Iesaki rakstu: 
Prezidentam bija divas izvēles. Viena - atdot lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu uz referendumu, otra - atdot lēmumu uz pārskatīšanu Saeimai. Prezidents izvēlējās sevi, nevis tautu.
Mums bieži kā valsts vai pašvaldību vadītājiem ir jāmāk pieņemt tautas griba. Ja prezidenta kungs būtu izvēlējies uzticēšanos savai tautai, pēc referenduma visām pusēm būtu jāsamierinās un iestātos miers. Diemžēl prezidents izvēlējās šķelt sabiedrību ilgtermiņā, kur beigu beigās neviens nebūs uzvarētājs.
Es jau iepriekš rakstītajā paredzēju šādu prezidenta rīcību. Šīs rīcības sekas parāda konfliktu un pretrunu iesēšanu ilgtermiņā. Pseidoproblēmu risināšana, nevis to jautājumu, kas saistīti ar valsts drošību ilgtermiņā.
Es zinu, ka mans viedoklis būs nepopulārs. Es šeit nemeklēju vēlētāju balsis, bet cenšos runāt atklātu valodu. Ja konservatīvie spēki domā atlikt šī lēmuma pieņemšanu uz nākamo Saeimu, tad viņi zaudēs visu, ko var zaudēt. Tiks nodots konservatīvais vēlētājs, un Vienotībai un Progresīvajiem būs iedots vēlēšanu sauklis. Necel, ko nevari pacelt, un nenes, ko nevari panest. Tuvākajās dienās mēs redzēsim, kam ir mugurkauls un kam viņa nav.
Mūs gaida interesants gads. Tad būs lielu pārmaiņu gads, tie, kas nevar iznest savas vērtības, šajā pārmaiņu laikā izzudīs un aizies vēstures mēslainē, paliks tie, kuru pārliecība un vērtības ir stiprākas par viņu pašu gribu.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
