Prezidenta kanceleja esot izsūtījusi atbildi uz pieprasījumu par Bērziņa veselības stāvokli
PIETIEK15.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
13. janvārī valsts prezidenta kanceleja beidzot esot sagatavojusi un izsūtījusi atbildi uz Pietiek pieprasījumu par prezidenta Andra Bērziņa veselības stāvokli, - to Pietiek apliecināja Bērziņa preses pārstāve Līga Krapāne (abi attēlā), kas sākotnēji uzdotos jautājumus bija mēģinājusi ignorēt. Tikmēr, ņemot vērā lasītāju ieteikumus, Pietiek nosūtījis prezidentam un prezidenta kancelejai vēl divus ar šo tēmu saistītus informācijas pieprasījumus.
Ar 18. decembri datētais informācijas pieprasījums, atsaucoties uz Valsts noslēpuma likumu, kas liedz noslepenot informāciju par valsts vadītāju veselības stāvokli, bija adresēts valsts prezidenta kancelejai:
"Vēlos saņemt šādu informāciju - kādas tieši veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs ir izgājis Valsts prezidents Andris Bērziņš, kādi tieši parametri pārbaudīti katrā no tām, kādi tieši bijuši katra parametra pārbaudes rezultāti?
Ja šo pārbaužu vidū nav bijis psihologa, psihoterapeita, psihiatra vai gerontologa pārbaužu, sniedziet paskaidrojumu - kāpēc Valsts prezidents nav uzskatījis par nepieciešamu pārbaudīties pie šiem speciālistiem?
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Aizrādu, ka, nesaņemot pieprasīto informāciju, nekavējoties vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā."
Pēc tam, kad Pietiek lasītāji norādīja, ka Bērziņa kanceleja var atbildēt, ka tās rīcībā šādas informācijas vienkārši nav, Pietiek 26. decembrī nosūtīja līdzīga satura iesniegumu arī pašam Bērziņam:
"Pamatojoties uz Valsts noslēpuma likumu, vēlos no Jums, valsts prezidenta kungs, saņemt šādu informāciju - kādas tieši veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs esat izgājis, kādi tieši parametri pārbaudīti katrā no tām, kādi tieši bijuši katra parametra pārbaudes rezultāti?
Ja šo pārbaužu vidū nav bijis psihologa, psihoterapeita, psihiatra vai gerontologa pārbaužu, sniedziet paskaidrojumu - kāpēc neesat pārbaudījies pie šiem speciālistiem?
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Aizrādu, ka, nesaņemot pieprasīto informāciju vai Jums kā citādi pārkāpjot ar atbildes un prasītās informācijas sniegšanu saistītos normatīvos aktus, nekavējoties vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā."
Ņemot vērā, ka pēc sākotnējā Pietiek informācijas pieprasījuma prezidenta preses pārstāve Līga Krapāne bija paziņojusi, ka atbilde tikšot sagatavota 30 dienu laikā, 26. decembrī Pietiek nosūtīja arī vēl vienu pieprasījumu prezidenta kancelejai:
"Saistībā ar informācijas pieprasījumu Valsts prezidenta kancelejai par valsts prezidenta veselības stāvokli kancelejas darbiniece Līga Krapāne šā gada 27. decembrī ir sniegusi ziņu aģentūrai LETA komentāru, kas atspoguļots šādi:
"Kā aģentūrai LETA sacīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne, atbildi uz portāla Pietiek pieprasījumu sniegt atbildes par Bērziņa veselības stāvokli prezidenta kanceleja sagatavos Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, proti, 30 dienu laikā."
Saistībā ar to vēlos no saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) vai minētās Līgas Krapānes izteikumi ir Valsts prezidenta kancelejas vadības oficiāls skaidrojums vai minētās darbinieces personiskas iedomas un pieņēmumi?
2) ja minētās Līgas Krapānes izteikumi ir Valsts prezidenta kancelejas oficiāls skaidrojums par to, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja uzskata, ka minētais pieprasījums nav izskatāms Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā? Miniet konkrētus apsvērumus un argumentus.
3) vai Valsts prezidenta kanceleja ir iepazinusies ar Informācijas atklātības likuma normām?
4) kādu tieši iemeslu dēļ informācijas sniegšanai par valsts prezidenta veselības stāvokli Valsts prezidenta kancelejai nepieciešamas trīsdesmit dienas?
5) kā tieši Valsts prezidenta kanceleja izmantos minēto termiņu pieprasītās informācijas apkopošanai?
6) vai šāda informācija līdz šim ir bijusi Valsts prezidenta kancelejas rīcībā? Ja jā, kāpēc atbilžu sniegšanai nepieciešamas trīsdesmit dienas? Ja nē, ar ko izskaidrojams, ka Valsts prezidenta kanceleja visā Andra Bērziņa pilnvaru laikā nav uzskatījusi par nepieciešamu pārliecināties par valsts prezidenta veselības stāvokli?
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Aizrādu, ka, nesaņemot pieprasīto informāciju vai Jums kā citādi pārkāpjot ar atbildes un prasītās informācijas sniegšanu saistītos normatīvos aktus, nekavējoties vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā."
Kā pašlaik noprotams no prezidenta preses pārstāves, atbildes uz pēdējiem diviem informācijas pieprasījumiem vēl tiek gatavotas. Pēc to saņemšanas atbildes nekavējoties publiskosim.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
