Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bija plānots, ka 2019.gada 23.maijā Ministru kabinetā tiks iesniegts ziņojums par Nacionālo koncertzāli un izvērtējums par potenciālajām tās atrašanās vietām. Tomēr tas netiks darīts un ir pagarināts ziņojuma iesniegšanas termiņš, jo ir parādījies privāts investors, kurš rosina koncertzāli celt Andrejostā.Izrādās, ka zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai piedāvājuši projekta "Riga Port City" pārstāvji - SIA "Privāto aktīvu pārvalde".

Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, uzņēmums "Privāto aktīvu pārvalde" dibināts 2001. gadā un pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem". Savukārt "Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei. Opā, nezinu, kā šķiet citiem, bet man – ja tuvumā ir Šķēle, tad skaidrs, kurš no šī visa varētu iegūt. Turklāt ar savu parādīšanos vien licis jau valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu.

Līdz šim Kultūras ministrija izvērtēja deviņas vietas, kur koncertzāle varētu tikt būvēta, kā līderi izvirzot AB dambi, kur taptu 2006. gadā starptautiskajā koncertzāles metu konkursā uzvarējušais arhitekta Anda Sīļa projekts. Kopumā projekta izmaksas tiek lēstas ap 118 miljoniem eiro, bet koncertzāle varētu būt apmeklētājiem pieejama pēc aptuveni 12 gadiem. Šādai versijai savu atbalstu jau izteikusi Nacionālā Arhitektu padome, Latvijas Arhitektu savienība, kā arī liela daļa Latvijas akadēmiskās mūzikas vides viedokļu līderu.1

Jāatzīmē, ka Kultūras ministrija un Rīgas dome kā reālāko vietu Nacionālās koncertzāles būvniecībai uzskata AB dambi.2 Tik saskanīgi Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK un partijas „Saskaņa” (te arī ieskaitāma partija „Gods kalpot Rīgai”) pārstāvju viedoklis nekad nav dzirdēts un šķiet, maigi sakot, pārsteidzošs.

Vai tik tiešām visi tā stāv un krīt par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja un tas ir visekonomiskākais un loģiskākais risinājums, vai tomēr situācija nav tik viennozīmīga?

Protams, ka arī man ir savs viedoklis par koncertzāles būvniecību uz AB dambja, tiesa, vairāk pamatots uz praktisko skatījumu. Tas būtu, koncertzāle nefunkcionē pati no sevis. Tur jāpieved aparatūra un citas ikdienā lietojamas lietas. Arī darbiniekiem kaut kā darbā jānokļūst. Kur tur izvietot automašīnas – zinot vietu dabā, ne mazākās nojautas.

Labi, darbiniekiem varam pateikt, brauc uz darbu ar sabiedrisko, vai domā pats, kā citādāk nokļūt darbā. Bet kā ar koncertzāles apmeklētājiem? Kā viņi tur nokļūs? Ar sabiedrisko – varētu, bet tad es negribu pārvietoties pāri Akmens tiltam dienā, kad koncertzālē notiks koncerti. Domāju, ka tieši tāpat domā lielākais vairums iedzīvotāju.

Tālāk: nedod, dies, notiek kāda ķibele. Piekļuve tur tad būtu tikai pa vienu ceļu. Ja vēl paņemam pūļa faktoru ekstremālās situācijās – bojāgājušie no sabradāšanas pūlī garantēti. Interesants būtu skats, kuru nevēlos piedzīvot – pa vienu ceļu cilvēku pūļi cenšas doties no, bet glābēji - uz koncertzāli. Vēl viens aspekts – to dambi vajadzēs tak paplašināt un nostiprināt. Tas vien jau izmaksas sadārdzinās.

Labi, tas mans, nespeciālista, viedoklis, bet ko saka speciālisti? Nekas cits neatliek kā pārskatīt dažādus rakstus par šo jautājumu. Daudz nebija jāmeklē.

Vairāki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRAA) vadošie mācībspēki nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā kritizē Kultūras ministrijas (KM) izvēlēto nacionālās koncertzāles atrašanās vietu uz AB dambja.3 Ar atklātajām vēstulēm var iepazīties šeit:https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_atklata_vestule_lraa_3b.pdf un šeit: https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-vadosie-arhitekturas-macibspeki-atklata-vestule-valdibai-kritize-kulturas-ministrijas-izveleto-koncertzales-atrasanas-vietu.

Papildus izrādās, ka ne tikai par vietu, bet arī par izpildījumu ir izskanējusi kritika. Proti, lai skaidri definētu Nacionālās koncertzāles telpu pielietojumu, nepieciešams pārdomāt tās tehniskos parametrus, jo multifunkcionāla zāle ar mazāk nekā 2000 sēdvietām ir lieka, diskusijā par koncertzāles iespējamajām atrašanās vietām galvaspilsētā sacīja SIA "SGS Sistēmas" valdes loceklis Normunds Eilands.4

Koncertzāle ar mazāk nekā 2000 vietām neizklausās īsti nopietni, īpaši, ja, piemēram, „Liepājas dzintara” un „Gora” lielajā zālē ir 1000 sēdvietas. Ja jau koncertzāles atbalstītāji uzskata, ka koncertzāle ļoti nepieciešama, bet vienlaikus prognozē, ka vairāk par 2000 skatītāju nebūs, vai tad nesanāk, ka nu nav pārāk liels pieprasījums.

