Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie klātesošie – politiski represētie, tuvinieki, atbalstītāji! Dāmas un kungi! Man ir patiess prieks šodien būt kopā ar jums, uzklausīt un sadzirdēt jūsu domas un vērtējumus. Ir pagājuši jau divi gadi kopš mūsu iepriekšējās tikšanās reizes. Pērn COVID-19 pandēmijas dēļ mums nebija iespējas visiem satikties klātienē. Šodien mēs atkal varam būt kopā, kā tas bijis iepriekšējos salidojumos. Esmu pārliecināts, ka mēs visi ļoti novērtējam šo iespēju klātienē satikt citam citu, būt cieši līdzās un sarunāties bez ekrānu un telefonu starpniecības.

II

Mūsu cilvēkiem, kurus okupācijas varas politiski represēja, ir īpaša nozīme Latvijas tautas likteņgaitās. Politiski represētie savā ciešanu un pārbaudījumu ceļā iznesa nesalauztu mūsu nācijas valstsgribu un Latvijas ideju.

Valstiskuma pastāvēšanai ir nepieciešama nepārtraukta nācijas paaudžu pēctecība vērtībās, vēsturiskajā atmiņā un nākotnes centienos.

Tieši tāpēc okupācijas vara tik nežēlīgi vērsās pret jums, jūsu vecākiem un vecvecākiem, lai pārrautu šīs paaudžu saiknes un atņemtu nākamajām paaudzēm valsti.

Izpostītās ģimenes un dzimtas, atņemtās mājas, bērnība un jaunība, aizlauztie pārnācēju likteņi – okupācijas vara bija necilvēcīga pret jums, jo jūsu un jūsu tuvinieku nestās vērtības un ticība Latvijai apdraudēja okupantu plānus.

III

Tomēr jums izdevās pārnākt atpakaļ par spīti visam un iznest sev līdzi atmiņas par Latvijas laikiem un mūsu tautas patieso vēsturi.

Jūsu atmiņu stāstījumi, saglabātās dzimtas relikvijas un liecības no laimīgajiem laikiem bija ļoti svarīgas nācijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanai okupācijas gados, kad skolā, plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā tika tiražēta viltota vēsture un uzspiesta Latvijas valsts noliegšana.

Sekmīgo Latvijas neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem un atgriešanos Eiropā kā stabilai, eiropeiskai demokrātijai veicināja nācijas atmiņā dzīvi saglabātās vērtības, vēstures notikumi un neatkarīgas valsts pieredze.

Politiski represētie savās ģimenēs, draugu un tuvinieku lokā visu to bija saglabājuši un spējuši nodot nākamajām paaudzēm. Un tas bija mums visiem nepieciešams, lai šodien – 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas – mēs būtu droša un sekmīga, neatkarīga demokrātiska valsts.

Es ļoti ceru, ka, atskatoties uz šo laiku, jūs jūtat gandarījumu par savu paveikto un par to īpašo, tikai jūsu personisko pienesumu, lai Latvija atkal būtu.

Paldies jums visiem par jūsu dzīvi Latvijai!

IV

30 gadu pēc neatkarības atjaunošanas mēs atkal saskaramies ar apzinātu vēstures viltošanu, okupācijas laiku romantizēšanu un mērķtiecīgu nepatiesību izplatīšanu, uz ko bieži vien uzķeras paaudzes, kas nav piedzīvojušas padomju okupācijas režīmu.

Tādēļ ir jāpievērš uzmanība latviešu nācijas vēsturiskās atmiņas nostiprināšanai, rūpīgai vēstures izpētei un sabiedrības izglītošanai par mūsu pagātni.

Jāteic, ka aizvadītajos 30 gados vēsture nav bijusi prioritāte. Tomēr daudz kas tika paveikts, pateicoties atsevišķu cilvēku patriotismam, entuziasmam, nacionālai un pilsoniskai stājai un aktivitātei.

Man ir prieks, ka pamazām mums kopā varētu izdoties šo situāciju mainīt un panākt lielāku valstisko atbalstu vēstures izpētei. Tā ir viena no manām prioritātēm – stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt mūsu visu izpratni par vēstures nozīmi Latvijas valsts sekmīgai pastāvēšanai.

