Pretrunīga attieksme pret “labā krieva” Čičvarkina rīkoto “piketu Ukrainas atbalstam” Vērmanes dārzā
Imants Liepiņš24.08.2023.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Jau pirms 15 gadiem uz Londonu aizbēgušais krievu uzņēmējs Jevgēņijs Čičvarkins ceturtdien Vērmanes dārzā rīko kārtējo līdzekļu vākšanas akciju Ukrainas atbalstam, taču šie plāni nav izpelnījušies atbalstu no diasporas ukraiņu un viņu vēstniecības puses.
Ukraina 24. augustā atzīmē Neatkarības dienu — šajā datumā 1991. gadā Augstākā Rada nobalsoja par neatkarību no Maskavas, vēlāk šo lēmumu referendumā ar 90,3% balsu vairākumu apstiprināja tauta visos reģionos (ieskaitot Krimu un Donbasu), savukārt gada beigās Belavežas gāršā Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas Federācijas līderi parakstīja formālo dokumentu par PSRS likvidāciju.
Gan pagājušogad, gan šogad 24. augusts ārzemēs tiek izmantots, lai kārtējo reizi atgādinātu par Kremļa agresiju un vāktu ziedojumus. Šodien visas dienas garumā notiek pasākumi Vērmanes dārzā, ko rīko biedrība “Tavi Draugi” (nodarbojas ar palīdzību Ukrainas bēgļiem u.c.), bet vakarā pēc 20:00 estrādē gaidāms “Pērkona” koncerts.
Tomēr pretrunīgu iespaidu izraisījis viens no šodien paredzētajiem pasākuma elementiem — tas ir emigrācijā kopš 2008. gada dzīvojošā Krievijas miljonāra, agrākā miljardiera Jevgēņija Čičvarkina organizācijas “Common Ground” rīkotais “pikniks” ar līdzekļu vākšanas funkciju plānots Vērmanes dārza vidū no pulksten 18:00 līdz 21:00. Identisks pasākums 24. augustā norisinājās arī pagājušogad, tikai tad tas notika Andrejsalā.
“J. Čičvarkins kopš 2008. gada ir pametis Krieviju un kopš 2014. gada aktīvi sniedzis atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, karaspēkam un slimnīcām. Tostarp ir finansējis vairāk nekā 5 miljonus eiro vērtu medicīnas preču piegādi Ukrainai. Uz pikniku aicinām gan Ukrainas cilvēkus Latvijā, gan arī Rīgas iedzīvotājus un viesus. Čičvarkins kopā ar draugiem un partneriem gatavos svētku cienastu. Tāpat, ja ir vēlme, aicinām ikvienu ņemt līdz arī savus piknika grozus,” raksta organizatori. Medijos J. Čičvarkins, kurš tagad nodarbojas ar biznesu Londonā, redzams nepretenciozā izskatā — piemēram, braucot uz Jūrmalu visparastākajā elektrovilcienā utt.
Pieminētos “Ukrainas cilvēkus Latvijā” gan šis pasākums ir nokaitinājis tiktāl, ka pat spriests par piketa rīkošanu J. Čičvarkina “piknika” laikā. Diasporas organizācijas uzskata — vismaz Ukrainas neatkarības dienas atzīmēšanas pasākumiem vajadzētu paiet bez agresorvalsts pilsoņu iesaistes, pat ja konkrētais Krievijas uzņēmējs nav putinists. Arī vēstniecība pievienojas šim ieskatam. “Ukrainas vēstniecība iebilst pret jebkādu Ukrainai veltītu pasākumu rīkošanu, tajos iesaistot Krievijas — teroristiskas valsts — pilsoņus, […] kā arī iebilst pret jebkādām darbībām, tostarp rīkojot tādus pasākumus, kas vērsti uz ukraiņu “samierināšanu” ar krieviem, kuru vairākums atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu,” teikts vēstniecības komentārā.
Ukrainas atbalsta aktīvisti arī norāda — J. Čičvarkins iepriekš kādā brīdī iestājies par sankciju atcelšanu Krievijai. “Jebkurā gadījumā tā ir UKRAIŅU neatkarības diena. Mēs vismaz to gribētu atzīmēt bez krieviem, kamēr turpinās pilnmēroga KRIEVIJAS karš pret Ukrainu,” raksta ukrainiete Jevhenija.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
