēc būvniecības izmaksām savā valstī. Pati koncertzāles ēka varētu izmaksāt aptuveni 56 miljonus eiro, Trijādības ielas tilts – aptuveni piecus miljonus eiro, bet gājēju tilts uz a/s „Swedbank” ēku (tā saukto Saules akmeni) – aptuveni miljonu eiro.

Ir gan viena būtiska nianse – pagaidām nav precīzi zināmas AB dambja rekonstrukcijas izmaksas.5 Jāatzīmē, ka šīs bija 2006.gada izmaksas, tātad kādu laiciņu atpakaļ. Savukārt tagad aptuvenā summa, kas būtu nepieciešama būvniecībai un pārējām izmaksām, tiek lēsta ap 118 miljoniem eiro. Tiesa, zinot nacionālās īpatnības, iepriekš minētā summa noteikti realitātē palielinātos, turklāt būtiski.

Saprotams, ka salīdzinot, kā paaugstinājušās dažādas izmaksas no 2006.gada, šobrīd summai ir jābūt lielākai, BET vai starpībai ir jābūt tik lielai? Varbūt starpību veido tas, ka 2006.gadā izmaksas aprēķināja Vācijas speciālisti, bet šībrīža – mūsējie?

Neslēpšu, Latvijā ir vērojama tendence kaut ko sadārdzināt. Ja jau sadārdzināt, tad kādam vai kādiem tas ir izdevīgi.

Pētot šo jautājumu, uzdūros vecākiem plašsaziņas līdzekļu rakstiem, un nākas vien secināt, ka izmaksas koncertzāles celtniecībai uz AB dambja jau ir bijušas, proti, 2008.gadā bija noslēgts līgums ar biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi. Līgums bija par 6,77 miljonus latu bez pievienotās vērtības nodokļa.6 Paskatot Lursoft datos redzams, ka SIA “AB.SZK” viens no valdes locekļiem ir Sīlis Andis, viņš arī dalībnieks ar vislielāko daļu.

No 2005. līdz 2009.gada Andis Sīlis bija arī cieši saistīts ar Latvijas Arhitektu savienību. Tādējādi nav pārsteigums, ka Latvijas Arhitektu savienība atbalsta būvniecību uz AB dambja.

Tomēr - kā skaidrot šoreiz tik netipisko RD un Kultūras ministrijas saskanīgo dziedājumu. Atgādinot, kā RD vada partija „Saskaņa” un GKR, bet Kultūras ministriju - Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK. Līdz šim šie politiskie spēki visu laiku bija izteiktās pretējās pozīcijās neatkarīgi no tā, kāds jautājums tika skatīts.

Sen zināms, ka jebkurš izņēmums no vispārēji ierastā rada daudz jautājumus. Tā arī šoreiz.

Domāju, ka laiks noteikti parādīs, vai dueta dziedājums saistīts ar kādām cilvēciskām un personīgām simpātijām starp viena vai otra politiskā spēka politiķiem vai šoreiz vienkārši sakrita materiālās intereses. Ideoloģija ir viena lieta, bet naudiņa patīk visiem.

Laiks rādīs. Galvenais, tagad piefiksējam šo faktu, un pēc kāda laiciņa viss nostāsies savās vietās. Maskas krīt agri vai vēlu, bet krīt.

P.S. Kādēļ tieši pašreiz ir uzradies privātais investors Šķēles veidolā? Vai ir sapratis, ka Andrejostas infrastruktūras sakārtošana ir jāveic sadarbībā ar KM un RD, lai pēcāk varētu attīstīt savas ekskluzīvo dzīvokļu celtniecības ieceres? Kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem? Tāpat arī galvenā AB dambja lobiste Dace Melbārde ir izkarojusi sev siltu vietiņu EP, kur no Briseles plašumiem varēs aktīvi tālāk lobēt! Interesanti, vai arī nākamais NA KM vadītājs turpinās Daces iesākto?

1https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/nacionalo-koncertzali-varetu-ari-buvet-andrejosta-uzradies-privatais-investors.d?id=51120577

2https://www.tvnet.lv/6559762/par-piemerotako-nacionalas-koncertzales-buvniecibas-vietu-tomer-uzskata-ab-dambi

3https://jauns.lv/raksts/zinas/331743-arhitekturas-specialisti-kritize-ieceri-nacionalo-koncertzali-buvet-uz-ab-dambja

4https://www.tvnet.lv/6568453/diskusija-par-nacionalo-koncertzali-eksperti-aicina-pardomat-tas-telpu-pielietojamibu

5https://www.tvnet.lv/4774662/koncertzali-buves-uz-saubiga-ab-dambja

6https://www.tvnet.lv/5636283/izbeigts-ligums-par-rigas-koncertzales-buvprojekta-izstradi

Novērtē šo rakstu:

40
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...