V

Šajā ziņā īpaši svarīgi mums kopā būtu izcelt nacionālo pretošanās kustību, kas pastāvēja visus okupācijas gadus un visu laiku nepārtraukti, cik vien tas bija iespējams, uzturēja dzīvu Latvijas ideju un mūsu valstsgribu.

Mēs nebijām tikai bezpalīdzīgi upuri cīņā par savu valsti. Jūsu, jūsu vecāku un vecvecāku paaudzes tajos apstākļos, saskaroties ar okupācijas varas pārspēku, palika nesalauzti, iznesa dzīvu Latvijas ideju un atjaunoja neatkarību.

Latvija šodien ir, un tas nozīmē, ka mūsu nacionālā pretošanās kustība cīņā par mūsu valsti ir uzvarējusi.

Saeima ir atbalstījusi manu ierosinājumu noteikt 17. martu kā nacionālās pretošanās kustības dienu, un esmu aicinājis sabiedrību šajā dienā atcerēties mūsu varoņus, godināt viņu piemiņu un nodot nākamajām paaudzēm stāstus par šiem laikiem.

Te ļoti svarīga būtu jūsu līdzdalība un iesaiste, jo tieši jūs mūsu vidū esat nepastarpināti to laiku liecinieki. Jūsu atmiņas un stāsti ir nepieciešami nākamajām paaudzēm, lai pārdzīvotais saglabātos nācijas vēsturiskajā atmiņā un netiktu nekad aizmirsts.

VI

Ir mazliet dīvaini, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām nav sakārtoti un atrisināti jautājumi, kas skar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Juridiska formālisma un vēstures neizpratnes dēļ ir gadījies, ka okupācijas režīmu upuri arī pēc neatkarības atjaunošanas nav guvuši savu taisnīgumu.

Reaģējot uz pavisam konkrētiem gadījumiem, esmu rosinājis likumdevēju meklēt iespējas novērst šādas aplamības un atrast risinājumus, lai taisnīgums būtu atjaunots.

Tāpat es sagaidu, ka ātri – jau Saeimas rudens sesijā – tiks pieņemti grozījumi politiski represēto personu statusa likumā, kas dotu iespēju Saeimai pašai izņēmuma gadījumos piešķirt šo statusu tiem, pret kuriem okupācijas režīmi ir veikuši represijas, bet kuri kaut kā likumos ir tikuši aizmirsti vai birokrātiski atstāti ārpus tā.

Tie ir mazi darbi, ko varēja sen izdarīt, un to iekavēšana kādam ir radījusi jaunas sāpes un netaisnības sajūtu. Mums šobrīd ir jāmēģina visiem kopā atjaunot vēsturisko taisnīgumu ne tikai vārdos un uz papīra, bet arī konkrētiem cilvēkiem un konkrētiem likteņiem, cik nu tas ir iespējams.

VII

Dārgie draugi!

Noslēgumā atļaujiet man atgādināt par kādu ideju, ko laiku pa laikam esmu izteicis jau kādus 20 gadus un par ko esmu drošs, ka tieši jūs to sapratīsiet.

Runa ir par cienīgu, izteiksmīgu, mākslinieciski un emocionāli augstvērtīgu pretestības kustības pieminekli vai piemiņas vietu.

Es redzu tādus pieminekļus vai piemiņas memoriālus citās valstīs, kas godina savus pretestības cīnītājus, savus okupāciju, karu vai diktatūru upurus.

Tās ir tautas svētvietas, kas atgādina par traģiskiem laikiem un likteņiem un liek saprast, ka šodienas brīvība nav pašsaprotama, ka tā kādreiz ir bijusi jāizcīna un ka tā ir jāsargā arī šodien.

Es varu minēt moderno un ļoti iespaidīgo Komunisma upuru piemiņas vietu Tallinā, kur iegravēti arī upuru vārdi. Varbūt daži no jums tur ir bijuši, bet citiem iesaku to apmeklēt. Tāpat es varu minēt slaveno Yad Vashem centru Jeruzalemē un virkni citus piemērus.