Tiesa, pašlaik arēnā „Rīga” notiekošie koncerti un apmeklētāju skaits liecina par pretējo. Jebšu – pat izteiktiem lobētājiem ir skaidrs, ka lielāku celtni uz AB dambja uzcelt nevar, tamdēļ arī noteica, ka būs tikai 2000 sēdvietas.

Labi, īsais rezumē – vadoši arhitekti pasaka, ka vieta nav pareiza, viedoklis, ka tas, ko plānojam celt, vispār nav pārdomāts un neder, netiek ņemts vērā, bet rullējam tālāk. Tamdēļ nāk prātā jautājums, kā ar izmaksām?

Koncertzāles celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 90 miljonus eiro. To aprēķinājuši Vācijas speciālisti, spriežot pēc būvniecības izmaksām savā valstī. Pati koncertzāles ēka varētu izmaksāt aptuveni 56 miljonus eiro, Trijādības ielas tilts – aptuveni piecus miljonus eiro, bet gājēju tilts uz a/s „Swedbank” ēku (tā saukto Saules akmeni) – aptuveni miljonu eiro.

Ir gan viena būtiska nianse – pagaidām nav precīzi zināmas AB dambja rekonstrukcijas izmaksas.5 Jāatzīmē, ka šīs bija 2006.gada izmaksas, tātad kādu laiciņu atpakaļ. Savukārt tagad aptuvenā summa, kas būtu nepieciešama būvniecībai un pārējām izmaksām, tiek lēsta ap 118 miljoniem eiro. Tiesa, zinot nacionālās īpatnības, iepriekš minētā summa noteikti realitātē palielinātos, turklāt būtiski.

Saprotams, ka salīdzinot, kā paaugstinājušās dažādas izmaksas no 2006.gada, šobrīd summai ir jābūt lielākai, BET vai starpībai ir jābūt tik lielai? Varbūt starpību veido tas, ka 2006.gadā izmaksas aprēķināja Vācijas speciālisti, bet šībrīža – mūsējie?

Neslēpšu, Latvijā ir vērojama tendence kaut ko sadārdzināt. Ja jau sadārdzināt, tad kādam vai kādiem tas ir izdevīgi.

Pētot šo jautājumu, uzdūros vecākiem plašsaziņas līdzekļu rakstiem, un nākas vien secināt, ka izmaksas koncertzāles celtniecībai uz AB dambja jau ir bijušas, proti, 2008.gadā bija noslēgts līgums ar biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi. Līgums bija par 6,77 miljonus latu bez pievienotās vērtības nodokļa.6 Paskatot Lursoft datos redzams, ka SIA “AB.SZK” viens no valdes locekļiem ir Sīlis Andis, viņš arī dalībnieks ar vislielāko daļu.

No 2005. līdz 2009.gada Andis Sīlis bija arī cieši saistīts ar Latvijas Arhitektu savienību. Tādējādi nav pārsteigums, ka Latvijas Arhitektu savienība atbalsta būvniecību uz AB dambja.

Tomēr - kā skaidrot šoreiz tik netipisko RD un Kultūras ministrijas saskanīgo dziedājumu. Atgādinot, kā RD vada partija „Saskaņa” un GKR, bet Kultūras ministriju - Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK. Līdz šim šie politiskie spēki visu laiku bija izteiktās pretējās pozīcijās neatkarīgi no tā, kāds jautājums tika skatīts.

Sen zināms, ka jebkurš izņēmums no vispārēji ierastā rada daudz jautājumus. Tā arī šoreiz.

Domāju, ka laiks noteikti parādīs, vai dueta dziedājums saistīts ar kādām cilvēciskām un personīgām simpātijām starp viena vai otra politiskā spēka politiķiem vai šoreiz vienkārši sakrita materiālās intereses. Ideoloģija ir viena lieta, bet naudiņa patīk visiem.

Laiks rādīs. Galvenais, tagad piefiksējam šo faktu, un pēc kāda laiciņa viss nostāsies savās vietās. Maskas krīt agri vai vēlu, bet krīt.

P.S. Kādēļ tieši pašreiz ir uzradies privātais investors Šķēles veidolā? Vai ir sapratis, ka Andrejostas infrastruktūras sakārtošana ir jāveic sadarbībā ar KM un RD, lai pēcāk varētu attīstīt savas ekskluzīvo dzīvokļu celtniecības ieceres? Kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem? Tāpat arī galvenā AB dambja lobiste Dace Melbārde ir izkarojusi sev siltu vietiņu EP, kur no Briseles plašumiem varēs aktīvi tālāk lobēt! Interesanti, vai arī nākamais NA KM vadītājs turpinās Daces iesākto?

1https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/nacionalo-koncertzali-varetu-ari-buvet-andrejosta-uzradies-privatais-investors.d?id=51120577

2https://www.tvnet.lv/6559762/par-piemerotako-nacionalas-koncertzales-buvniecibas-vietu-tomer-uzskata-ab-dambi

3https://jauns.lv/raksts/zinas/331743-arhitekturas-specialisti-kritize-ieceri-nacionalo-koncertzali-buvet-uz-ab-dambja

4https://www.tvnet.lv/6568453/diskusija-par-nacionalo-koncertzali-eksperti-aicina-pardomat-tas-telpu-pielietojamibu

5https://www.tvnet.lv/4774662/koncertzali-buves-uz-saubiga-ab-dambja

6https://www.tvnet.lv/5636283/izbeigts-ligums-par-rigas-koncertzales-buvprojekta-izstradi

Novērtē šo rakstu:

40
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...