Iesaki rakstu: 
Sakiet, draugi, kurš ir lielāks noziedznieks – tas, kurš izdod noziedzīgas pavēles, vai tas, kurš tās izpilda? Zinu, zinu - “zivs pūst no galvas”. Bet dažreiz tā “zivs galva” atrodas tik tālu, ka smaka līdz mums nemaz neatnāk. Tas ir – neatnāktu, ja to centīgi neimportētu un neizplatītu vietējie ļautiņi, kuri arī izvēlējušies nelabi ost.
Vēsture liecina, ka tieši lokālnodevēji nodara lielāko postu. Un vēsturi raksta cilvēki, bet cilvēku daba diemžēl nemēdz tik vienkārši mainīties. Kaut vai tik daudz piesauktā izsūtīšana uz Sibīriju. Dzirdēts, ka viens otrs pagasts tikpat kā nezaudēja iedzīvotājus. Bet cits – palika pustukšs. Kā tā?!
Āā, - krievi vainīgi? Staļins vainīgs? Nekā, draugi, – tēmējiet tuvāk. Dažreiz – tik tuvu, cik nevar pat iedomāties. Svešinieks jau “pēc definīcijas” nevar tevi nodot - tu viņam nekad neesi uzticējies. Tevi var nodot tikai “savējais”. Vietējais...
Saka – labāk draugs tuvumā nekā brālis – tālumā. Jo tikai tas, kurš ir tuvumā, nepieciešamības gadījumā var tev steidzami palīdzēt. Un pretēji – arī ļaunu tev var nodarīt tikai klātesošs cilvēks...
Daudzi domā, ka visa ļaunuma sakne ir PVO, geitsi, rokfelleri, Pasaules banka vai SVF. Draugs, ko tev viņi ir nodarījuši?! Sludina planētas populācijas samazināšanu? Finansē sieviešu sterilizāciju, piedodiet, “vakcināciju” Āfrikā? Iedzen parādu verdzībā veselas valstis?
Pat “Panorāmā” neesmu redzējis, ka Tedross Adhanoms Gebrejesuss būtu novakcinējis kaut vienu Latvijas iedzīvotāju. Nevienu! Ne lielu, ne mazu. Arī draudējis ar atlaišanu no darba nav NEVIENAM Latvijas iedzīvotājam. Un arī kredīta lamatās tevi ievilināja kāds, kurš runāja latviski. Arī maksu par zilu gaisu NĪN, OIK vai elektrības piegādes maksas veidā tev neuzlika ļauni citplanētieši vai tālu zemju ķēniņi. Nē, nē – tepat jau tie ļaunīši ir. Ilzītes un ieviņas, danieliņi un edgariņi. Neviena džona, ivana vai pedro...
Izņēmums Latvijā gan ir divi ārzemju aģenti, bet arī viņi - vairāk vai mazāk – prot latviski. Viens pat izgudro jaunvārdus! Lai gan – jāatzīst – šie tipiņi ir sagādājuši tautiešiem ne mazums jautru brīžu, tie neatsver viņu nodarīto ļaunumu.
Uzskatu, ka gan gaismas un mīlestības, gan tumsas un ļaunuma pasaulē ir hierarhija. Dažreiz, kad mēģini iedziļināties un izprast velnišķīgi viltīgi un sarežģīti veidoto pasaules pārvaldes sistēmu, sāc nojaust, ka tas nav cilvēku radīts; t.i. - ir cilvēku radīts, bet paša nelabā inspirēts. Latviski – iedvesmots.
Bet ar iedvesmu vien ļaunumu nodarīt nevar – vajadzīgi izpildītāji. Dzīvi, mantkārīgi, varaskāri un nelietīgi cilvēciņi. Ja es attēlotu ļaunuma darbinieku hierarhiju, tās virsotne bez šaubām atrastos apakšā. Jo tikai no pašas elles dziļumiem var nākt pasaules karu uguns, kura aprija miljoniem un miljoniem dzīvību, sakropļoja lielu un mazu, vecu un pavisam jaunu cilvēku miesas un dvēseles.