Protams, mums ir daudz lokālu, labi koptu un uzturētu piemiņas vietu, kas atjaunotas vai izveidotas kopš neatkarības atgūšanas, daudzviet pateicoties patriotiskiem aktīvistiem arī no jūsu vidus. Tas ir ļoti labi.

Taču tieši nacionāla līmeņa piemiņas vieta mūsu pretestības kustībai 50 gadu garumā, kas savas nozīmes ziņā būtu salīdzināma ar Brīvības pieminekli, bet simbolizētu latviešu pretestību, valstsgribu, pieminētu mūsu tautas upurus 50 okupācijas gadu laikā, mums diemžēl nav.

Toties mums ir okupantu piemineklis Pārdaugavā, kas simbolizē šo laiku no okupantu viedokļa.  Šķiet, ka Rīgas dome beidzot varētu būt saņēmusi drosmi, lai vismaz uzstādītu skaidrojošu informatīvu stendu pie tā.

Mans priekšlikums ir šāds: šāda nacionāla līmeņa piemiņas vieta, piemineklis varētu būt pretī okupantu piemineklim, Bāriņu ielas otrajā pusē, otrpus tramvaja sliedēm.

Okupantu pieminekli nevajag jaukt nost. Šī drūmā vēsture mums ir bijusi. To mēs nevaram izdzēst. Jūs esat šīs vēstures liecinieki. Taču mums brīvajā un demokrātiskajā Latvijā ir jāizvērtē šī okupācijas perioda vēsture. Tā katram ir jāredz kā kontrasts mūsdienām.

Un tādēļ, manuprāt, pretī okupantu piemineklim ļoti labi iederētos spēcīgs pretestības kustības piemineklis, kas veidotu politisku un māksliniecisku dialogu ar okupantu atstāto pieminekli.

Tas būtu piemineklis, piemiņas vieta, kas simbolizētu latviešu tautas gribu pretoties okupantiem, pieminētu mūsu tautas upurus un, galvenais, simbolizētu Latvijas uzvaru – uzvaru pār okupantiem, brīvības un demokrātijas uzvaru.

Un vēl. Šajā piemiņas vietā noteikti ir jābūt padomju okupantu upuru vārdiem. Šie vārdi ir zināmi. Aiz katra cilvēka paliek viņa vārds. Šiem vārdiem uz mūžīgiem laikiem ir jādeg mūsu tautas atmiņā.

VIII

Dārgie tautieši!

Paldies jums visiem par pilsonisko aktivitāti un atbildīgumu par Latviju!

Lai jums stipra veselība un izturība, īpaši tagadējos pandēmijas laikos!

Esiet piesardzīgi un mudiniet arī savus līdzcilvēkus būt piesardzīgiem un izmantot plaši piedāvātās vakcinēšanās iespējas!

Es ceru, ka šodienas salidojums nesīs jums satikšanās prieku un daudz pozitīvu emociju.

Paldies!

* Uzruna 22. Latvijas politiski represēto personu salidojumā Ikšķilē.

Novērtē šo rakstu:

16
63

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

FotoŠodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00.
Lasīt visu...

21

Zāles pret Covid-19 aiz septiņiem zieģeļiem

FotoVairākās valstīs, piemēram, Austrijā, Igaunijā, Krievijā, Kubā, Ķīnā, Madagaskarā u.c. jau ir prezentētas drapes pret kroņa vīrusu. Domāju, ka farmaceitiskie milži speciāli bremzē zāļu efektīvu izstrādi un palaišanu masveida ražošanā. Jo tad, pirmkārt, nevarēs “uzvārīties” uz nospiedošā vairākuma veselo vakcinācijas rēķina, bet, otrkārt, patiešām ar Covid-19 saslimušo skaits izrādīsies pārāk niecīgs, lai medikamentu ražošana atmaksātos.
Lasīt visu...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Savāds laiks

No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot....

Foto

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta...

Foto

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta...

Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...