Pretlikumīgi zemes darbi Vecrīgā – atbildīgā institūcija „piever acis”
Pauls Treimanis, speciāli Pietiek21.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vecrīgā, ēku kompleksā Miesnieku ielā 13, 15, un 17, iepretī Anglikāņu baznīcas dienvidu sienai zemes rakšanas darbi nesen ir notikuši bez jebkādas arheoloģiskās uzraudzības – nesaskaņojot ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), ar smagās tehnikas palīdzību patvaļīgi izraktas tranšejas, tādējādi netagriezeniski izpostot gan kultūrslāni, gan iespējamās viduslaiku apbūves konstrukciju paliekas.
Visa Vecrīgas teritorija iekļauta arī UNESCO aizsargājamo teritoriju sadaļā, tāpēc šim vandālismam iespējamas pat starptautiskas atskaņas. Šos darbus veica SIA RCBS, bet jaunceļamā dzīvokļu kompleksa īpašnieki ir SIA Luxuri Living Latvija, kas savukārt ir kompānijas Noelf enterprises ltd saimnieku Lindas Aldiņas, Evgēņija Ivanova un Ņikitas Ivanova īpašumā. Uz aicinājumiem pārtraukt pretlikumīgo rīcību no VKPAI pagaidām atbilde ir klusēšana.
Iepriekš veiktie zemes darbi notika arheologu uzraudzībā. Tomēr arī šajā laikā zinātniekiem nācās burtiski cīnīties par iespēju fiksēt atsegtās mūra un koka konstrukcijas, jo īpašniekiem celtniecības grafiks bija svarīgāks par, viņuprāt, „nevienam nevajadzīgu drupu” un „koka gabalu” izpēti, nemaz jau nerunājot par iespēju šos atrastos objektus iekļaut topošo jauno ēko konstrukcijās – tas bija dārgi, neērti un nevajadzīgi.
Tā uz visiem laikiem tika nopostītas vairāku atsegtu viduslaiku mūru paliekas, ļoti intresants un savdabīgs pagraba klājums no tā dēvētajiem „holandiešu ķieģeļiem" un virkne ļoti senu (ap 14.gs.) celtu koka būvju konstrukciju paliekas un vēl citi objekti, kuru izpēte notika visai ekstremālos apstākļos, jo to fiksācijas darbu laikā ne uz brīdi netika pārtraukti celtniecības darbi. Strādājot pie holandiešu ķieģeļu grīdas attīrīšanas, tikai laimīgas nejaušības pēc no augšas krītošs metāla sijas gabals netrāpījīja kādam no apakšā esošajiem.
Lai gan sākumā SIA Luxuri Living Latvija īpašnieku pilnvarotais pārstāvis Toms Skrastiņš izrādīja kaut minimālu interesi par arheologu darbu, ar laiku šī interese arvien vairāk mazinājās. Tādēļ patiesi vēsturiski vērtīgi atklājumi paliks vien arheologu objektu fiksācijas dokumentos – fotogrāfijās, zīmējumos utt. Celtniecības darba grafika „svēta” ievērošana bija būtiskāka par senās Rīgas noslēpumu atklāšanu un saglabāšanu.
Jāpiebilst, ka, neskatoties uz būtībā nenormālajiem darba apstākļiem, kurus radīja topošās ēkas īpašnieki, arheologiem izdevās uziet dažus patiešām unikālus atradumus – interesantas māla pīpīšu galviņas ar to izgatavotāju numuriem un ap1x1m vienkoka sili ar dzelzs dibenu-14,15 gs kalēja inventāru –, kas nogādāta Nacionālā vēstures muzeja restauratoru gādībā, bet pats galvenais – 14.-15. gadsimta māla figūriņa (iespējams, rotaļlieta, kas Latvijas teritorjā tika atrasta pirmo reizi.
Pēc ziemas perioda, saņemot ziņu no objekta (sk. foto), tajā līdz šim strādājošo arheologu šoks bija pamatīgs. Arheologs Aldis Pravornis pats neieradās objektā, bet saņēma ziņu ar traktora foto no ļaudīm, kuru uzvārdus nenosauksim – viņi turpina darbu minētajā uzņēmumā.) Laukumā netālu no Anglikāņu baznīcas sienas ekskavators raka vairāk nekā pusotru metru dziļu tranšeju. Par šiem darbiem arheologus neviens nebija informējis, un izraktā taranšeja jau bija sasniegusi vairāku desmitu metru garumu.
Uz aicinājumu nekavējoties pārtraukt šo vandālismu no SIA Luxuri Living Latvija pārstāvja objektā (amats – projektu vadītājs) Toma Skrastiņa tika saņemta atbilde, ka „tie taču ir nevienam nevajadzīgi būvgruži”.
Tiesa, no normatīvo aktu viedokļa Skrastiņa pienākums bija informēt speciālistus par uzsāktajiem darbiem. Turklāt, laižot darbā smago tehniku, pastāv gandrīz 100% iespēja sagraut arī kādu senu konstrukciju, to pat nepamanot, nemaz jau nerunājot par neatgriezeniski zudušām senlietām, kuras, iespējams, atradās šajos būvgružos.
Uz arheologa Alda Pravorņa mutisku lūgumu apturēt uzsāktos rakšanas darbus, tika saņemta noraidoša atbilde. Tagad gan saņemta arī rakstiska atbilde, ka iesāktie rakšanas darbi esot pārtraukti, bet „izlietu ūdeni jau vairs nesasmelsi. Par esošo situāciju Pravornis nekavējoties rakstiski informēja arī VKPAI, bet pagaidām reakcijas nav.
Seko mums 
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
