Prezidenta kandidāts Bondars izvairās no atbildības par nepatikšanām skolas direktorei, kura nav ieradusies uz "politsemināru"
PIETIEK08.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reģionu apvienības pārstāvis, Saldus novada izpilddirektors Pēteris Dubra pieprasījis no Saldus 2. vidusskolas direktores Natālijas Balodes paskaidrojumu, jo viņa 11. martā izvēlējusies pildīt tiešos darba pienākumus, nevis apmeklēt "semināru", kura lielāko daļu aizņēma tikšanās ar Dubras politiskās organizācijas Valsts prezidenta kandidātu Mārtiņu Bondaru. Taču pats prezidenta amata kandidāts nevēlas uzņemties nekādu atbildību par notikušo un vairākkārt atkārto - viņš vispār nesaprotot, par ko runa. Publicējam sarunu ar Valsts prezidenta amata kandidātu.
- Jā, tikos Druvā ar skolu direktoriem un pirms tam ar Druvas vidusskolas jauniešiem. Kas jums tieši interesē?
- Kā jūs vērtējat faktu, ka par neierašanos uz tikšanos ar jums skolas direktorei prasa sniegt paskaidrojumu?
- Kā es varu vērtēt kaut ko, kur es esmu bijis pats uzaicināts. Tas ir jājautā kādiem citiem. Pirmkārt, man tā ir pirmā dzirdēšana, otrkārt, es pats biju uzaicināts uz šo pasākumu. Jūsu jautājums par vērtējumu ir vairāk nekā nepareizs, jo es neesmu vērtētājs.
- Cilvēki, kas liek rakstīt paskaidrojumu, pārstāv Reģionu apvienību. Līdz ar to rodas iespaids, ka Saldū mēģina piespiest apmeklēt partijas pasākumus.
- Vai jūs varat atsūtīt dokumentu, ka ir kādam prasīts paskaidrojums par to, ka neierodas uz tikšanos ar Mārtiņu Bondaru. Es būtu ļoti pateicīgs ieraudzīt šādu dokumentu.
- Ir dokuments, kur prasīts paskaidrojums par neierašanos uz semināru, bet šī semināra darba kārtībā galvenokārt bija divas tikšanās ar Mārtiņu Bondaru.
- Redziet, mani uzaicināja runāt ar skolu direktoriem par konkrētu tēmu. Ar jauniešiem arī par konkrētu tēmu. Es runāju ne tikai Druvas skolā ar jauniešiem, es tiekos ar Liepājas jauniešiem, Daugavpilī, Rīgā. Visās vietās, kur es esmu.
- Bet jautājums ir mazliet par citu tematu. Šis atgadījums met ēnu arī uz partiju, kuru jūs pārstāvat. Rodas iespaids, ka partija mēģina ar varu piespiest tikties ar partijas izvirzīto prezidenta amata kandidātu.
- Varbūt jūs tomēr varat atsūtīt tos dokumentus, lai es varu balstīties faktos. Es seminārā nepiedalījos. Mani lūdza uzrunāt skolotājus, un es arī to darīju un ar lielāko prieku. Tāpat arī tikos ar jauniešiem. Un es nerunāju par politiskām tēmām, jo jauniešiem nav interese par tām.
- Tomēr jums kā partijas izvirzītam valsts prezidenta amata kandidātam vēlētos pajautāt, kā jūs vērtējat to, ka jūsu partijas biedri liek rakstīt paskaidrojumus par to, ka neierodas uz tikšanos ar jums.
- Es gribu redzēt šo dokumentu, tad es arī varu izteikt savu viedokli. Pēc būtības es esmu uzaicināts. Tieši tāpat kā man zvana un uzaicina uz tikšanos ar jauniešiem Rīgā, ar senioriem, un es atsaucos šiem aicinājumiem. Un es nespēju izprast jūsu jautājumu. Tie ir dažādu partijas cilvēki. Liepājā mani uzaicināja Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Valdis Skujiņš tikties ar rotariešiem, pēc tam arī uzaicināja cilvēki no 15.vidusskolas. Dažādās Latvijas vietās ir dažādi uzaicinātāji. Tāpēc es neizprotu jūsu jautājuma būtību. Ja tur ir uzrakstīts, kādēļ jūs neieradāties uz tikšanos ar Bondaru, es to labprāt vēlētos redzēt.
- Noformulēt jau var dažādi. Paskaidrojumu prasa par neierašanos uz semināru, kur lielāko daļu aizņēma tikšanās ar Bondaru. Tas rada ēnu, bet, cik noprotu, jūs to nesaskatāt.
- Es nesaprotu, par ko jūs runājat. Kad aizbraucu uz šo pasākumu, direktori jau bija tur, kad devos projām, viņi palika un turpināja runāt. Es nezinu šī semināra darba kārtību. Man nebija laika palikt uz pārējiem jautājumiem, jo bija jādodas uz Saeimu. Par darba kārtību jūs varat pajautāt manai palīdzei, viņa zinās sīkāk.
- Noformulēt jau var dažādi, bet jēga jau no tā nemainās.
- Vai jums tiešām šķiet, ka man kā uzaicinātai personai būtu jāvērtē?
- Bet tas met ēnu arī uz jūsu partiju un jums kā šīs partijas prezidenta kandidātu.
- Patiešām? Patiešām tas met ēnu uz mani? Tas, ka aizbraucu uz tikšanos ar skolotājiem?
- Tas, ka to mēģina uzspiest kā obligātu pasākumu.
- Tad, lūdzu, atsūtiet konkrētu dokumentu, es vēlos to izvērtēt. Ja tas ir partijas dokuments, ja citos gadījumos šādi pasākumi nav bijuši obligāti, es gribētu to redzēt. Ar lielāko prieku to ieraudzītu.
- Es jau teicu, ka Mārtiņa Bondara vārds tur nav minēts, bet tas nemaina būtību.
- Es gribu redzēt, vai tas ir partijas dokuments!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
