Prezidenta vēlēšanas nāk, tāpēc tagad atkal katram ir vieta, katrs ir svarīgs, katram ir jābūt pasargātam
Egils Levits01.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas cilvēki! Latvieši! Gads, no kura atvadāmies, nebija viegls. Krievijas iebrukums Ukrainā. Cenu kāpums, ko daudz ģimeņu izjūt īpaši skaudri. Globālā pandēmija, kas tikai pamazām atkāpjas.
Tomēr šis gads, no kura atvadāmies, bija arī īpašs.
Īpašs tādēļ, ka tas lika mums ar skaidru skatu apzināties vērtīgāko.
Vērtība ir drošība un miers mūsu mājās.
Vērtība ir latviešu valoda, latviskums, kurā mēs kā tauta pastāvam.
Vērtība ir Latvijas atbrīvošana no okupācijas pieminekļiem un padomju koloniālisma mantojuma cilvēku prātos. Latvija ir kļuvusi garīgi tīrāka.
Vērtība ir mūsu vienotība, atbalstot un palīdzot ukraiņu tautai.
Bet lielākā vērtība ir Latvijas valsts, kuru mēs paši veidojam un kura mūs sargā.
Šajā īpašajā 2022. gadā mēs pārliecinājāmies, ka pamati, uz kuriem stāvam, ir stipri.
Esam rūdījušies un kļuvuši spēcīgāki.
Šis spēks mums jāņem līdzi nākamajā gadā. Karš Ukrainā, pasaules ekonomikas sabremzēšanās, augstās enerģijas cenas – tas viss vēl nav beidzies.
Taču mums ir viena priekšrocība. Mēs zinām, ko mēs gribam.
Mēs gribam modernu, latvisku, solidāru Latviju Eiropas valstu saimē.
Šis skaidrais mērķis mūs vieno. Tas ļauj mums turēt kursu arī vētrainos ūdeņos.
Šis skaidrais mērķis ļauj mums atšķirt svarīgāko no mazāk svarīgā. To, kas jādara tūlīt, no tā, kas būs jādara pēc tam.
Tas ļauj mūsu valstij uzstādīt mērķtiecīgu darba kārtību 2023. gadam.
Galvenie virzieni būs ārējā un iekšējā drošība, ekonomikas transformācija un efektīvs atbalsts cilvēkiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs.
Nākamais gads būs Dziesmu svētku gads. Šī 150 gadu senā tradīcija ir mūsu nacionālās kultūras apziņas centrā. Savukārt latviešu kultūra ir mūsu valsts pamats.
Gatavosimies un svinēsim šos lielos latviskuma svētkus, kas mūs spēcina un saliedē, dara mūs stiprus!
Dārgie latvieši! Dārgie Latvijas cilvēki!
Latvija līdzinās pamatīgam dižozolam. Kad apkārt plosās vētras, to stipri zemē notur dziļas saknes. Tā ir mūsu tautas pieredze. Spēja visgrūtākajos laikos izturēt un pastāvēt par sevi.
Ozola lapotni kuplu dara mūsu darbi. Katra paaudze tam dod savu ieguldījumu.
Grūtos laikos ozola pavēnī drošību var atrast katrs. Katram ir vieta, katrs ir svarīgs, katram ir jābūt pasargātam.
Ticot sev, uzņemoties atbildību par savu un savu tuvinieku dzīvi, par sabiedrības kopējo labumu – labāka top mūsu visu dzīve Latvijā.
Paldies par to katram atsevišķi un visiem kopā!
Es novēlu visiem mīlestību un prieku par paveikto!
Es novēlu visiem izturību, optimismu un veiksmi turpmākajiem darbiem!
Laimīgu jauno 2023. gadu!
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
