Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie klātesošie – politiski represētie, tuvinieki, atbalstītāji! Dāmas un kungi! Man ir patiess prieks šodien būt kopā ar jums, uzklausīt un sadzirdēt jūsu domas un vērtējumus. Ir pagājuši jau divi gadi kopš mūsu iepriekšējās tikšanās reizes. Pērn COVID-19 pandēmijas dēļ mums nebija iespējas visiem satikties klātienē. Šodien mēs atkal varam būt kopā, kā tas bijis iepriekšējos salidojumos. Esmu pārliecināts, ka mēs visi ļoti novērtējam šo iespēju klātienē satikt citam citu, būt cieši līdzās un sarunāties bez ekrānu un telefonu starpniecības.

II

Mūsu cilvēkiem, kurus okupācijas varas politiski represēja, ir īpaša nozīme Latvijas tautas likteņgaitās. Politiski represētie savā ciešanu un pārbaudījumu ceļā iznesa nesalauztu mūsu nācijas valstsgribu un Latvijas ideju.

Valstiskuma pastāvēšanai ir nepieciešama nepārtraukta nācijas paaudžu pēctecība vērtībās, vēsturiskajā atmiņā un nākotnes centienos.

Tieši tāpēc okupācijas vara tik nežēlīgi vērsās pret jums, jūsu vecākiem un vecvecākiem, lai pārrautu šīs paaudžu saiknes un atņemtu nākamajām paaudzēm valsti.

Izpostītās ģimenes un dzimtas, atņemtās mājas, bērnība un jaunība, aizlauztie pārnācēju likteņi – okupācijas vara bija necilvēcīga pret jums, jo jūsu un jūsu tuvinieku nestās vērtības un ticība Latvijai apdraudēja okupantu plānus.

III

Tomēr jums izdevās pārnākt atpakaļ par spīti visam un iznest sev līdzi atmiņas par Latvijas laikiem un mūsu tautas patieso vēsturi.

Jūsu atmiņu stāstījumi, saglabātās dzimtas relikvijas un liecības no laimīgajiem laikiem bija ļoti svarīgas nācijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanai okupācijas gados, kad skolā, plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā tika tiražēta viltota vēsture un uzspiesta Latvijas valsts noliegšana.

Sekmīgo Latvijas neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem un atgriešanos Eiropā kā stabilai, eiropeiskai demokrātijai veicināja nācijas atmiņā dzīvi saglabātās vērtības, vēstures notikumi un neatkarīgas valsts pieredze.

Politiski represētie savās ģimenēs, draugu un tuvinieku lokā visu to bija saglabājuši un spējuši nodot nākamajām paaudzēm. Un tas bija mums visiem nepieciešams, lai šodien – 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas – mēs būtu droša un sekmīga, neatkarīga demokrātiska valsts.

Es ļoti ceru, ka, atskatoties uz šo laiku, jūs jūtat gandarījumu par savu paveikto un par to īpašo, tikai jūsu personisko pienesumu, lai Latvija atkal būtu.

Paldies jums visiem par jūsu dzīvi Latvijai!

IV

30 gadu pēc neatkarības atjaunošanas mēs atkal saskaramies ar apzinātu vēstures viltošanu, okupācijas laiku romantizēšanu un mērķtiecīgu nepatiesību izplatīšanu, uz ko bieži vien uzķeras paaudzes, kas nav piedzīvojušas padomju okupācijas režīmu.

Tādēļ ir jāpievērš uzmanība latviešu nācijas vēsturiskās atmiņas nostiprināšanai, rūpīgai vēstures izpētei un sabiedrības izglītošanai par mūsu pagātni.

Jāteic, ka aizvadītajos 30 gados vēsture nav bijusi prioritāte. Tomēr daudz kas tika paveikts, pateicoties atsevišķu cilvēku patriotismam, entuziasmam, nacionālai un pilsoniskai stājai un aktivitātei.

Man ir prieks, ka pamazām mums kopā varētu izdoties šo situāciju mainīt un panākt lielāku valstisko atbalstu vēstures izpētei. Tā ir viena no manām prioritātēm – stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt mūsu visu izpratni par vēstures nozīmi Latvijas valsts sekmīgai pastāvēšanai.

V

Šajā ziņā īpaši svarīgi mums kopā būtu izcelt nacionālo pretošanās kustību, kas pastāvēja visus okupācijas gadus un visu laiku nepārtraukti, cik vien tas bija iespējams, uzturēja dzīvu Latvijas ideju un mūsu valstsgribu.

Mēs nebijām tikai bezpalīdzīgi upuri cīņā par savu valsti. Jūsu, jūsu vecāku un vecvecāku paaudzes tajos apstākļos, saskaroties ar okupācijas varas pārspēku, palika nesalauzti, iznesa dzīvu Latvijas ideju un atjaunoja neatkarību.

Latvija šodien ir, un tas nozīmē, ka mūsu nacionālā pretošanās kustība cīņā par mūsu valsti ir uzvarējusi.

Saeima ir atbalstījusi manu ierosinājumu noteikt 17. martu kā nacionālās pretošanās kustības dienu, un esmu aicinājis sabiedrību šajā dienā atcerēties mūsu varoņus, godināt viņu piemiņu un nodot nākamajām paaudzēm stāstus par šiem laikiem.

Te ļoti svarīga būtu jūsu līdzdalība un iesaiste, jo tieši jūs mūsu vidū esat nepastarpināti to laiku liecinieki. Jūsu atmiņas un stāsti ir nepieciešami nākamajām paaudzēm, lai pārdzīvotais saglabātos nācijas vēsturiskajā atmiņā un netiktu nekad aizmirsts.

