Iesaki rakstu: 
Priekš gada janvāŗa beigās bija galvā un uz mēles sarunās, bet 4. februārī aizlaidu pirmo rakstudarbu mazam divciparu skaitlim cilvēku, lai vairotu izpratni un, kazi, rīcību. Ielieku lielāko daļu rakstudarba, kas rāda tābrīža sajēgu:
„Pašreizējais stāvoklis
Nav satiksmes ierobežojumu ar augstas saslimstības valstīm un iebraukšanas ierobežojumu no augstas saslimstības valstīm. Tiešu reisu ar Ķīnu nav, taču, pirmkārt, ir satiksme ar pārsēšanos, otrkārt, vīruss izplatās pa pasauli, augsta saslimstība ir jau Singapūrā, un, kā izskatās, drīz augsta saslimstība varētu būt arī valstīs, kam ir tieša satiksme ar Latviju.
Ierosinājumi
Noteikt, ka tiek apturēta pasažieru satiksme ar valstīm, kur ir augsta saslimstība ar koronavīrusu (vairāk nekā 1 apstiprināts gadījums no miljona iedzīvotāju — šāds saslimstības līmenis Ķīnā tika sasniegts 24. janvārī, pēc nedēļas notika masveida satiksmes slēgšana ar Ķīnu, taču tikām vīruss jau bija izvazāts tālāk). Piemēram, tas būtu 145 gadījumi Krievijā (šobrīd ir 2), 84 Vācijā (ir 12), 67 Lielbritānijā (ir 2), 11 Zviedrijā (ir 1), 6 Somijā (ir 1), 3 Lietuvā (ir 0), 2 Igaunijā (ir 0).
Iebraucējus no augstas saslimstības valstīm vai nu Latvijā nelaist, vai ievietot 14 dienu karantīnā.
Atbilstīgi Šengenas Robežu kodeksa II nodaļai (te pārrakstīšanās: jābūt “III sadaļas II nodaļai” — R.E.) atjaunot robežkontroli (ne tikai gaisa un jūŗas satiksmes, bet arī uz Igaunijas un Lietuvas robežas). Ja kaimiņvalstis vai vēl kādas valstis ievieš tādus pašus veselības aizsardzības līdzekļus kā Latvija, savstarpēju robežkontroli var neieviest.
Ierosinājumus ieviest, cik vien iespējams, nekavējoties. Protams, visu nepieciešamo nevar ieviest rīt uz pusdienlaiku, taču, izlemjot un sākot rīkoties tagad, var pagūt pirms vīrusa ievazāšanas.
Paskaidrojumi
Koronavīruss nav vienkārši “stiprāka gripa”, bet kvalitatīvi atšķirīgs, eksistenciāls drauds. Tā lipība un nāvība ir gana nenoteiktas un gana augstas, ka apvienojumā ar pašreizējo cilvēces stāvokli (nav zāļu, nav vakcīnas, nav imunitātes, nebijusi intensīva satiksme un cilvēku pārvietošanās utt.) koronavīruss ir tā sauktā “resnā aste” (https://en.wikipedia.org/wiki/Fat-tailed_distribution) — ļoti rets un potenciāli ļoti katastrofāls notikums ārpus parastas risku un ieguvumu analīzes robežām. Sīkāk lieta 1 lpp. garumā angliski aprakstīta te:
https://ritvars.files.wordpress.com/2020/02/d8bb9-systemic_risk_of_pandemic_via_novel_path.pdf
Vīrusa īpašību neskaidrību dēļ jārēķinās ar bīstamākajām iespējām. Lai tādu draudu apturētu un uzveiktu, nepieciešams makrolīmenī uz laiku būtiski palēnināt cilvēku pārvietošanos. Tas īstermiņā radīs savus zaudējumus, bet, tā nedarot, reiz tiks zaudēts viss — ja ne šoreiz, tad citreiz nākotnē. Lēmējiem jāizvairās no spriešanas kļūdas, ka pienācīga cieņa pret neskaidrību varbūtējas neatgriezeniskas katastrofas apstākļos būtu panikas celšana.
Šādās reizēs labāk rīkoties divas nedēļas iepriekš nekā divas dienas par vēlu.
Arī tad, ja ar satiksmes apturēšanu, robežkontroli un karantīnu vīrusa izplatīšanos izdotos tikai atlikt par mēnesi, tas būtu mēnesis vairāk laika, lai Latvija labāk sagatavotos epidēmijai, un mēnesis tuvāk epidēmijas pretlīdzekļu ieviešanai.”
Nē, nav par ko kaunēties. Šādi rīkojoties, Latvija būtu labāk tikusi galā ar Ķīnas vīrusu nekā Jaunzēlande, saslimušo skaits epidēmijā būtu mazāks par pašreizējo dienas rekordu (1861), diemžēl, visticamāk, būtu pāris bojā gājušu slimnieku karantīnas stacijās. Un, ja Viņķele un Kariņš tāpēc būtu kļuvuši pasaules apbrīnotas slavenības, manuprāt, tā būtu pieņemama cena par pareizu rīcību un Latvijas iedzīvotāju sargāšanu.
Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com/
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
