Pretvakcinācijas aģitatori - pērkami nelieši, kuru uzdevums ir apmuļķot lētticīgus ļaudis un destabilizēt rietumvalstis
Maigurs Strīķis05.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakcinācijas pretinieki noteikti neapzinās, ka lielākie aģitatori vakcinējas pirmie. Viņi nav muļķi, bet gan drīzāk pērkami nelieši, kuru uzdevums ir apmuļķot lētticīgus ļaudis un destabilizēt rietumvalstis.
No rudens par savu slimību un arī nāvi no Covid 19 atbildīgs būs katrs pats, - jo izvēli starp pasaulē labākajām bezmaksas vakcīnām un slimību vai pat nāvi katrs būs izdarījis pats.
Tāpēc būtu tikai loģiski, ja šo cilvēku apzinātās slimošanas izvēlei līdzi arī nāktu vismaz vērā ņemama finansiālā līdzdalība šo personāžu ārstēšanā.
Diemžēl nav pamata uzskatīt, ka medicīnas iestādes rudenī atkal netiks pārslogotas ar nevakcinētajiem slimniekiem.
No šo ļautiņu naivās bezatbildības cietīs ne viņi vien, bet gan arī tie, kuri godprātīgi izpildīja savu pienākumu pret savu un sabiedrības veselību kopumā.
Lieki cerēt, ka saslimšanas gadījumā šie grūtgalvji - grūtdieņi pēdējiem spēkiem aicinās mediķus sniegt palīdzību visiem citiem un "ja paliek brīvs brītiņš, tikai tad pienāciet arī pie manis, jo pats esmu vainīgs. Manas muļķības dēļ nevienam nav jācieš. Bet ja nepaliek brīvs brīdis, tad ļaujiet man noslāpt ar apziņu, ka esmu ar savu paštaisnumu to pelnījis”.
Tā, protams, nenotiks.
Tas viss nedaudz atgādina ugunsgrēku lopu fermā, kad mājdzīvnieki, pārbijušies un iespiedušies vienā kaktā, nekādi nevar saņemties doties ārā pa durvīm, lai izglābtos.
Bet šajā gadījumā bez aicinājumiem atstāt bīstamo vietu viņiem vēl no malas aitu maskēšanās kažokos tērpušies vilki apdullinoši taurē ausīs: "Palieciet uz vietas, tā ir drošāk, ugunsgrēks pāries pats no sevis".
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
