Pretrunīgas ziņas par draudiem Strīķei; Vaškevičs kukuli var būt devis Kravu termināls interesēs
B. Rulle06.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāki avoti KNAB un Valsts policijas struktūrās sniedz pretrunīgas ziņas par KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei izteiktajiem dzīvības draudiem. Vieni norāda, ka Strīķe aizvadītajā nedēļā pēc KNAB īstenotās bijušā Muitas kriminālpārvaldes šefa un Finanšu ministrijas (FM) amatpersonas Vladimira Vaškeviča aizturēšanas saņēmusi reālus draudus, savukārt citi atzīmē, ka reāli vērtējamus slepkavības draudus Strīķe nav saņēmusi.
Tikmēr LTV raidījums de facto un TV3 raidījums Nekā personīga svētdien ziņoja, ka apcietinātais Vaškevičs kukuli VID Galvenās Muitas pārvaldes priekšniekam Tālim Kravalim, iespējams, devis Rīgas ostā strādājošā uzņēmuma SIA Kravu termināls interesēs, lai VID muitas institūcija „pievērtu acis” uz, iespējams, ar vistas gaļas kontrabandu saistītiem darījumiem.
Pietiek nedēļas nogalē neizdevās sazināties ar Strīķi, lai iegūtu viņas komentāru par izteiktajiem draudiem. Strīķe uz zvaniem neatbildēja. Taču neoficiāli Pietiek zināms, ka par draudiem, kurus var klasificēt kā dzīvībai bīstamus, Strīķe iesniegumu uzrakstījusi Valsts policijai (VP). Mediji Strīķei izteikto draudu sakarā vilkuši paralēles ar Vaškeviča apcietināšanu.
Reālu slepkavības draudu izteikšanu tik pazīstamai KNAB līderei, kāda ir Strīķe, pretrunīgi vērtē vairāki avoti VP, kas norāda, ka iesniegums par Strīķei izteiktajiem draudiem vairāk esot vērtējams kā „veiksmīgs” sabiedrisko attiecību solis, lai pievērstu uzmanību. Turklāt draudus nevarot saistīt ar Vaškeviča apcietināšanu, bet gan ar konfliktu, kas notiek KNAB iekšienē un KNAB darbinieku iebildumiem pret biroja priekšnieku Normundu Vilnīti.
Oficiāli draudu izteikšanu Strīķei nedēļas nogalē nebija apstiprinājis ne VP vadītājs Artis Velšs, ne iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība).
Tikmēr pēc de facto svētdien ziņotā, Vaškevičs vairāk nekā 50 000 eiro kukuli, iespējams, devis Rīgas brīvostas firmas SIA Kravu termināls interesēs. Kukuļa došana notikusi laikā no pērnā gada nogales, 26.decembra, līdz pat 30.janvārim, proti, dienu pirms Vaškeviča aizturēšanas. Kopējā kukuļu summa – 52 880 eiro un 5600 latu. Ar kukuļa došanu, pēc de facto ziņotā, saistīts Kravu termināls valdes loceklis Vasīlijs Rožkovs. Pēc Nekā personīga ziņotā, Rožkova pārstāvētajam uzņēmumam problēmas radušās ar saldētas vistas gaļas iespējamo kontrabandu (noformē kā tranzītu, bet pārdod Latvijā).
Kukuli Kravalim, iespējams, Vaškevičs piedāvājis, jo abi, kā liecina arī Pietiek rīcībā esošās ziņas, ir seni paziņas, abiem ilgstoši bijušas labas attiecības.
Pēc Nekā personīga ziņotā, Rožkovs ir arī futbola kluba Blāzma prezidents, savukārt tieši par futbolu interesējas Vaškevičs, kurš ar kontrabandu saistītās aprindās, iespējams, tiek dēvēts par Futbolu, Futbolistu vai Sportu.
Kā liecina firmas.lv dati, SIA Kravu termināls pieder trīs privātpersonām - Viktoram Lapiņam (50%), Allai Ļitvinukai (25%) un Vasīlijam Rožkovam (25%). Kravu termināls apgrozījums 2009.gadā veidojis gandrīz miljonu latu (930 134 LVL), bet peļņa bijusi 243 318 latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