Lai iegūtu lielu ietekmi un varu pār cilvēkiem, ir jābūt pietuvinātam kaut kam lielākam un stiprākam par cilvēku. Cilvēks, kurš ir sava Radītāja tuvumā, spēj sniegt dvēseles veldzi tūkstošiem cilvēku, spēj dziedināt miljoniem salauztu siržu. Atcerieties pasaules lielāko reliģiju pamatlicējus – viņu ietekme nav zudusi vēl šobaltdien.
Un pretēji. Vai esat dzirdējuši, piemēram, Hitlera runas? Viņš burtiski spēja nohipnotizēt un pakļaut sev veselu nāciju! Vācieši vēl tagad par to kaunas... Ādolfs bija pietuvināts pašam nelabajam, viņš bija nelabā mute, rupors; viņš spēja iedvesmot daudzus uz tādām nelietībām, kuras pats fiziski nespētu veikt. Velnišķīgajā hierarhijā viņam bija vajadzīgi izpildītāji.
BEZ IZPILDĪTĀJIEM PAT VISVELNIŠĶĪGI TALANTĪGI VILTĪGĀKAIS NODOMS NAV REALIZĒJAMS!
Un izpildītāji atradās!
Nekas citādāk nav arī mūsdienās. Nedomāju, ka šodien populārie pasaules ļaunīši ir tāda paša līmeņa sātana priesteri, kāds bija viņu dvēseles radinieks Ādolfs. Bet tas nav svarīgi – viņiem tāpat ir sava loma un savs uzdevums karā pret cilvēci, dzīvību un – galu galā – pret Radītāju. Vai tā nav nostāšanās pret Radītāju, ja apspiež, pazemo, indē un mērdē tos, ko Viņš nolicis būt dieviem, par saimniekiem uz planētas Zeme? Jā, piekrītu – viena daļa upuru to ir pelnījuši, jo izmetuši Dievu no sirds un savas dvēseles samainījuši sīknaudā. Bet pārējie?!
Pārējiem lieku pie sirds – NEKAD nekļūstiet par instrumentu ļaunā rokās. Pareizāk – ĻAUNAJAM NAV ROKU; NEKĻŪSTI TU PAR VIŅA ROKĀM!
Tu, cilvēk, kurš vēl neesi apzinājies savu milzīgo atbildību par savu dzīvi un to, ko tu tajā dari; atceries: tevi mēģinās savaņģot! Jo ļaunums ir bezspēcīgs bez cilvēkiem, kuri to realizē!
Lai cilvēkam nebūtu, ko ēst, vajag kādu, kurš viņam neļauj ieiet veikalā; lai viņam nebūtu, par ko ieiet veikalā, vajag kādu, kurš viņu atlaiž no darba; lai viņu atlaistu no darba, vajag kādu, kurš izdod atbilstošu rīkojumu; lai nodrošinātu visu šo netaisnību un beztiesiskumu, vajag kādu ar elektrošokeri vai steku...
Ja tu sevi atpazini šajā sistēmā kā ļaunuma sulaini - nebēdā! Tu vēl esi dzīvs, tātad – tu vēl vari visu izlabot! Pagriezies ar seju pret savu Radītāju un dari labu! Nemāki? Tava sirds tev pateiks priekšā, un pats Dievs dos spēku...
Un tikai tad, kad kaimiņš vairs nenodos kaimiņu, kad nebūs vairs neviena, kurš pilda un iemieso netaisnīgās, noziedzīgās pavēles un rīkojumus, kad gods sāks nozīmēt vairāk nekā nauda – iestāsies labklājība. Mums labi klāsies. Vienkārši - ļaunums mums vairs netiks klāt.
Kādā senā grāmatā ir šādi vārdi:
“Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretī velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums.”
Kam stāvi pretī tu, mans draugs? Un – kam padodies?...
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
