Prezidenta Bērziņa zvans Sprūdžam par Strautnieku - iepriekš neredzēts precedents
PIETIEK17.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zvans vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam bijusi pirmā reize, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš ar kādu valdības pārstāvi pārrunājis kādas valsts amatpersonas rotāciju uz citu amatu, - to Pietiek pirmdien atzina prezidenta preses pārstāve, sniedzot skaidrojumus par Bērziņa interesi saistībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes vadītāja Jāņa Strautnieka iecerēto pārcelšanu citā amatā. No avotiem prezidenta kancelejā Pietiek zināms, ka faktiski zvans bijis traktējams kā spiediena izdarīšana uz ministru, prezidentam aizstāvot savu "novadnieku".
Kā zināms, Sprūdžs maija beigās parakstīja rīkojumu par divu iestāžu vadītāju rotāciju, paredzot, ka līdzšinējais Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Strautnieks no šī mēneša vidus sāktu vadīt Latvijas Vides aizsardzības fondu, bet viņa vietā nāktu līdzšinējā fonda vadītāja Sandra Bērziņa. Taču Strautnieks pret šo rotāciju ir publiski asi iebildis.
Līdz šim nebija zināms, ka Strautnieks būtu izmantojis arī kādas īpašas sviras, lai piespiestu Sprūdžu mainīt lēmumu. Taču pirmdien publicētā intervijā laikrakstam Diena Sprūdžs cita starpā bija atklājis, ka savā vēlmē nomainīt "vecās sistēmas vadītāju", kurš esot "arhitekts nozīmīgākajām dabas aizsardzības problēmām valstī", viņš esot saskāries ar spēcīgu pretestību no augstāko valsts amatpersonu puses. "Piedāvājām rotāciju. Tad man zvanīja Valsts prezidents," intervijā atzinis ministrs.
Oficiālais Valsts prezidenta preses pārstāves skaidrojums ir - Bērziņš vienkārši esot telefoniski sazinājies ar Sprūdžu, "lai uzzinātu ministra argumentāciju par rotācijas iemesliem". Nedz ierosinājumus, nedz ieteikumus Valsts prezidents ministram neesot izteicis, un vispār prezidenta interese par šo jautājumu esot saistīta tikai ar to, ka "Valsts prezidents Jāni Strautnieku vērtē kā vienu no pieredzes bagātākajiem profesionāļiem dabas aizsardzības jomā Latvijā".
Lūgts precizēt, vai ir bijuši gadījumi, kad prezidents vai kāda koalīcijas partija iejaucas personāla risināšanas jautājumos, Sprūdžs bija atbildējis apstiprinoši, gan neprecizējot. Toties Bērziņa pārstāve apgalvo, ka šī esot bijusi pirmā reize, kad prezidents esot interesējies par amatpersonu rotācijas jautājumiem: "Darba jautājumos Valsts prezidents A.Bērziņš nepieciešamības gadījumā gan klātienē tiekas, gan telefoniski sazinās arī ar citām valsts amatpersonām. Ar rotācijas jautājumiem iepriekš šādas sarunas nav bijušas saistītas."
Ar ko izskaidrojams, ka tieši saistībā ar Strautnieka rotāciju prezidents izmantojis tik nopietnu instrumentu kā telefona zvanu ministram un savas intereses izrādīšanu? No avotiem Valsts prezidenta kancelejā Pietiek zināms, ka faktiski Bērziņš izlēmis iespēju robežās izpalīdzēt savam "novadniekam" Strautniekam (viņam ir mājoklis Mālpilī), atbildot tā skaidram lūgumam, un telefonzvana saturs liecinājis - tā bijusi nevis tikai interese, bet pietiekami skaidrs spiediens uz ministru, kam tas, kā šķiet, tomēr neesot pakļāvies.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
