Iesaki rakstu: 
Jaunais prezidents Egīls Levits ir viens humora vecis. Viņam patiešām ir smalka vācu, drīzāk pat britu melnā humora sajūta. Saeimā uzstājoties, viņš savā uzrunā skarbi norādīja: “Latvija ir viena no visnevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā.” Ko tur liegties, patiesi - tā tas ir! Tikai tas sen vairs nav nekāds jaunums. Bet kāpēc sen vispārzināmu lietu vēlreiz nepasniegt kā atklājumu? Valdošā elite šo joku izspēlē jau gadiem ilgi.
Un ar ko sāk jaunais prezidents? Sarīko par nodokļu maksātāju naudu vērienīgu ballīti, kurā dominē nevienlīdzības treknākā burbuļa pārstāvji - valsts uzņēmumu vadītāji un pusvadītāji ar miljonāru vai pusmiljonāru statusu, gadiem ilgi ļoti treknos politiskajos amatos ieperinājušās politiskās piepes. Tādas, kuras maina partiju piederības, bet ne siles treknumu.
Un tad prezidents savā uzrunā Saeimai un tautai teica vārdus, kuru vērts citēt pilnībā: “Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi.”
Mediji un tauta sajūsmā noelsās - tas ir tik viens taisns vīrs! Un nākošais, ko viņš izdarīja - slotas vietā saaicināja lielāko daļu no tieši atbildīgajiem par šiem mēsliem Gaismas pilī. Vai nav smalka humora sajūta?
Protams, ka pilī bija uzaicināta arī virkne patiesi godprātīgu ļaužu, kuriem ar šiem mēsliem ir maz vai nekāda sakara. Bet kārtīgam prezidentam ir jāspēj rūpēties, lai lielgabarīta mēsliem būtu sabiedrība, ar ko kopā bildēties un izlikties, ka viņi nesmird pēc alkatības, bet gan pēc intelektuālām maijpuķītēm. Šādu kombinācija labi piedien vienam kārtīgam humora vecim.
Bet ar to joki vien nebeidzās. Prezidents savā Saeimas runā viedi norādīja: “Lai gan mums ir labas iestrādes, tomēr pagaidām visai samērā bāli sevi iezīmējam kā līdzdomātājus kopīgajā Eiropas un Rietumu intelektuālajā telpā.” Atkal - viedi, viedi vārdi, prezidenta kungs!
Humora sajūtu viņš drīz nodemonstrēja, iepazīstinot sabiedrību ar savu padomnieku korpusu. Par padomnieku nacionālās drošības jautājumos tika iecelts Jānis Kažociņš, kurš pazīstams kā izcili vājš un nesekmīgs Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Tieši viņa laikā SAB turpināja dalīt pielaides valsts augstākajiem noslēpumiem ļoti apšaubāmām personām. Šie fakti vēlāk izrādījās ļoti nepatīkams pārsteigums stratēģiskajiem sabiedrotajiem. Prezidentam noteikti bija vēlme pajokoties ,ieceļot personu ar šādu reputāciju par nacionālās drošības padomnieku. Acīmredzot ar nesekmīgo Kažociņu prezidents centīsies iezīmēt Latviju kā atbildīgu līdzdomātāju valsti tik aktuālajos drošības jautājumos.
Bet vislielāko joku prezidenta kungs izspēlēja ar sava kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa izvēli. Viņš šobrīd ir Latvijas vēstnieks ASV un līdzīgi savam priekšniekam, Edgaram Rinkēvičam izrādījies ļoti taupīgs vīrs - valsts maizē raudamies, spējis uzkrāt iespaidīgu ceturtdaļmiljonu eiro.
Prezidents Levits acīmredzot novērtējis Teikmaņa spēju veidot košu Latvijas tēlu ārvalstīs. Pavisam nesen - 2018. gadā LSM raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ziņoja par vēstniecību, kurā kopš 2016. gada saimniekojis vēstnieks Teikmanis.
Sabiedriskais medijs informēja: “Latvijas vēstniecībā ASV Vašingtonā žurnāliste atklājusi, ka tā ir nevīžīga un nekopta.” Žurnāliste un arhitekte Baiba Vērpe raidījumam atklāja: “Kad es atnācu pie vēstniecības ēkas, es to vēstniecības ēku faktiski neredzēju. Tā bija aizsegta ar milzīgiem kokiem, koki bija nekopti, ar sausiem zariem. Tad celiņš bija nenovākts, ar sausām lapām, zālājs bija izdilis, pie fasādes karājās valsts karogs, kas jau bija izbalējis, violetīgs, krāsa no karoga bija notecējusi pa fasādi līdz pat vēstniecības plāksnei. Un tādu šo vēstniecību es ieraudzīju.” Nekopts arī izrādījies dārzs pie vēstniecības, pie ēkas cokola bija atkritumu kaudzes, veci televizori, kastes, kāpņu margas izpuvušas.
Prezidentam nudien ir smalka humora sajūta, jo pats no vienas puses atzīst, ka mēs sevi bāli iezīmējam intelektuālajā telpā, bet pats par savu kancelejas vadītāju ieceļ vienu no ietekmīgākajiem diplomātiem kopš 90. gadiem. Personu, kura zināmā mērā veidoja mūsu valsts tēlu, kurš izrādījies bāls. Vai arī, kā redzējām LSM, - nevīžīgs un nekopts burtiskā nozīmē.
Un, protams, laikā, kad tika ievārīti prezidenta pieminētie mēsli, Teikmanis raudāja mājās spilvenā. Kaut ko tādu, protams, varēja iedomāties tikai viens jokupēteris. Jo ne jau tikai ar vienu nolaistu vēstniecību Teikmanis ir bijis saistīts - viņš ir bijis ļoti ietekmīgs vīrs Latvijas politiskajā elitē un līdz ar viens no līdzatbildīgajiem.
Bet vispār nav smieklīgi. Un, protams, ar smalku humora sajūtu tam visam nav nekāda sakara. Cilvēki, kuri gadiem ilgi ir dzīvojuši noslēgtā burbuļa pasaulē, reizēm notic, ka šis viņu šaurais burbulis arī ir visa pasaule. Pārējiem gan tas viss izskatās pēc kārtējā cirka stikla burkā.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
