Iesaki rakstu: 
Pirms gada Latvijas Televīzijas vadošie inženieri ziņoja, ka atrada Latvijas Televīzijas teritorijā Zaķusalā daudz neizmantotās un dārgās tehniskās aparatūras par desmitiem vai varbūt simtiem tūkstošiem eiro. Pēc inženieru ziņām sapirktā un nevienam nevajadzīgā aparatūra stāvēja jau ilgu laika periodu – nevis gadu vai divus, bet gan piecus vai pat septiņus gadus.
Visu šo laiku Latvijas Televīziju vadīja un par tehnoloģijas sektoru bija tieši atbildīgs valdes loceklis un pēc tam vienpersonisks priekšnieks un valdes priekšsēdētājs Ivars Priede. Iztērēja vairākus desmitus tūkstošus valsts naudas, tad sakrāva klusi pa kaktiem un noslēpa, bet pēc tam regulāri ar izstieptu roku gāja uz valdību prasīt vairāk naudas.
Nu nevar ticēt, ka Priede nezināja par šo slepeno noliktavu. Un droši vien zināja arī “lojālie” darbinieki, kuri klusēja. Interesanti, apmaiņā pret ko klusēja – pret to, ka netiks padzīti par neveiksmīgu iepirkumu, un pret “siltām” vietām un labām darba algām.
Agri vai vēlu, bet patiesība nāca gaismā, kad Priede vairs nesaimniekoja viens pats Zaķusalā un, kā tehniķi uzzināja, valde pieņēma lēmumu veikt neatkarīgu tehnoloģiju auditu – nevis LTV spēkiem (jo kāds taču visu laiku slēpa šos kambarus ar aparatūru), bet ar neatkarīga auditora palīdzību.
Bet Priedem kā joprojām atbildīgajām par tehnoloģiju sektoru tā arī nebija laika un visdrīzāk gribēšanas šo lēmumu pildīt. Un droši vien viņš cer, ka mediju apvienošanas procesā vai, pareizāk sakot, haosā to tūkstošiem vērto mantu varēs norakstīt.
Uz visa šī fona tagad LTV vairākus gadus bīda kā pa celmiem jaunus tehnoloģiju iepirkumus par vairākiem miljoniem eiro, un galīgi neveiksmīgi! Nav jābrīnās, ka nekas tā arī nav sanācis, un varbūt pat labi! Citādāk atkal kādā tukšā Zaķusalas kabinetā vajadzētu ieslēgt simtiem tūkstošus vērtas nepareizi nopirktās vai nu jau novecojušās aparatūras.
Pagājušajā gadā vajadzēja beidzot nopirkt satura informācijas vadības sistēmu (digitālus risinājumus, kas ļautu beidzot LTV attīstīties) kopsummā par apmēram miljonu eiro, bet iepirkums izgāzās un ne reizi vien – un tā jau kādus septiņus gadus.
Vēl valdība ārpus kārtas piešķīra, ņemot vērā apdraudējumu no Krievijas puses, vairākus miljonus eiro divu pārvietojamo televīzijas (PTS) staciju iepirkumam. Šī iepirkuma ievilkšana nu jau ir bīstama nacionālās drošības interesēm, un tas arī netika uzsākts 2023. gadā, ka bija noteikts! Bet varbūt labi, jo prese jau rakstīja, ka Priede plānoja iepirkt šīm televīzijas stacijām tehniski novecojušu aparatūru (Delfi 7.11. 2023. “Kalvis Baumanis: Par korupcijas riskiem Latvijas Televīzijas 10 900 000 eiro iepirkumā” un Pietiek.com 7.11.2023. Par korupcijas riskiem Latvijas televīzijas 10 900 000 eiro iepirkumā: aicinu atbrīvot no amata LTV valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi).
Nu ko, kur varētu paslēpt nederīgās PTS kravas mašīnas ar novecojušu aparatūru? Kaut kur Zaķusalas ēkas pagalmā? Gan jau atrastu vietu, jo televīzijā viss notiek pa roku galam un, kā jau “Aizliegtais paņēmiens” stāstīja, pēdējos gados pamatīgi nolaistā ēkā gan jau atradīsies ne viens vien stūris, kurā neviens bez bailēm paklupt nevarētu ieiet...
Un ko Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb SEPLP? Atkal kautrīgi klusēs un tēlos nezinīšus?! Viens, tas apzinīgākais SEPLP loceklis, Sanita Upleja – Jegermane, vairs neizturēja šo totālo nolaidību un aizgāja.
Tā tas ir: samiernieciska pozīcija ar krievu valodu, skandāls ar cūku komiksu kā sviestmaize Krievijas propagandai, LTV katastrofāla nevarēšana atrādīt simtprocentīgi patriotisku notikumu - hokeja komandas sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa, slēptā priekšvēlēšanu aģitācija pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām un paslēptu aprīkojumu par desmitiem tūkstošiem, neizpildītie svarīgākie iepirkumi – tas tikai liecina par pagrimumu, kas notiek nu jau vairākus gadus, un Ivars Priede tikai turpina “saimniekot”.
Un kāds būs nākamais Priedes pārsteigums - vēl kāds "komikss" vai kāds skandalozs LTV tehnisks feilers? Bet maksās par to no valsts budžeta - no mūsu kabatām.
9.03.2023
SIA «Latvijas Televīzija»
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV—1050, Latvija
Valdei
Audiovizuālās ražošanas nodaļas vadītāja Dāvja Jaunzema, Tehnoloģisko sistēmu atbalsta un drošības nodaļas vadītāja Intara Nagļa un Videomontāžas nodaļas vadītāja Jāņa Kazuļa
Iesniegums
Lūdzam Valdi izskatīt iespēju ierobežot bijušā Tehnoloģiju daļas vadītāja Arņa Šeibes iespējas pieņemt vienpusējus un subjektīvus lēmumus iepirkumu darba grupās un komisijās. Pašlaik ļoti bieži nākas sastapties ar situāciju, kad kopīgi pieņemtie un pirms tam sapulcēs izdiskutētie lēmumi vienkārši netiek ņemti vērā. Līdz ar to praktiski visās Tehnoloģiju daļas nodaļās ir nesapratne par nevēlēšanos izskatīt citus, alternatīvus risinājumus, kas bieži vien ļautu ietaupīt līdzekļus, bet pats galvenais, atbilstu LTV ražošanas reālajām vajadzībām. Un tas rada zināmas bažas par Arņa Šeibes nepietiekamu kompetenci.
Tāpat esam saskārušies ar situācijām, kad iekšējās LTV sapulcēs izrunātā informācija ir tikusi nodota produktu izplatītājiem un integratoriem pirms sarunu uzsākšanas ar tiem.
Esam konstatējuši arī nelietderīgu jau nopirktās tehnikas izmantošanu, kad Dāvim veicot inventarizāciju studiju noliktavās ir atrasta novārtā atstāta tehnika desmitiem tūkstošu eiro vērtībā, kas pašlaik atkal tiek izmantota ražošanā.
Mēs ļoti bieži arī nevaram saņemt atbildes uz tehniskajiem jautājumiem par studiju un režiju uzbūvi, kas tika veikta laikā, kad Arnis Šeibe bija Tehnoloģiju daļas vadītājs.
Dāvis Jaunzems
Intars Naglis
Jānis Kazulis
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
