Pretīgi. Latvija ir viena no zaļākajām valstīm ES, bet „Re:Baltica” mūs apmelo ar manipulatīviem datiem
Guntars Vītols29.05.2024.
Komentāri (87)
Iesaki rakstu: 
Pretīgi. Latvija ir viena no zaļākajām valstīm ES, bet „Re:Baltica” mūs apmelo ar manipulatīviem datiem.
Sāksim ar to, kāpēc Latvija IR viena no viszaļākajām valstīm ES? Tāpēc, ka emisiju rādītāji uz cilvēku un kvadrātkilometru ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā. 1.-2. vieta. Es par šo esmu licis sociālajos tīklos ar atsaucēm uz oficiāliem ticamiem avotiem. Fakts.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka spiediens uz ekosistēmu Latvijā ir niecīgs. Mazāks nekā citur. Varam dzīvot „zaļi” simtgades, un nekas sliktāk nepaliks. Arī mežu platības aug, neskatoties uz saimniecisko darbību un tamlīdzīgi.
Ko saka šie ručekas dezinformatori?
Pirmkārt, mēs esot 7. vietā pēc „klimata politikas” izpildes. Nu un? Kurš teica, ka tā mums aktuāla jebkurā aspektā. Īpaši patiesa zaļuma aspektā? Klimata politika ir tikai absurda ideoloģija, kas nesvarīga Latvijai un mūs „nezaļākus” nepadara. Kā bijām zaļi 100 gadus atpakaļ, tā esam. Ejiet dir$t.
Otrkārt, mums pārmetot smago metālu piesārņojumu, atkritumu pārstrādi un tamlīdzīgi. Tur mēs esot 22. vietā. Nav paskaidrots, kāpēc tik zemu. Izbrauciet no Rīgas un pamēģiniet atrast Kongo cienīgas kobalta rūpnīcas. Kur kūpina un gāž upēs šļuru rūpnieciskos apmēros. Ragozina meitenes apgalvo, ka tur esam bezmaz ES lejasdaļā. Kongo meklējumos.
Treškārt, ekosistēmu dzīvīgums. Tur mēs esot 8. vietā ES. Tomēr jau pietiekoši augstu, jo Latvija depopulējas un reģioni daudzviet aizaug. Paliekam mazāk, spiediens uz ekosistēmu no cilvēka un uz kvadrātkilometru mazinās. Neesmu gan skaitījis vaboles un puvekļus, aizaugušas slīkšņas gar ceļu reģionos redzu arvien vairāk. Tā laikam tā daudzveidība - drīz krokodili un tropu moskīti varbūt uzradīsies. Sakodīs Ragozinu, cerams.
Ceturtkārt, meži. Tur mums pārmet, ka esam zem Somijas, Zviedrijas, piemēram, bet tā tuvu topam ES [atkal rupjība], bet apskatieties tos mežus Zviedrijas un Somijas vidienē, nerunājot par ziemeļiem. Tur ir tundra, mikropriedītes, ko iestādīt puķpodā. Jā, daļa skaitās meži, un tos iekļauj aprēķinos, tikai malku un kokmateriālu viņi braši pērk no mums. Jo tikai mums viss ir īsti meži.
Tie indeksi, kurus izmanto ručekisti, lai mūs nomelnotu, ir tas, kas mūsdienās saucas dezinformācija. Steidzīgi jāapkaro!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
