Prezidenta vēlēšanas nāk, tāpēc tagad atkal katram ir vieta, katrs ir svarīgs, katram ir jābūt pasargātam
Egils Levits01.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas cilvēki! Latvieši! Gads, no kura atvadāmies, nebija viegls. Krievijas iebrukums Ukrainā. Cenu kāpums, ko daudz ģimeņu izjūt īpaši skaudri. Globālā pandēmija, kas tikai pamazām atkāpjas.
Tomēr šis gads, no kura atvadāmies, bija arī īpašs.
Īpašs tādēļ, ka tas lika mums ar skaidru skatu apzināties vērtīgāko.
Vērtība ir drošība un miers mūsu mājās.
Vērtība ir latviešu valoda, latviskums, kurā mēs kā tauta pastāvam.
Vērtība ir Latvijas atbrīvošana no okupācijas pieminekļiem un padomju koloniālisma mantojuma cilvēku prātos. Latvija ir kļuvusi garīgi tīrāka.
Vērtība ir mūsu vienotība, atbalstot un palīdzot ukraiņu tautai.
Bet lielākā vērtība ir Latvijas valsts, kuru mēs paši veidojam un kura mūs sargā.
Šajā īpašajā 2022. gadā mēs pārliecinājāmies, ka pamati, uz kuriem stāvam, ir stipri.
Esam rūdījušies un kļuvuši spēcīgāki.
Šis spēks mums jāņem līdzi nākamajā gadā. Karš Ukrainā, pasaules ekonomikas sabremzēšanās, augstās enerģijas cenas – tas viss vēl nav beidzies.
Taču mums ir viena priekšrocība. Mēs zinām, ko mēs gribam.
Mēs gribam modernu, latvisku, solidāru Latviju Eiropas valstu saimē.
Šis skaidrais mērķis mūs vieno. Tas ļauj mums turēt kursu arī vētrainos ūdeņos.
Šis skaidrais mērķis ļauj mums atšķirt svarīgāko no mazāk svarīgā. To, kas jādara tūlīt, no tā, kas būs jādara pēc tam.
Tas ļauj mūsu valstij uzstādīt mērķtiecīgu darba kārtību 2023. gadam.
Galvenie virzieni būs ārējā un iekšējā drošība, ekonomikas transformācija un efektīvs atbalsts cilvēkiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs.
Nākamais gads būs Dziesmu svētku gads. Šī 150 gadu senā tradīcija ir mūsu nacionālās kultūras apziņas centrā. Savukārt latviešu kultūra ir mūsu valsts pamats.
Gatavosimies un svinēsim šos lielos latviskuma svētkus, kas mūs spēcina un saliedē, dara mūs stiprus!
Dārgie latvieši! Dārgie Latvijas cilvēki!
Latvija līdzinās pamatīgam dižozolam. Kad apkārt plosās vētras, to stipri zemē notur dziļas saknes. Tā ir mūsu tautas pieredze. Spēja visgrūtākajos laikos izturēt un pastāvēt par sevi.
Ozola lapotni kuplu dara mūsu darbi. Katra paaudze tam dod savu ieguldījumu.
Grūtos laikos ozola pavēnī drošību var atrast katrs. Katram ir vieta, katrs ir svarīgs, katram ir jābūt pasargātam.
Ticot sev, uzņemoties atbildību par savu un savu tuvinieku dzīvi, par sabiedrības kopējo labumu – labāka top mūsu visu dzīve Latvijā.
Paldies par to katram atsevišķi un visiem kopā!
Es novēlu visiem mīlestību un prieku par paveikto!
Es novēlu visiem izturību, optimismu un veiksmi turpmākajiem darbiem!
Laimīgu jauno 2023. gadu!
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
