Pretrunīga informācija par VID darbinieku attālināto darbu un Darba likuma normu ievērošanu
PIETIEK07.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Pietiek lasītāja iesūtīts dokumenta fragments skaidri apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izdevusi rīkojumu piedāvāt daļai VID darbinieku veikt savus darba pienākumus attālināti un viņiem jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus, VID oficiālā skaidrojumā to noliedz.
„I. Jaunzeme ir izdevusi rīkojumu piedāvāt daļai VID darbinieku veikt savus darba pienākumus attālināti. Ideja pati par sevi ir atbalstāma, tomēr ir viena nianse - parakstot šo dokumentu, darbiniekiem ir jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus.
Tomēr, tā kā dzīvojam tiesiskā valstī, joprojām spēkā ir Darba likums, kurā diezgan skaidri norādīts, ka darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekiem ar amata pienākumiem saistītos izdevumus. Tādējādi I. Jaunzeme savas nezināšanas vai speciāli ar savu rīkojumu kārtējo reizi pārkāpj likumu,” situāciju aprakstīja Pietiek lasītājs.
Tikmēr VID oficiālā atbilde uz jautājumiem, vai taisnība, ka VID darbiniekiem šādā gadījumā ir jāpiekrīt pašiem segt visus ar attālinātā darba pienākumiem saistītos izdevumus (kā to apliecina dokumenta fragments) un vai šāda izdevumu segšana atbilst Darba likuma normām, skan šādi:
„Atbilstoši Darba likuma 76.pantam darba devējam ir jākompensē tikai tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, kā arī gadījumos, ja darbinieks izmanto savu aprīkojumu. VID nodrošina nepieciešamo darba aprīkojumu attālinātai darba pienākumu izpildei. Izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, nevis darbinieki. Savukārt kompensācija ir izmaksājama tikai gadījumos, ja darba devējs nenodrošina nepieciešamos materiāltehniskos resursus attālinātai darba veikšanai, kā arī, ja darbiniekam radītie izdevumi ir objektīvi pamatoti un saskaņoti ar darba devēju.”
VID gan apliecina, ka rīkojums tiešām esot izdots: „Pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikto, uz ārkārtējās situācijas laiku ar VID rīkojumu ir noteikts, ka klātienē darba pienākumus veic tikai tie nodarbinātie, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā.
Rūpējoties par klientu un nodarbināto drošību un veselību, VID pakalpojumi tiek sniegti attālināti, izņemot klientu apkalpošanu un konsultāciju sniegšanu Muitas pārvaldes Muitas kontroles punktos. Tie VID nodarbinātie, kuri amata pienākumus nevar veikt attālināti, tos veic, stingri ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