VI

Ir mazliet dīvaini, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām nav sakārtoti un atrisināti jautājumi, kas skar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Juridiska formālisma un vēstures neizpratnes dēļ ir gadījies, ka okupācijas režīmu upuri arī pēc neatkarības atjaunošanas nav guvuši savu taisnīgumu.

Reaģējot uz pavisam konkrētiem gadījumiem, esmu rosinājis likumdevēju meklēt iespējas novērst šādas aplamības un atrast risinājumus, lai taisnīgums būtu atjaunots.

Tāpat es sagaidu, ka ātri – jau Saeimas rudens sesijā – tiks pieņemti grozījumi politiski represēto personu statusa likumā, kas dotu iespēju Saeimai pašai izņēmuma gadījumos piešķirt šo statusu tiem, pret kuriem okupācijas režīmi ir veikuši represijas, bet kuri kaut kā likumos ir tikuši aizmirsti vai birokrātiski atstāti ārpus tā.

Tie ir mazi darbi, ko varēja sen izdarīt, un to iekavēšana kādam ir radījusi jaunas sāpes un netaisnības sajūtu. Mums šobrīd ir jāmēģina visiem kopā atjaunot vēsturisko taisnīgumu ne tikai vārdos un uz papīra, bet arī konkrētiem cilvēkiem un konkrētiem likteņiem, cik nu tas ir iespējams.

VII

Dārgie draugi!

Noslēgumā atļaujiet man atgādināt par kādu ideju, ko laiku pa laikam esmu izteicis jau kādus 20 gadus un par ko esmu drošs, ka tieši jūs to sapratīsiet.

Runa ir par cienīgu, izteiksmīgu, mākslinieciski un emocionāli augstvērtīgu pretestības kustības pieminekli vai piemiņas vietu.

Es redzu tādus pieminekļus vai piemiņas memoriālus citās valstīs, kas godina savus pretestības cīnītājus, savus okupāciju, karu vai diktatūru upurus.

Tās ir tautas svētvietas, kas atgādina par traģiskiem laikiem un likteņiem un liek saprast, ka šodienas brīvība nav pašsaprotama, ka tā kādreiz ir bijusi jāizcīna un ka tā ir jāsargā arī šodien.

Es varu minēt moderno un ļoti iespaidīgo Komunisma upuru piemiņas vietu Tallinā, kur iegravēti arī upuru vārdi. Varbūt daži no jums tur ir bijuši, bet citiem iesaku to apmeklēt. Tāpat es varu minēt slaveno Yad Vashem centru Jeruzalemē un virkni citus piemērus.

Protams, mums ir daudz lokālu, labi koptu un uzturētu piemiņas vietu, kas atjaunotas vai izveidotas kopš neatkarības atgūšanas, daudzviet pateicoties patriotiskiem aktīvistiem arī no jūsu vidus. Tas ir ļoti labi.

Taču tieši nacionāla līmeņa piemiņas vieta mūsu pretestības kustībai 50 gadu garumā, kas savas nozīmes ziņā būtu salīdzināma ar Brīvības pieminekli, bet simbolizētu latviešu pretestību, valstsgribu, pieminētu mūsu tautas upurus 50 okupācijas gadu laikā, mums diemžēl nav.

Toties mums ir okupantu piemineklis Pārdaugavā, kas simbolizē šo laiku no okupantu viedokļa.  Šķiet, ka Rīgas dome beidzot varētu būt saņēmusi drosmi, lai vismaz uzstādītu skaidrojošu informatīvu stendu pie tā.

Mans priekšlikums ir šāds: šāda nacionāla līmeņa piemiņas vieta, piemineklis varētu būt pretī okupantu piemineklim, Bāriņu ielas otrajā pusē, otrpus tramvaja sliedēm.

Okupantu pieminekli nevajag jaukt nost. Šī drūmā vēsture mums ir bijusi. To mēs nevaram izdzēst. Jūs esat šīs vēstures liecinieki. Taču mums brīvajā un demokrātiskajā Latvijā ir jāizvērtē šī okupācijas perioda vēsture. Tā katram ir jāredz kā kontrasts mūsdienām.

Un tādēļ, manuprāt, pretī okupantu piemineklim ļoti labi iederētos spēcīgs pretestības kustības piemineklis, kas veidotu politisku un māksliniecisku dialogu ar okupantu atstāto pieminekli.

Tas būtu piemineklis, piemiņas vieta, kas simbolizētu latviešu tautas gribu pretoties okupantiem, pieminētu mūsu tautas upurus un, galvenais, simbolizētu Latvijas uzvaru – uzvaru pār okupantiem, brīvības un demokrātijas uzvaru.

Un vēl. Šajā piemiņas vietā noteikti ir jābūt padomju okupantu upuru vārdiem. Šie vārdi ir zināmi. Aiz katra cilvēka paliek viņa vārds. Šiem vārdiem uz mūžīgiem laikiem ir jādeg mūsu tautas atmiņā.

VIII

Dārgie tautieši!

Paldies jums visiem par pilsonisko aktivitāti un atbildīgumu par Latviju!

Lai jums stipra veselība un izturība, īpaši tagadējos pandēmijas laikos!

Esiet piesardzīgi un mudiniet arī savus līdzcilvēkus būt piesardzīgiem un izmantot plaši piedāvātās vakcinēšanās iespējas!

Es ceru, ka šodienas salidojums nesīs jums satikšanās prieku un daudz pozitīvu emociju.

Paldies!

* Uzruna 22. Latvijas politiski represēto personu salidojumā Ikšķilē.

Novērtē šo rakstu:

17
63

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...