Pretrunīgi vērtētais Gulami uzņēmies Latvijai "izkārtot" tranzītu no Afganistānas
PIETIEK27.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekš pretrunīgi vērtētais afgāņu izcelsmes uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami aizvadītajā nedēļā piedalījies Latvijas un Afganistānas amatpersonu sarunās par kravu tranzītu caur mūsu valsti. Gulami, kurš iepriekš izcēlies ar dāsniem ziedojumiem Aināra Šlesera LPP/LC, nu iemantojis amatpersonu uzticību pateicoties it kā sakariem Afganistānas varas elitē, ar ko viņu saistot arī radniecība. Neoficiāli izskan, ka Gulami ar afgāņu kravu tranzītu saista biznesa intereses.
Pretrunīgi vērtētais afgāņu izcelsmes uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami pagājušajā nedēļā piedalījies Satiksmes ministrijas (SM) un Ārlietu ministrijas (ĀM) amatpersonu vizītē Afganistānā, kurā tika lobētas Latvijas intereses kravu tranzīta plūsmā no šīs valsts, noskaidroja Pietiek. Tomēr oficiāli gan SM, gan ĀM atteicās nosaukt uzņēmēju vārdus, kuri pavadījuši mūsu amatpersonas.
Savulaik pēc tam, kad 2009. gadā Gulami pievērsa sev uzmanību ar dāsnu 18 000 latu ziedojumu Aināra Šlesera partijai LPP/LC, mediji, atsaucoties uz avotiem tiesībsargājošās iestādēs, rakstīja par afgāņu izcelsmes uzņēmēja saistību ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju jeb "naudas atmazgāšanu". 2006. gada maijā Rīgas rajona tiesa Gulami piesprieda naudassodu par kukuļa došanu ceļu policistam (prokurors bija prasījis 8 mēnešu nosacītu brīvības atņemšanu).
Neoficiāli zināms, ka Gulami pagājušajā nedēļā piedalījies Latvijas amatpersonu sarunās ar Afganistānas sabiedrisko darbu ministra vietnieku Mohammad Akbar Barekzai, transporta un civilās aviācijas ministra vietnieku Said Mehdi Saidi un ārlietu ministra vietnieku Jawed Ludin. Gulami, kurš lepojoties ar sakariem Afganistānas varas elitē, tajā skaitā ar radniecības saitēm afgāņu valdībā, esot nogludinājis ceļu mūsu amatpersonu vizītei un sarunās piedalījies arī kā tulks. Neoficiāli tiek arī apgalvots, ka Gulami izmantojis savus sakarus, lai garantētu mūsu amatpersonu drošību.
Neoficiāli no informētiem avotiem izskan, ka Gulami ir personiskas biznesa intereses, kas saistītas ar kravu tranzītu no Afganistānas. Viņam neformālos kontaktos ir izdevies pārliecināt mūsu amatpersonas, ka šīs intereses sakrīt ar Latvijas interesēm. "Nevis mēs viņam esam vajadzīgi, bet viņš [Gulami] mums, lai atvērtu durvis Afganistānā," norādot, ka patlaban notiek aizkulišu cīņa par to, kurš kontrolēs tranzīta koridoru no Afganistānas caur Uzbekistānu, Pietiek neoficiāli apgalvoja kāda sarunās iesaistīta amatpersona.
Caur Latviju jau tiek īstenots NATO kravu tranzīts uz Afganistānu, bet notiek aktīvas sarunas par šī tranzīta koridora izmantošanu kravu (tajā skaitā - militāro) pārvadājumiem pretējā virzienā, nākotnē nodrošinot pastāvīgu komerciālo kravu plūsmu caur Latviju uz Afganistānu un atpakaļ.
Starp Gulami biznesa partneriem ir arī Afganistānas un Uzbekistānas pilsoņi. Uzbekistānai ir būtiska loma tranzīta koridorā. Kā liecina Lursoft informācija, Gulami pirms pāris mēnešiem - 2011. gada decembrī - ir reģistrējis SIA SRL, starp kuras darbības veidiem minēts kravu dzelzceļa transports un transporta palīgdarbības.
Lai gan SM atteicās apstiprināt Gulami līdzdalību nesenajā vizītē, ministrijas mājaslapā publicētajās fotogrāfijās, kurās redzamie ne visi ir atšifrēti, ieraugāms arī šis uzņēmējs. Zināms, ka Gulami, pārstāvot Latviju, ticies ar Afganistānas ārlietu ministra vietnieku Jawed Ludin un sabiedrisko darbu ministra vietnieku Mohammad Akbar Barekzai. Latvijas amatpersonām bijusi arī tikšanās ar Afganistānas transporta un civilās aviācijas ministra vietnieku Said Mehdi Saidi.
Gan SM, gan ĀM, kuru amatpersonas aizvadītajā nedēļā Afganistānā tikās ar šīs valsts atbildīgajiem ministriem, lai lobētu mūsu valsts intereses kravu tranzītā, Pietiek pirmdien atteicās izpaust to uzņēmēju vārdus, kuri piedalījušies vizītē. Satiksmes ministra Aivja Roņa birojs sākotnēji noliedza, ka amatpersonas pavadījuši arī uzņēmēji, bet ĀM preses pārstāvis paziņoja, ka nav informēts par delegācijas sastāvu. Vēlāk gan SM, gan ĀM atzina uzņēmēju klātbūtni vizītē, bet atteicās izpaust viņu vārdus "drošības apsvērumu dēļ, jo viņi, iespējams, negrib, lai izgaismo viņu biznesu". "Mēs augstu novērtējam Latvijas uzņēmēju dalību vizītē Afganistānā, taču bez viņu piekrišanas viņus nevaram nosaukt," Pietiek norādīja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.
No SM vizītē piedalījās satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens un SM Transporta un sakaru drošības nodaļas vadītājs Māris Andžāns, bet no ĀM – vēstnieks Afganistānā Igors Apokins un ĀM Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas 3. sekretāre Marika Simanoviča.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
